Arno Jundze, gatavojoties “Grāmatu kodam”, vingrinās ar šampanieša korķi zobos 8
„Grāmatu ir daudz, bet gaumes dažādas, tāpēc es jums nevaru pavēlēt – pērciet to vai citu grāmatu. Bet es varu jums ieteikt, kā grāmatu izvēlēties,” reklāmā no TV ekrāniem stāsta rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, piesakot TV24 raidījuma „Grāmatu kods” jaunās sezonas sākumu 5. augustā pulksten 16:30. Raidījuma vadītājs aicina ik nedēļu skatīties „Grāmatu kodu” – labāko ceļvedi grāmatu pasaulē.
Skatītāju iemīļotais raidījums, kas tapis sadarbībā ar grāmatu apgādu „Zvaigzne ABC”, TV ēterā skatāms nu jau piekto gadu, un tikpat ilgi raidījumu vada Arno Jundze. „Ar „Grāmatu kodu” ir tā, ka nekad nesaki nekad. Es biju ļoti piekusis pēc vairāk nekā desmit gadu darba televīzijā, vadot citus raidījumus, un visiem teicu – man pietiek, nekad vairs. Rakstīšu savus romānus! Varonīgi noraidīju dažas iespējas, bet tad nāca piedāvājums, no kura nevarēju atteikties,” atceras Arno. Katru nedēļu savā raidījumā viņš stāsta par jaunām grāmatām un, kas ļoti svarīgi – autora vai tulkotāja klātbūtnē. „Grāmatu kods” ir raidījums ar lielisku filozofiju par to, ka lasīt ir stilīgi. Un man patīk, ka tas piespiež mani izlasīt katrreiz jaunas grāmatas. Liels pluss ir tas, ka mēs varam atļauties aicināt studijā ne tikai literatūras slavenības. Uz „Grāmatu kodu” nāk daudz debitantu un mazāk zināmu rakstnieku. Prieks ir vērot, kā laiku pa laikam viņus un viņu darbu pamana un novērtē ne vien lasītāji, bet arī citi mediji.”
Lai raiti un aizraujoši stāstītu par jaunākajām grāmatām un iekārdinātu arī TV skatītājus izlasīt šīs grāmatas, Arno rūpīgi gatavojas katram raidījumam. „Jā, man ir daži rituāli, lai varētu pateikt ierasto „Dāmas un kungi, labrīt, labdien, labvakar!”. Tā saku, jo zinu, ka mūs skatās dažādos diennakts laikos. Izlasīt grāmatas ir viena lieta, bet daudz svarīgāk ir izdomāt, par ko būs saruna, salikt to visu galvā, neizmantojot papīra lapas un špikerus. Tam jānotiek pēdējo divu stundu laikā pirms raidījuma sākuma. Tad mani nevar traucēt,” stāsta Arno un atklāj dažu labu amizantu triku, lai viss izdotos, kā iecerēts. „Nedzīvoju Rīgā, braucu uz „Grāmatu kodu” ar auto. Ceļā veicu dažus balss vingrinājumus. Tos man savulaik iemācīja Zane Daudziņa. No malas tas droši vien izskatās smieklīgi – liels vecis pie stūres pats ar sevi sarunājas un šķoba ģīmi ar šampanieša korķi starp zobiem. Bet tā vajag! Un parasti pilnīga skaidrība par raidījumu man iestājas, kad braucu pa bedraino šoseju cauri priedītēm starp Rumbulu un Dārziņiem. Tad galvenais ir neiesprūst korķī un laikus tikt uz studiju,” smej rakstnieks.
