Smaga sirds operācija 25
2014. gada sākumā Rūdolfam sāka paaugstināties asinsspiediens, kas visu mūžu bijis normāls.
“Dodoties uz norīkojumu pie Brīvības pieminekļa, jāveic apskate štāba bataljona medicīnas daļā. Asinsspiedienam augstākā robeža ir 140. Vienreiz ārsti konstatēja 145, tad 150, teica, ka varu neiet norīkojumā, taču es gāju uz savu atbildību, bet, kad tuvojās 160, ārsti vairs nelaida un sūtīja uz Medicīnas nodrošinājuma centru pie kardioloģes. Mani norīkoja uz dažādiem izmeklējumiem, tajā skaitā uz ehokardiogrāfiju “Veselības centrā 4″, kur man 10. februārī konstatēja sirds aortālā vārstuļa iedzimtu patoloģiju, kas saasinājusies līdz kritiskai situācijai,” atceras karavīrs. Pēc nedēļas P. Stradiņa slimnīcas kardioķirurgs Pēteris Stradiņš atzinis, ka operācija jāveic pēc iespējas ātrāk, jo vārstuļa stāvoklis strauji pasliktinoties un iespējama aortas plīšana. 16. jūnijā “Stradiņos” arī tika veikta veiksmīga aortas protezēšanas operācija.
“Emocionāli smags periods. Pirms operācijas dakteris Stradiņš man sacīja, ka veiksmīgas operācijas procents ir 70 – 80%, ļoti drošs. Teica, ka tas ir iedzimts defekts, kas parasti parādās ne agrāk kā 40 – 50 gadu vecumā, bet man tas ir tik ātri progresējis dienesta fiziskās un psihoemocionālās slodzes dēļ. Operācija noritēja veiksmīgi, uz kādu brīdi biju ļoti uztraukts par savu veselību, jo intensīvās terapijas nodaļā manā acu priekšā ārsti sāka operēt kādu vīru, kura sirds neizturēja. Atveseļošanās bija smaga un mokoša, nereāli sāpēja, zaudēju 20 kilogramus svara un trīs mēnešus nogulēju uz gultas. Dienestā atgriezos tikai pēc krietna laika,” stāsta Rūdolfs. 2015. gada 4. jūnijā viņam piešķīra 3. grupas invaliditāti uz mūžu.
