Juris Alberts Ulmanis: Armijas mācībās vajadzētu iesaistīt visu sabiedrību 17
Juris Alberts Ulmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nav tādu atmiņu, kuras neizdzēstu laiks.” Šie kastīliešu rakstnieka Migela de Servantesa pirms vairāk nekā pustūkstoša gadiem teiktie vārdi nāca prātā, vērojot jezgu ap mācībām “Namejs 2021” Rīgā. Pagājuši tikai 30 gadi kopš barikādēm, bet jau esam aizmirsuši par reālu apdraudējumu. Par naidīgi noskaņotiem bruņotiem cilvēkiem Rīgā. Par lodēm, kas spindz virs galvām un draud ķert nepareizā laikā un vietā ieklīdušos.
Karadarbības ainas šķiet drīzāk TV ārzemju ziņām piestāvošas. Tālas un nesaprotamas, kam nevajadzētu parādīties mūsu dzīvē. Tādēļ pat vienu nedēļu ilgas militārās mācības Rīgā daļa sabiedrības uztvēra negatīvi. Pat apzinoties, ka tajās piedalījās pašu karavīri un ārvalstu sabiedrotie, kuri briesmās sargās šos nīgros kritiķus.
Aicinu ikvienu iztēloties, kā jūs justos, ja būtu plaši izrādītās video varones vietā, taču jūs un jūsu bērnu pārsteigtu nevis no slēpņa ar mācību patronām šaujošs savas armijas karavīrs, bet pilsētā nonācis diversants? Ar īstām lodēm. Bez nodoma atvainoties civiliedzīvotājiem par neērtībām un vēlmes saudzēt viņu dzīvību. Vai jūs turpinātu pukoties par izjaukto pastaigu un filmētu pāridarītājus, vai tomēr ļautu pamosties pašsaglabāšanās instinktam un bēgtu?
Ilgi dzīvojot mierā, aizvien grūtāk noticēt, ka varam nonākt situācijā, kurā būs jācīnās par dzīvību. To pierāda neskaitāmi gadījumi, kad cilvēki atsakās pamest mājas dabas katastrofu priekšvakarā vai teroristu uzbrukuma brīdī nevis glābjas, bet ziņkārīgi vēro notikušo, bieži vien muļķīgas rīcības dēļ iet bojā. Zināmi gadījumi, kad situāciju adekvāti izvērtēt nespējušie dodas izlamāt teroristus par ālēšanos vai pastāstīt par savām tiesībām uz dzīvību, kas diemžēl beidzas bēdīgi.
Tieši šo iemeslu dēļ “Namejs” un līdzīgas mācības ne vien nevajadzētu aizliegt pilsētā, bet pat paplašināt, iesaistot vairāk civiliedzīvotāju. Kādēļ gan neapmācīt visus lielāku un mazāku apdzīvotu vietu iemītniekus, kā rīkoties uzbrukuma gadījumā? Kurp doties, kur patverties?
Kā netrāpīties uzbrucēju ceļā? Kā pasargāt savu un tuvinieku dzīvību, kā izdzīvot bez elektrības, siltuma un citām ērtībām? Aizsardzības ministrijas izdotie bukleti un uzturētās vietnes neapšaubāmi ir noderīgs materiāls civiliedzīvotājiem.
Tomēr krīzes brīdī lasītais aizmirstas un kontroli pārņem instinkti kopā ar muskuļu atmiņu. Ja ikviens pieaugušais kaut reizi miera laikā mērotu ceļu uz tuvāko patvēruma vietu, krīzes brīdī būtu vieglāk pārvarēt sākotnējās bailes, apmulsumu, izmisumu.
