Arnis Aspers: Mēs uzticējāmies valdībai un izpildījām visas prasības, bet rezultātā zaudējām biznesu un esam parādos 158
“Sākoties pandēmijai 2020. gada martā, mēs pārtraucām darbību – mēs uzticējāmies tam, ko valdība saka un kādas briesmas mums draud, tāpēc mums vajag izolēties, sēdēt mājsēdē un vakcinēties – mēs visas šīs prasības izpildījām,” TV24 raidījumā “Preses klubs” stāsta režisors, scenārists un producents Arnis Aspers.
Savukārt pretī viņi saņēma to, ka ir iedzīti parādos. Un šobrīd viņam ir jāpārdod savs vienīgais miteklis, kurš ir ieķīlāts bankā šī biznesa, kuru nevar turpināt, dēļ. “Es jau esmu ielicis sludinājumu – ja kāds mani dzird var pieteikties, tā ir maza reklāma.”
Runājot par vainīgo meklēšanu kovid pārvaldībā, kas šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, Aspers dalās sāpīgā pieredzē no savas puses: “Ekonomikas ministrija izsludina atbalsta mehānismus – tātad visiem vienreizējs pabalsts 25 eiro par izklaides vietu telpā, sākot no 150 kvadrātmetriem, bet man ir 131! Kurš izdomāja to – no 150 kvadrātmetriem mēs palīdzam, bet līdz 150 nē?”
Viņš stāsta, ka ir zvanījis gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijai, lai uzzinātu, kas stāv aiz šiem lēmumiem, bet neviens šo cilvēku vārdus, uzvārdus nav atklājis.
Tāpat viņš Ekonomikas ministrijai uzrakstīja ļoti garu vēstuli par visām savām problēmām, uz ko saņēma ātru un visticamāk pēc noteikta algoritma veidotu atbildi.
“Piemēram, uz jautājumu, ko man darīt tanī mirklī, kad es būšu uz ielas bez iztikas līdzekļiem un man atņems manu vienīgo dzīvokli, [atbilde] bija – vadoties pēc tādiem un tādiem likumiem, jūs varat vērsties pēc palīdzības savā municipalitātē [pašvaldībā – red.], tātad Rīgas domē – izstiepjot roku pēc palīdzības, jums, ja būsiet specializējies, piešķirs varbūt sociālo dzīvokli.”
Vai tā ir normāla atbilde uz jautājumu, ko šobrīd darīt, ja ir iznīcināts veiksmīgs, unikāls Latvijas bizness, kas bijis arī kā eksporta produkts?
Aspers pastāsta, ka viņa uzņēmums piedāvājis 5D kino pieredzi – virtuālu ceļojumu pa pilsētu 5D formātā kinoteātrī.
Tomēr visvairāk viņu sāpina ierastā ierēdņu atbilde – “mēs saprotam, mums ir ļoti žēl, bet MK lēmumi ir tādi…”
“Kas interesanti – Ekonomikas ministrijā palīdzības tālrunis, ja jūs zvanīsiet, kā jūs domājat uz kurieni viņš noved? Uz LIAA! Un tur meitenes vispār nezina, par ko ir runa,” viņš norāda.
Un arī šobrīd, kad atbildīgajām iestādēm ir rakstītas pēdējās vēstules, atbilde ir bijusi īsa – mēs jau atbildējām toreiz.
