Arnis Vērzemnieks: Latvijas Spēļu biznesa asociācija piedāvā veidu, kā nozare nodokļos varētu samaksāt vairāk. Ko par to teiks Saeima? 7
Finanšu ministrijas sagatavotie un valdības akceptētie grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz no 2024. gada 1. janvāra par 20% paaugstināt nodokļa likmi azartspēļu automātiem, spēļu galdiem un interaktīvajām azartspēlēm. Tiek lēsts, ka šo grozījumu rezultātā valsts budžets nākamgad kopumā papildināsies par 5,21 miljoniem eiro. Tikmēr Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) nākusi klajā ar saviem ierosinājumiem, kurus realizējot, nodokļu ieņēmumi kopumā būtu lielāki. Turklāt LSBA ieskatā nav taisnīgi, ka pašvaldības, kuru uzdevumos ietilpst arī profilakses pasākumi atkarību risku mazināšanai, no šī nodokļa nesaņems neko. Kāda īsti ir LSBA priekšlikumu būtība un ko iegūtu valsts, pašvaldības un sabiedrība kopumā, saruna ar LSBA valdes priekšsēdētāju Arni Vērzemnieku.
LSBA iebilst pret simetrisku nodokļa paaugstinājumu visiem spēļu veidiem un piedāvā savu variantu, kā rezultātā valsts budžets iegūtu vairāk. Kādēļ šādi iebildumi FM piedāvājumam?
Mēs iebilstam pret Finanšu ministrijas priekšlikumu par vienlīdz lielu nodokļa paaugstināšanu gan azartspēļu automātiem un spēļu galdiem, gan interaktīvajām jeb interneta azartspēlēm un izlozēm, jo, no investīciju viedokļa raugoties, ir būtiska atšķirība starp tā saucamajām “zemes” spēlēm un azartspēlēm internetā. Finanšu ministrija pauž, ka nozarē kopumā ieņēmumi ir pieauguši. Jā, tā ir taisnība, tikai jāņem vērā viena nianse – ieņēmumi auguši vien interaktīvajām azartspēlēm internetā. Kopš 2019. gada pat par 126%. Situācija ar “zemes” spēlēm – spēļu automātiem un galdiem, ir pretēja. Šajā segmentā kopš 2019. gada vērojams kritums un ieņēmumu samazinājums. Spēļu automātiem ir aptuveni 43% liels ieņēmumu samazinājums, kazino galdiem tie ir 53-54%. Šobrīd nozarē ir 20 uzņēmumi, no kuriem astoņi organizē tā saucamās “zemes spēles”. Četri no šiem uzņēmumiem gada trešo ceturksni ir beiguši ar zaudējumiem. Tas skaidri apliecina, ka šis “zemes spēļu” segments ir krītošs, tas samazinās, un tur nodokļu palielinājums ir diezgan nepamatots. Faktiski visa nozares rentabilitāte šobrīd balstās tieši uz internetu.
Kā zināms, ievērojami samazinājies arī spēļu automātu skaits un arī vietu skaits, kuros šos automātus drīkst uzstādīt.
Tieši tā. Tomēr Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā norāda, ka ieņēmumi no viena spēļu automāta esot pieauguši, un tādēļ var paaugstināt nodokli. Ministrijai ir taisnība par 11% ieņēmumu pieaugumu no viena automāta, taču šis pieaugums ir tikai tādēļ, ka spēļu automātu skaits ir būtiski samazinājies. Tādēļ nozare no savas puses ir nākusi ar priekšlikumu, kā saprātīgi palielinot šo nodokli, valsts varētu iegūt pat vairāk. Ja Finanšu ministrijas aprēķinātā fiskālā ietekme ir 5,2 miljoni eiro, tad, pieņemot mūsu piedāvājumu, tā būtu jau tuvu pie astoņiem miljoniem eiro.
Kāda ir šī piedāvājuma būtība?
Problēmas būtība ir tajā, kā Finanšu ministrija ir veidojusi savu prognozi un aprēķinus. Attiecībā uz spēļu automātiem un galdiem, nodoklis tiek maksāts par katru vienību. Šis aprēķins balstīts uz aptuveni 4200 spēļu automātiem nākamajā gadā, lai gan šobrīd ir apmēram 5200 spēļu automāti. Kad jautājam, kur pēkšņi pazudīs 1000 automāti, atbildes nav. Gada griezumā var jau tas skaits mainīties par 100-200 automātiem, taču vidēji 5000-5100 spēļu automāti nākošgad būs. Nesen notika Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas ceturkšņa sapulce, kur inspekcija norādīja, ka nākamajā un arī aiznākamajā gadā nav plānoti tādi lēmumi, kas varētu būtiski samazināt spēļu automātu skaitu. Kaut kas nedaudz samazināties varētu vien 2026. gadā.
Mūsu priekšlikums ir – ja rēķinām, ka vidēji šiem pieciem tūkstošiem spēļu automātu nodoklis tiktu paaugstināts par 5%, tad fiskālā ietekme būtu 1,30 miljoni eiro. Līdzīgi arī ar spēļu galdiem – palielinot nodokli par 5% (rēķinot vidēji uz 40 galdiem gadā), fiskālā ietekme būs 56 tūkstoši eiro.
LSBA pieņem, ka interaktīvajām azartspēlēm nodokļa pieaugums tiešām varētu būt piedāvātie 20%, taču jautājums ir par prognozi. Finanšu ministrijai nesaprotamā kārtā sanācis aprēķināt, ka interneta azartspēles nākamajā gadā ne vien neaugs, bet drīzāk pat samazināsies. Un te rodas jautājums – uz kā rēķina gan tās varētu samazināties? Tas varētu notikt vien tad, ja pieaugs nelegālais tirgus, kurš ar katru gadu gan nedaudz samazinās.
Ir skaidrs, ka nākamajā gadā šis segments palielināsies vismaz par desmit procentiem. Tādējādi pēc mūsu aprēķiniem, palielinot šī nodokļa likmi līdz 20%, papildu nodokļa ieņēmumi no interneta azartspēlēm, salīdzinot ar 2023. gadu, varētu būt aptuveni 4,5 miljoni eiro.
Tāpat mēs aicinām izvērtēt nodokļa paaugstināšanu “Latvijas Loto” organizētājam izlozēm un interaktīvajām izlozēm. Tur nodokļa likme šobrīd ir 10%, turklāt tā nav pārskatīta kopš 2011. gada. Finanšu ministrijas šovasar prezentētajā azartspēļu nodokļu salīdzinājumā starp Baltijas valstīm, bija skaidri redzams, ka mūsu kaimiņvalstīm šī likme izlozēm ir būtiski lielāka. Piemēram, Lietuvā tie ir 18%, bet Igaunijā no nākamā gadā tie būs jau 22%.
Mēs redzam, ka “Latvijas Loto” ieņēmumi ar katru gadu ļoti, ļoti pieaug. Ja pagājušajā gadā tie bija tuvu pie 80 miljoniem, tad šī gada pirmajā pusgadā, tātad tikai sešos mēnešos, tie jau ir 45 miljoni eiro. Var pieņemt, ka šogad tie būs aptuveni 90 miljoni eiro… Tajā pašā laikā nodoklī sešos mēnešos “Latvijas Loto” ir samaksājis tikai 2,2 miljonus eiro. Palielinot par 20% nodokļa likmi arī izlozēm un interaktīvajām izlozēm, respektīvi, no 10% uz 12%, tas valsts budžetā papildus dotu vēl kādu pusotru miljonu eiro.
Varbūt “Latvijas Loto” nodokļu paaugstinājums neskar tādēļ, ka tā ir valsts akciju sabiedrība? Kā īsti ir – loterijas arī ir pielīdzināmas azartspēlēm vai nav? Ja ir, ar ko tās atšķiras no citām azartspēlēm?
Atšķirības nav. Latvija ir viena no ļoti retajām valstīm, kur ir tāds – dalījums, ka ir azartspēles un ir izlozes, taču izlozes nav azartspēles. Visur citur Eiropā izlozes tiek skatītas kā azartspēles. Ir valstis, kur, līdzīgi kā Latvijā, tas ir valsts monopols. Varbūt tā arī varētu būt, bet viennozīmīgi tās ir tādas pašas azartspēles ar tādiem pašiem riskiem. Kaut kādos momentos varbūt tie riski ir mazāki, bet tie tik un tā ir.
Mūsu asociācija atbalsta Krīžu un konsultāciju centa “Skalbes” uzturēto konsultatīvo tālruni azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem, un tur arī regulāri zvana par atkarību no izlozēm, kasāmajām kartiņām. Tuvinieki zvana un jautā ko darīt, ja pensionārs, cerot, ka kaut ko laimēs, teju visu pensiju nospēlējis izlozēs. Ja salīdzina ar azartspēlēm, tad tur cilvēkam nav nekādas aizsardzības.
Attiecībā uz nodokļa paaugstināšu Finanšu ministrijas galvenais arguments vienmēr bijis tieši šis “Latvijas Loto” valsts uzņēmuma statuss, un tas, ka uzņēmums ik gadus valstij maksā dividendes. Ar likumu noteikts, ka 64% jāsamaksā dividendēs, taču, ja raugāmies uz šā gada sešiem mēnešiem, tad šī summa ir mazāka, nekā nodoklī tiek samaksāts par interneta azartspēlēm. Finanšu ministrs nesen intervijā norādīja, ka šogad nekādu būtisku azartspēļu nodokļa izmaiņu nav, tās tikai tiek pielīdzinātas Baltijas līmenim. Ja tā, tad arī nodoklis par izlozēm būtu jāpielīdzina vai vismaz jātuvina Baltijas līmenim, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā nodokļu likmes izlozēm ir būtiski augstākas.
Zināms, ka LSBA piedāvājusi ieviest arī jaunu ieņēmumu pozīciju no pokera galdiem. Kā jūs redzat šī ieteikuma realizāciju praksē?
Ir pokera turnīri, kuri gan Latvijā tā īsti organizēti netiek, jo esošā nodokļu politika to neveicina darīt. Mūsu priekšlikums ir pokera galdiem noteikt nodokli 10% apmērā no turnīra ieņēmumiem, un papildus būtu nepieciešams atcelt IIN laimestiem vismaz tiem ārzemniekiem, tūristiem, kuri brauktu uz Latviju, lai piedalītos šajos turnīros.
Igaunija jau daudzus gadus ļoti veiksmīgi izmanto šīs jomas potenciālu.. Piemēram, septembrī Tallinā bija liels starptautisks turnīrs ar vairāk nekā tūkstoš dalībniekiem. Kā līdzjutēji no ārzemēm bija ieradušies aptuveni četri tūkstoši cilvēku, tādēļ šī ietekme ir ne tikai no azartspēļu nodokļa, bet arī no HORECA jeb restorānu un viesmīlības nozares pakalpojumiem. Tā piezemēti skatoties, tas būtu vismaz 500 tūkstošu eiro liels ieņēmums budžetam. Taču, kamēr Lietuva un Igaunija šādu regulējumu veiksmīgi izmanto, un šajās valstīs notiek gan lielāki, gan mazāki pokera turnīri, Latvijai šajā pozīcijā ir nulles ieņēmums.
Ņemot vērā nereti dzirdēto, ka azartspēlēm jābūt vairāk orientētām uz tūristiem, šādi turnīri galvenokārt būtu domāti rvalstu tūristiemā. Lai brauc bagāti tūristi, ārzemnieki, tai skaitā no valstīm, kurās varbūt ir kādi ierobežojumi, un atstāj šeit ļoti lielu naudu.
Viss šis komplekss – nodokļi no spēļu automātiem, spēļu galdiem, interaktīvajām spēlēm internetā, izlozēm un loterijām, arī no pokera turnīriem, kopumā gadā valsts budžetā nodokļos papildus ienestu vēl 7,7 miljonus eiro, pretēji Finanšu ministrijas piedāvātajiem 5,2 miljoniem.
Jūsu vadītā asociācija izteikusi arī iebildumus, par azartspēļu nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām…
Par to, kā šis nodoklis tiek sadalīts starp valsti un pašvaldībām, mēs runājam jau daudzus gadus. Pašlaik tā proporcija no nodokļa tā saucamajām “zemes spēlēm” ir 5% pašvaldībām un 95% valstij. Respektīvi pašvaldība no tās teritorijā esošo spēļu automātu vai spēļu galdu valsts budžetā iemaksātajiem nodokļiem var saņemt vien 5%. Līdz 2020. gadam tie bija 25%. Politisku iemeslu dēļ šī proporcija tika izmainīta. LSBA priekšlikums vienmēr ir bijis, ka šim sadalījumam jābūt pusi uz pusi. Tā ir arī lielākajā daļā Eiropas valstu, kur pašvaldības kaut kādā mērā iesaistītas nozares regulēšanā – piemēram, izsniedzot atļaujas.. Mēs piedāvājam, ka pašvaldībām būtu jāsaņem arī nodokļa daļa no interaktīvajām azartspēlēm un arī no valsts mēroga izlozēm.
Vai pastāv bažas, ka palielinoties azartspēļu nodoklim, daļa šī biznesa varētu pāriet “pelēkajā zonā”?
LSBA ir Eiropas Kazino asociācijas biedrs un mēs regulāri apmaināmies ar informāciju, kas kurā valstī notiek. Septembrī, tiekoties ar kolēģiem, daudz runājām par to, ka pēdējo trīs gadu laikā gandrīz visās Eiropas valstīs pieaudzis nelegālais tirgus tieši “zemes spēlēs”. Interaktīvajās spēlēs tāds ir gandrīz visur, jautājums vienīgi, cik tas ir liels. Ir valstis, kurās nelegālais tirgus ir tuvu pie 90%, jo legālais praktiski nav atļauts, ir valstis, kur ir ap 50%, Latvijā pēc oficiālās statistikas tas veido aptuveni 20%. Savukārt Igaunijā, kur regulējums un nodokļu politika nerada apstākļus, kas veicinātu nelegālā tirgus attīstību, tas veido aptuveni 10%.
Attiecībā uz “zemes spēlēm” – spēļu automātiem un spēļu galdiem, Latvijā šāda problēma praktiski nekad nav bijusi. Savukārt pārējā Eiropā ir valstis, kur tā ir milzīga problēma. Austrijā, Polijā, pēdējos gados arī Vācijā tiek lēsts, ka nelegālais tirgus tieši spēļu automātu ziņā varētu būt aptuveni – 36-46% liels. Piemēram, Vācijā šobrīd jau varētu būt 50 līdz 70 tūkstoši nelegālo spēļu automātu. Kad Austrijā tika pieņemts lēmums faktiski aizliegt spēļu zāles, tad nepilnu trīs gadu laikā šo nišu pārņēma organizētā noziedzība. Ja aplūkojam Austrijas presi, tur regulāri rakstīts, kā policijas specvienības mēģina likvidēt kārtējo nelegālo spēļu zāli. Nedrīkst aizmirst, ka nelegālajam spēļu biznesam iet līdzi narkotikas, ieroči un citas krimināli sodāmas aktivitātes. Vēl viens piemērs – Luksemburga, ko visi uztver kā īstu labklājības citadeli pašā Eiropas vidienē. Luksemburgā darbojas viens oficiāls kazino, ar ko šai nelielajai valstij pilnīgi pietiek. Taču kolēģis no Luksemburgas stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā šai valstī izveidojies nelegālais spēļu automātu tirgus. Luksemburgas vienīgā kazino ieņēmumi ir aptuveni 50 miljoni eiro gadā, bet nelegālajam spēļu automātu tirgum – nedaudz virs simts miljoniem eiro. Šie automāti izvietoti atsevišķās telpās kafejnīcās, bāros, pagrabos, dzīvokļos, un tas jau esot aizgājis tādā apjomā, ka to vairs nav iespējams izkontrolēt. Pēc kolēģa teiktā galvenais iemesls ir tas, ka Luksemburgas nodokļu politika paredz iekasēt tuvu 50% no ieņēmumiem.
Par to, ka azartspēļu biznesā vieta tukša nepaliks, pirms vairākiem gadiem runājām ar tagad jau aizsaulē aizgājušo bijušo Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi. Pie tādas situācijas, kāda Rīgā jau faktiski ir notikusi, kad Rīgas dome bravurīgi pieņēma lēmumus visu aizliegt un aizslēgt, nāks vietā citi, nelegālie spēlētāji, un tā būs vēl viena joma, ar ko policijai būs jācīnās, tērējot milzīgus līdzekļus tās apkarošanai.
Šī nozare ir tāda, kurā nevar nākt ar vienkāršotiem risinājumiem, tiem jābūt ļoti izsvērtiem un sabalansētiem, vai runa būtu par kopējo nozares regulējumu un kaut kādiem ierobežojumiem, vai arī par nodokļu politiku. Jebkurai nepārdomātai darbībai nāk līdzi ļoti nopietni riski.
Esat arī piedāvājuši paplašināt to personu loku, kurām varētu liegt spēlēt azartspēles. Kas tajā ietilptu?
Mēs iesakām Pašatteikušos personu reģistrā iekļaut arī personas, kurām ir piemēroti alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieka sociālās un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi, kā arī personas, kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss. Pašlaik šajā reģistrā ir cilvēki, kuri paši sevi tur iekļauj – uz šo brīdi tur sevi ierakstījuši 30 620 cilvēki. No valsts puses šajā sarakstā iekļauti arī uzturlīdzekļu nemaksātāji. Azartspēļu operators jau nezina, kādēļ tas cilvēks nedrīkst ienākt spēļu zālē vai kazino, vai spēlēt internetā. Viņš tikai redz, vai ievadot personas kodu reģistrā, parādās sarkanā vai zaļā lampiņa. Ja ir zaļa, – lūdzu, vari iet tālāk, ja sarkana – šāds cilvēks ielaists netiek. Šis reģistrs tika ieviests 2020. gadā, un tas ir ļoti labs risinājums, kas lieliski pilda savu funkciju.
Veselības ministrijai vairākkārt esam piedāvājuši šo sarakstu papildināt ar iepriekš minēto cilvēku grupu, bet Veselības ministrija ir pret, jo viņi tur saredz datu drošības riskus. Mūsuprāt, tas nav īsti nopietns arguments, jo tad jau tas reģistrs kā tāds nemaz nevarētu darboties. Ja jau cilvēks tajā var iekļaut sevi pats, vai arī tur tiek iekļauti uzturlīdzekļu nemaksātāji, tad datu drošības riski ir novērsti. Šis reģistrs jau neatrodas pie uzņēmumiem, bet gan Datu valsts inspekcijā. Tieši tas pats attiecas uz maznodrošināto pabalstu saņēmējiem. Tur gan varētu būt nedaudz sarežģītāk, jo katrā pašvaldībā ir sava sistēma vai saraksts, bet arī tas tehniski ir atrisināms.
Vai tās spēlītes, kuras ikviens, tai skaitā arī bērni, bez maksas var pilnīgi brīvi lejuplādēt savā datorā vai viedtālrunī arī zināmā mērā var pielīdzināt azartspēlēm? Vai tomēr tā ir tikai nekaitīga laika pavadīšana?
Tā ir ļoti augoša problēma, par kuru pie mums diemžēl vēl negrib runāt. Man pašam ir bērni, un es redzu, ka šķietami nevainīgās spēlītēs parādās azartspēļu elementi. Vai tas ir ruletes rats, kurš tev jāgriež, lai kaut ko dabūtu, vai arī spēles noformējumā ir imitēts spēļu automāts. To neviens neregulē, nepievērš šādām spēlītēm uzmanību, taču tas zināmā mērā ir riskus veicinošs faktors. Vairākkārt uz to esam norādījuši arī Veselības ministrijai, taču, kamēr nav radusies kāda milzīga problēma vai noticis kas traks, visi izliekas, ka nekādu risku tur nav.
Vienā brīdī bērns sēž telefonā, spēlē tādas spēlītes, nākamajā brīdī viņam jau ir atbilstošs vecums un jaunietis telefonā turpina spēlēt azartspēles. Bīstamākais ir tas, ka mūsdienu gudrie, nepilngadīgie jaunieši savā viedtālrunī pamanās tikt arī pie nelegālām azartspēlēm, kur nav nekādas kontroles. Šī interneta vide ir un būs vienmēr. Tā attīstās, mainās un izvairīties no tā, ka kaut kur mums blakus ir arī šādas izklaides, īsti nevarēs. Tādēļ tas lielais uzsvars liekams uz to, kā izglītot bērnus un jauniešus, lai viņi šīm spēlītēm pievērstos samērīgi un saprātīgi. Ļoti būtisks jautājums ir arī par alternatīvām.
Labs piemērs ir Islande, kas deviņdesmitajos gados, kad viņiem bija ļoti nopietnas problēmas ar alkoholismu valstī, jo īpašu jauniešu vidū, nevis gāja striktu aizliegumu ceļu, bet galvenao uzsvaru lika uz to, kā iedot jauniešiem brīvā laika pavadīšanas alternatīvu. Vai tie ir sporta pulciņi, kultūra, māksla vai vēl kaut kas. Jā, tās ir finanses, tie ir budžeta līdzekļi, taču tāpat tika aicināti vecāki – lūdzu vediet bērnus tur, vai tur, un mēs jums par to caur pašvaldībām maksājam. Šādā veidā islandieši panāca to, ka jauniešiem ir citas, alternatīvas aktivitātes, ar ko nodarboties.
Tas sasaucas ar jūsu ierosinājumu pašvaldībām dot 50% no azartspēļu nodokļa, lai tās šo alternatīvo brīvā laika veidu arī integrētu sabiedrībā.
Tur jau tā lieta! Protams, tas nav ātrs risinājums, bet Islandē viņi desmit gadu laikā samazināja alkohola lietošanu gan pieaugušo, gan arī jauniešu vidū. Lietot grādīgos dzērienus vairs nebija stilīgi.
Esmu runājis ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, kuri atzīst – pie mums piektdienas vakarā jau nav nekur citur īsti kur aiziet, kā tikai tā viena spēļu zāle. Pat ja tu gribi tikai alu iedzert…
Tātad kamēr azartspēļu nozare ir normāli regulēta, kamēr tā nav iedzīta pagrīdē, tikmēr ir iespējami arī normāli kontroles mehānismi.
Eiropas tendences, arī tas, ko mēs redzam Amerikā, liecina, ka, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vairs nav nozīmes tam, cik ir spēļu vietas. Daudz svarīgāk ir, kā tas spēlētājs spēļu zālē ir aizsargāts no pārmērīgas aizraušanās. Nezinu, vai šogad, bet, cerams, nākamgad, stāsies spēkā likuma grozījumi, ar kuriem tiks reglamentēts riskanta spēlētāja vai riskantas spēles monitorings. Katram, kurš gribēs spēlēt, būs attiecīga viedkarte, kuru viņš liks automātā, un uz tās būs jānorāda attiecīgs limits. Viņš varēs spēlēt tikai un vienīgi ar šiem limitiem, savukārt uzņēmumam būs jāuzrauga, kā viņš spēlē. Tur atkal būs savi kritēriji, piemēram, ja spēles veids sāk mainīties, cilvēks spēlē uz lielākām naudas summām, sāk spēlēt biežāk vai ilgāku laiku, tad tie būs sarkanie karodziņi, kas liks jautāt – kas noticis vai pat ļaus spēļu operatoram viņam liegt uz kādu laiku spēlēt. Daļēji tas jau ir ieviests interneta azartspēlēs, daļēji ir arī “zemes spēlēs”, tomēr jāņem vērtā, ka tam nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Redzot, ka, piemēram, Rīga pieņēma lēmumu par spēļu zāļu likvidēšanu, teikt uzņēmumiem, lai investē miljonus šīs sistēmas ieviešanā, nav īsti loģiski. Diemžēl šī atkarību problēma kādam vienmēr būs, šī izklaide ir ar augstu risku, taču ar mūsdienu tehnoloģijām to ierobežot ir ievērojami vieglāk, nekā tas bija agrāk.
Uzziņai
2023. gada pirmajos deviņos mēnešos . no “zemes azartspēlēm” azartspēļu nodokļa ieņēmumi bija ~20,58 milj. eiro, savukārt azartspēļu nodoklis no interaktīvajām azartspēlēm bija 9,97 milj. eiro.
Kopumā 2023. gada devinos mēnešos valsts budžetā no speciālajiem azartspēļu un izložu nodokļiem un nodevām ieskaitīts 36,50 milj. eiro, kas ir par 6,9% vairāk nekā plānots un par 8,7 milj. eiro vairāk nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos. (Jāņem vērā, ka 2022. gadā azartspēļu organizēšana gada pirmo divus mēnešus bija aizliegta Covid-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ.) Pārējie aprēķinātie nodokļi, ko nozares komersanti ieskaitījuši valsts budžetā, sastāda 34,56 milj. eiro.
2022. gadā no azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas valsts budžetā ieskaitīti 39,88 miljoni eiro jeb 97,3 % no 2019. gada apjoma, turklāt lielākais samazinājums bija tieši no azartspēļu nodokļa – 31,6 miljoni eiro jeb 91,4 %, salīdzinot ar 2019. gada rādītājiem.
