Arodbiedrība: Grozījumi likumā mazinās KNAB priekšnieka atbildību un dos plašākas iespējas patvaļai 1
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrība neatbalsta Valsts kancelejas vadītās ekspertu darba grupas izstrādātos grozījumus KNAB likumā, jo uzskata, ka tie vājinās KNAB priekšnieka atbildības regulējumu, informēja arodbiedrība.
Arodbiedrība uzskata, ka nav atbalstāma grozījumu virzība pašreiz publiski piedāvātajā redakcijā, un šādu savu viedokli arodbiedrība šonedēļ nosūtījusi premjerministrei Laimdotai Straujumai (V).
Arodbiedrība uzskata, ka ar šādiem grozījumiem būs vājināts KNAB priekšnieka atbildības regulējums. Jaunā redakcija paredz, ka uz biroja priekšnieku neattiektos darbības un tās rezultātu novērtēšana. Arodbiedrība uzskata, ka likumprojektā ir iekļautas tiesību normas, kas vājina KNAB priekšnieka kontroles mehānismus, un darba grupa nav izpildījusi tai doto uzdevumu – reglamentēt biroja priekšnieka disciplināratbildību.
KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata regulējums ir izveidots daudz vājāks nekā citiem KNAB nodarbinātajiem, uzsver arodbiedrība. Grozījumi paredz, ka uz KNAB priekšnieku neattiektos disciplināratbildība un uz viņu neattiektos darbības un tās rezultātu novērtēšana. Iecerēts, ka priekšnieku atšķirībā no pašreizējā regulējuma vairs nevarēs atbrīvot no amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par neatbilstību amatam, par to, ka darba izpildes vērtējuma rezultāta kritēriji ir neapmierinoši.
Arodbiedrība secina, ka faktiski vienīgais biroja priekšnieka atbrīvošanas no amata pamats varēs būt piedāvātā jaunā norma, kas paredz, ka viņu ar Saeimas lēmumu var atbrīvot no amata, ja konstatē, ka, pildot dienesta pienākumus, viņš ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas sekas.
Arodbiedrības ieskatā grozījumi stiprinātu KNAB priekšnieka patvaļu iekšējo normatīvo aktu izdošanā, ignorējot citu normatīvo aktu aktu prasības. Arodbiedrība izceļ jauno normu, kas paredz, ka biroja priekšnieks varēs izdot biroja iekšējos normatīvos aktus bez īpaša saskaņojuma ar premjerministru. Dodot iespēju biroja priekšniekam atšķirībā no citiem tiešās valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem pieņemt iekšējos normatīvos aktus bez jebkāda saskaņojuma, tiek paplašinātas KNAB priekšnieka pilnvaras. Turklāt šāds regulējums neatbilst Operatīvās darbības likuma noteikumiem par prasību saskaņot iekšējos normatīvos aktus ar ģenerālprokuroru, uzsver arodbiedrība.
Arodbiedrība atgādina, ka VK vadītajai ekspertu darba grupai bija dots uzdevums pastiprināt pašpārvaldes institūcijas – biroja padomes – lomu, taču šis uzdevums ne tikai nav izpildīts, bet tieši otrādi – pašpārvaldes institūcijas regulējums no likuma normām tiek izslēgts vispār. Arodbiedrība uzskata, ka KNAB padomes darbība ir nozīmīgs priekšnieka patvaļas ierobežošanas instruments, kas ir būtiski tādās autonomās institūcijās kā KNAB.
Piedāvātie grozījumi paredz, ka biroja priekšnieka vietnieku darbības un tās rezultātu novērtēšanai KNAB priekšnieks veidotu un vadītu komisiju, kuras sastāvā iekļautu pārstāvjus no Valsts kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas. Arodbiedrība norāda, ka nav saprotams, pēc kādiem principiem ir izraudzītas personas, kam paredzēts veikt vietnieku novērtējumu. Ja lielākā daļa minēto personu ir kaut cik piemērotas priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos novērtēšanai, tad vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos darbību, izņemot Valsts kanceleju, pārējo resoru darbinieki vispār nevarot izvērtēt sadarbības fakta trūkuma dēļ, bažījas arodbiedrība.
Arodbiedrība uzskata, ka grozījumi nepamatoti sašaurina KNAB kompetenci korupcijas novēršanā. Likumprojektā paredzētie grozījumi, sašaurinot KNAB pilnvaras korupcijas novēršanā tikai uz publisko sektoru un vairs neattiecinot tās uz privāto sektoru, neatbilst ANO Pretkorupcijas konvencijas prasībām, uzskata arodbiedrība.
Vēstulē Straujumai arī akcentētas neatbilstības personālatlasē. Grozījumi paredz, ka birojā nodarbināto pretendentu atlasē papildus Valsts dienesta likumā noteiktajām metodēm birojs ir tiesīgs piemērot arī citas pretendentu atlases metodes, kuras nosaka biroja priekšnieks. Savukārt uz biroja amatpersonām un darbiniekiem neattiecas Valsts dienesta likumā paredzētais regulējums par pārcelšanu valsts interesēs citā amatā citā iestādē.
Ņemot vērā gan KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un bijušā biroja šefa Normunda Vilnīša rīcību personāla atlasē, kad nevienu reizi neesot bijusi nodrošināta atklāta personu atlases procedūra, arodbiedrība rosina noteikt, ka KNAB tiek piemērotas Valsts dienesta likumā paredzētās pretendentu atlases metodes.
Arodbiedrība vērš uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir paredzēti antikonstitucionāli KNAB amatpersonu darbības ierobežojumi, liedzot darboties arodbiedrības amatos, nesaņemot KNAB priekšnieka atļauju. Arodbiedrība lūdz šo anotācijas punktu izslēgt.
Jau ziņots, ka pērn rudenī VK darba grupa publicējusi savus piedāvātos grozījumus KNAB likumā, kas paredz, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Pašreizējā redakcijā teikts, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Citi būtiskākie piedāvātie grozījumi paredz, ka biroja darbinieka atbrīvošanai nebūtu nepieciešama arodbiedrības piekrišana. Tāpat piedāvātie grozījumi paredz, ka biroja priekšnieka vietnieku darbības un tās rezultātu novērtēšanai KNAB priekšnieks veidotu un vadītu komisiju, kuras sastāvā iekļautu pārstāvjus no Valsts kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas.
Tāpat jaunums atšķirībā no pašreizējās likuma redakcijas būtu tas, ka KNAB priekšnieku ar Saeimas lēmumu varētu atbrīvot no amata, ja cita starpā, pildot dienesta pienākumus, viņš ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas sekas.
Grozījumos no likuma piedāvāts izslēgt biroja padomi, kurā šobrīd strādā biroja priekšnieks, viņa vietnieki un biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji. Jaunajā redakcijā būtu minēts vien tas, ka biroja struktūru, kuras sastāvā ir centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas, nosaka biroja reglamentā.
Piedāvātie grozījumi paredz, ka sešus mēnešus pirms KNAB priekšnieka amata pilnvaru termiņa beigām biroja priekšnieks iesniegtu Saeimā ziņojumu. Pēc minētā ziņojuma uzklausīšanas, kā arī ģenerālprokurora un Ministru prezidenta viedokļa uzklausīšanas Saeima varētu lemt par biroja priekšnieka pilnvaru termiņa pagarināšanu uz vēl vienu termiņu.
Tikmēr KNAB vadība lūgusi vismaz piecus Saeimas deputātus iesniegt parlamentā grozījumus KNAB likumā. Likumprojekta autori uzskata, ka izmaiņas paredz KNAB nedalāmību, neatkarības un atbildības stiprināšanu, savukārt pretinieki bažījas, ka izmaiņas biroja vadītāju padarīs pārāk neatkarīgu un pavērs ceļu viņa patvaļīgiem lēmumiem.
KNAB vadība savu lūgumu iesniegt grozījumus likumā adresējusi visiem Saeimas deputātiem.
