Bez ticības strīdiem 2
Līdz šim ir veiksmīgi izdevies izvairīties no ticības strīdiem pašu kapelānu vidū. Kā viņi to panāk? Pasmejoties par sevi un pieņemot viens otru. Dažreiz tas nav viegli. Tomēr citu Eiropas valstu kapelāniem mūsējie ir labs starpkonfesionālās sadarbības paraugs. Šobrīd viņi pārstāv katoļus, luterāņus, baptistus un pareizticīgos, nākotnē var pievienoties kolēģi no citām tradicionālajām konfesijām.
Kā norāda Uģis, kapelāni neizmanto savu virsnieka statusu, lai kādu sodītu. Ja karavīrs aizietu pie sava vienības vadītāja un pastāstītu par kādām iekšējām cīņām, tas varētu samazināt viņu izredzes uz paaugstināšanu. Savukārt armijas garīdznieki uzklausa un pamāca, bet nenosoda. Tādēļ daudzi karavīri, kuri savu vecāku vai vecvecāku spiediena dēļ ir sākuši apmeklēt konsultācijas pirms kāzām, vēlāk šīs sarunas ar garīdznieku sāk uztvert kā kaut ko vērtīgu un vajadzīgu, nevis vairs uzspiestu. Ruslans ir vadījis vairākas kāzas, kad jaunie vīri ir ģērbušies armijas drēbēs, nevis uzvalkos. Un vēl pēc tam bijušie karavīri no citām Latvijas malām dodas uz Ādažu kapelu, lai savus bērnus nokristītu šeit, “savā” dievnamā.
Nākotnē tiek plānots piesaistīt devīto garīdznieku gaisa spēkiem. Jau šobrīd notiek sadarbība ar Zemessardzi, kurā darbojas citi, brīvprātīgie kapelāni – Alūksnē, Saldū, Valmierā un Rīgā. Brīvprātīgo kapelānu struktūra ir pārņemta no Igaunijas, kur tā strādā ļoti veiksmīgi. Notiek sadarbība arī ar citām struktūrām. Piemēram, armijas garīdznieki tiek aicināti uz Policijas koledžas izlaidumiem vai zvēresta došanu.
Atvērti un pieejami
Ēkā, kur šobrīd atrodas Ādažu kapela, pirms desmit gadiem bijusi kafejnīca ar spēļu automātu. Apvienojot karavīru iniciatīvu un priekšniecības atbalstu, padomju laikos celtā būve pārveidota. Komandieris Ainārs Ozoliņš bijis pirmais virsnieks, kurš šajā kapelā salaulājies un nokristījis savus bērnus. Katoļu mises šeit notiek katru svētdienu. Pareizticīgo dievkalpojumi – katru otro svētdienu. Luterāņi dodas uz kādu no trim netālu esošajām baznīcām. Armijas kapelas ir arī Cēsīs, Alūksnē un Liepājā.
Atjaunotās republikas armijā ir viens kapelāns – moceklis. Amerikānis Endrjū Džozefs Rašs kopš 1996. gada dzīvoja mūsu zemē un kalpoja kā “Agape Latvija” militārās misijas darbinieks. Viņš bijis sirsnīgs un pazemīgs, ar lielu mīlestību sludinājis Dieva Vārdu. Taču 2004. gadā kāds obligātā militārā dienesta karavīrs pie viņa aizgāja uz mājām un laupīšanas nolūkā viņu nogalināja. Slepkava vēlāk ticis atzīts par garīgi nepieskaitāmu. Šī traģēdija satrieca Latvijas armijas kapelānus. Taču būtiskais nav mainījies – viņi joprojām ir atvērti un pieejami, vienmēr gatavi kalpot mūsu bruņoto spēku karavīriem.
