Armija atstādina Ēģiptes prezidentu 0
Ar gavilēm, uguņošanu un svinīgu noskaņojumu Ēģiptes galvaspilsētā Kairā trešdienas vakarā tika sagaidīts armijas komandiera ģenerāļa Abudulfataha Sisi paziņojums par konstitūcijas apturēšanu.
Viņš arī pasludināja, ka prezidenta pienākumus turpmākos mēnešus līdz jaunām parlamenta un prezidenta vēlēšanām pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs, kurš jau vakar deva sava jaunā amata zvērestu. “Es zvēru saglabāt republikas iekārtu, ievērot konstitūciju un likumus un sargāt tautas intereses,” sacīja Mansurs zvēresta došanas ceremonijā Konstitucionālajā tiesā.
Tādējādi savu amatu zaudēja līdzšinējais Ēģiptes prezidents Muhameds Mursi, kurš tika ievēlēts pirms gada. Tieši pret viņa politiku aizsākās plašās demonstrācijas, lielai daļai ēģiptiešu vainojot Mursi varas uzurpēšanā, nespējā risināt valsts ekonomiskās problēmas un mēģinājumos Ēģiptē ieviest sistēmu, kas būtu balstīta islāma likumos.
Pieprasa demokrātiskumu
Ģenerālis Sisi ar savu paziņojumu klajā nāca pēc vairāku dienu protestiem pret Mursi, kuros dzīvību zaudēja vismaz piecdesmit cilvēku. Viņš arī skaidroja, ka Ēģiptes militārā vadība, reliģiskie līderi un politiķi vienojušies par “ceļa karti, kas ietver sākotnējos soļus, lai izveidotu spēcīgu un saliedētu ēģiptiešu sabiedrību un izbeigtu spriedzi un sabiedrības šķelšanu”. Tiesa, parlamenta un prezidenta vēlēšanu datumi vēl nav izziņoti.
Sisi paziņojumu ar gavilēm sagaidīja daudzie Mursi pretinieki, kuri bija pulcējušies Kairas Brīvības laukumā. To vidū bija liberāļi, demokrāti, kreisie, laicīguma piekritēji, kā arī kristieši. Tikmēr dusmas un bažas par Mursi gāšanu pauda viņu atbalstošā islāmistu organizācija “Musulmaņu brālība”, kas paziņoja, ka Ēģiptē noticis “militārais apvērsums”. Turklāt neilgi pēc Sisi paziņojuma aizturēti tika vairāki “Musulmaņu brālības” biedri. Arī pats Mursi un viņa administrācijas darbinieki esot aizturēti un atrodoties Aizsardzības ministrijas ēkā.
“Viss ir nepareizi. Tas ir kauns,” sarunā ar ziņu aģentūru “Associated Press” sacīja brālības atbalstītājs Ahmads Hasans, apgalvojot, ka armija neciena cilvēktiesības un ka tuvākajā laikā tiks arestēti vēl vairāki brālības pārstāvji.
Arī vairāku rietumvalstu politiķi pauduši bažas par armijas iejaukšanos. ASV prezidents Baraks Obama aicinājis Ēģiptes armiju “pēc iespējas ātrāk varu valstī nodot demokrātiski ievēlētai valdībai un izvairīties no nepamatotiem Mursi atbalstītāju arestiem”. “Es mudinu puses nekavējoties atjaunot demokrātiskumu, sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas un atjaunot konstitūciju,” paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve drošības un ārlietu jautājumos Ketrīna Eštone. “Es stingri nosodu vardarbību, izsaku līdzjūtību upuru ģimenēm un aicinu drošības spēkus darīt visu, kas viņu spēkos, lai aizsargātu ēģiptiešu pilsoņu dzīvību un labklājību.” Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle izteicies, ka armijas iejaukšanās, kā iespaidā tika gāzts Mursi, ir “demokrātijas neveiksme”, un aicināja puses atgriezties pie dialoga un meklēt kompromisus.
Armija – tautas aizstāve
Mursi par Ēģiptes prezidentu tika ievēlēts valsts pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās, kas notika pērn jūnijā. Viņš bijis pirms 85 gadiem dibinātās organizācijas “Musulmaņu brālība” biedrs. Tiesa, ilgus gadus, kamēr pie varas atradās iepriekšējais prezidents Hosni Mubaraks, Ēģiptē šī kustība savu radikālo uzskatu dēļ bija aizliegta. Pēc Mubaraka gāšanas “Musulmaņu brālība” iznāca no pagrīdes, un prezidenta vēlēšanās uzvarēja tās atbalstītais Mursi. Kad pērn novembrī viņš izdeva dekrētu, sev piešķirot plašas pilnvaras valsts politiskās dzīves noteikšanai, Ēģiptē sākās vērienīgas demonstrācijas, kurās piedalījās simtiem tūkstošu cilvēku. Tad arī izcēlās asiņainas sadursmes starp Mursi pretiniekiem un viņa atbalstītājiem, kurās dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku.
“Tas nav militārs apvērsums, jo armija nav pārņēmusi varu. Armija neaizsāka šo sacelšanos, to aizsāka tauta,” sarunā ar ASV izdevumu “The Foreign Policy” skaidroja Ēģiptes vēstnieks Savienotajās Valstīs Muhameds Tafviks. “Armija iesaistījās, lai nepieļautu vardarbību, tā nav ieinteresēta uzņemties politisku lomu.”
Viņš arī paudis, ka par prezidenta pienākumu izpildītāju ieceltais Mansurs nebūs armijas ģenerāļu marionete. “Armija nesāka apvērsumu. Ne tikai Kairas, bet vairāku citu Ēģiptes pilsētu ielās izgāja 10 miljoni cilvēku, lai protestētu pret Mursi. Tautas attieksme ir ļoti skaidra. “Musulmaņu brālība” tā vietā, lai atzītu tautas gribu, izvēlējās mobilizēt saujiņu atbalstītāju un saasināt situāciju. Armijai nebija citas iespējas kā iejaukties,” situāciju Ēģiptē skaidroja Tafviks. Par galveno favorītu uz Ēģiptes prezidenta amatu šobrīd tiek uzskatīts liberālās opozīcijas līderis Mohameds Elbaradejs.
