Armēnijas neveiksmīgā “pārorientācija” jeb kāpēc Erevāna nevar distancēties no Maskavas? 34
Lai gan Armēnija publiski paudusi savu “pārorientāciju” uz rietumu politiku, šīs valsts galvaspilsētā 1.oktobrī notika Krievijas vadītās Eirāzijas ekonomiskās savienības (EAEU), Eiropas Savienības Krievijas analoga, sanāksme. Ar Krievijas valdības vadītāju Mihailu Mišustinu, kurš ieradās Erevānā, lai piedalītos sanāksmē, personīgi tikās Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Divas nedēļas iepriekš, 14. septembrī, it kā “nopietni pasliktinoties” attiecībām ar Krieviju, atsākās Krievijas militārās piegādes Armēnijai. Šis uzskatāms par Armēnijas prorietumniecisko politiku izteikti kompromitējošu soli. Paralēli tam tiek ziņots, ka Maskava Amēnijai piegādājusi lielu skaitu raķešu Smerch MLRS.
Olehs Posternaks, ukraiņu politologs, Ukrainas Profesionālo politisko konsultantu asociācijas biedrs, pauž viedokli, ka šie un citi notikumi liek domāt, ka Armēnijas “pārorientēšanās” uz rietumiem uzskatāma par farsu. Taču svarīgi uzsvērt vēl kādu faktu: Armēnijas ekonomika, enerģētika, pārtika un transporta drošība ir teju pilnībā atkarīga no Kremļa, un tādējādi muguras pagriešana Krievijai šī brīža apstākļos nemaz nav iespējama. Visbeidzot, arī Armēnijas premjers Pašinjans 18.septembrī atzina, ka viņa pārstāvēta valsts attiecības ar Krievu pārtraukt negrasās.
Kritiskā infrastruktūra Kremļa rokās
Krievijas valsts uzņēmums Gazprom ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Armēnijai. Tā meitasuzņēmumam Gazprom Armenia pieder visa valsts gāzes sadales infrastruktūra. Tajā pašā laikā, pateicoties dalībai EAEU, Armēnija iepērk gāzi no Krievijas Federācijas par preferenciālu cenu 165 USD par 1000 kubikmetriem. Ja Armēnija pārtrauks attiecības ar Krieviju, Krievijas gāzes cena Erevānai pieaugs gandrīz trīs reizes līdz 400 USD. Šāds palielinājums izraisītu Armēnijas valdības nespēju nodrošināt valsts pamatvajadzības pēc gāzes. ASV domnīca Carnegie nesen šo situāciju komentēja šādi: “Maskavai ir daudz veidu, kā ietekmēt dzīvi Armēnijā… Krievija piegādā vairāk nekā 90 procentus Armēnijas dabasgāzes, un tai pieder valsts gāzes cauruļvadu infrastruktūra.”
Armēnijā, kas nav bagāta ar dabas resursiem, tikai 30-35% no enerģijas vajadzībām tiek segti ar vietējām piegādēm.
Elektroenerģijas ražošanu galvenokārt nodrošina atomelektrostacijas un hidroelektrostacijas. Taču tā ir arī pilnībā atkarīga no Maskavas:
– Armēnijas AES Metsamorā nodrošina vairāk nekā 30% no valsts elektroenerģijas ražošanas apjoma. AES vada un pārvalda Krievijas valsts korporācija Rosatom. Pērn decembrī Maskava un Erevāna pat vienojās “īstenot pasākumus, lai pagarinātu” AES kopīgo darbību. Papildus tam no Krievijas tiek importēta arī AES nepieciešamā degviela – urāns.
– Sevano-Razdanas ir lielākais hidroelektrostaciju komplekss valstī, kurā ietilpst astoņi HES ar kopējo jaudu 561,4 MW. Kopš 2003. gada tas pieder Starptautiskajai enerģētikas korporācijai CJSC, kas ir Krievijas uzņēmumu grupas Tashir meitasuzņēmums.
Tādējādi var droši teikt, ka visa Armēnijas enerģētiskā drošība ir Kremļa rokās.
2023. gada decembrī Lielbritānijas kara un miera institūts brīdināja, ka “Armēnijas saspringtās attiecības ar Krievijas Federāciju, tās tradicionālo stratēģisko sabiedroto, var radīt sekas, kas pārsniedz politisko un aizsardzības aliansi, ietekmējot valsts enerģētisko drošību”.
Pārtikas drošība un transports
Armēnijas nodrošinājums ar pārtiku ir vēl viena joma, kur savā labā izmanto Kremlis. Pēdējos gados Armēnija teju visus savus graudus iepirkusi no Krievijas. Saskaņā ar statistikas datiem par 2023. gadu, 99,9% no valsts kviešu, miltu un kukurūzas importa bija no Krievijas. Turklāt, saskaņā ar Armēnijas Valsts ieņēmumu komitejas Muitas biroja datiem, arī 98% augu eļļas ir ievesti no Krievijas.
Vienīgais Armēnijas dzelzceļa uzņēmums Dienvidkaukāza dzelzceļš, kas atbild par visiem starppilsētu, piepilsētu un kravu pārvadājumiem valstī, arī pieder Krievijas Federācijai. Šis uzņēmums ir Krievijas dzelzceļa meitasuzņēmums. Saskaņā ar divpusēju līgumu, kopš 2008. gada viss Armēnijas dzelzceļa tīkls ar visu tā kustamo un nekustamo īpašumu pieder šim Krievijas uzņēmumam.
Krievija ir Armēnijas ekonomikas pamats
Krievijas Federācija ir Armēnijas galvenais un lielākais tirdzniecības partneris kopš tās neatkarības atgūšanas 1990. gadā. Taču Putina armijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā ir devis jaunu impulsu abu valstu ekonomiskajām saitēm. 2022. gadā tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm pieauga par 77%, sasniedzot rekordu – 4,1 miljardu ASV dolāru (USD). Tendence turpinājās 2023. gadā, kad šis rādītājs pieauga vēl par 43% līdz 7,3 miljardiem USD. 13.septembrī Krievijas vicepremjers Aleksejs Overčuks paziņoja, ka 2024.gadā tirdzniecība starp valstīm varētu sasniegt vēl nebijušus 16 miljardus dolāru.
“Kopējais secinājums ir tāds, ka kopš iebrukuma Ukrainā Krievija ir būtiski nostiprinājusi savas pozīcijas Armēnijas ekonomikā… Šī pieaugošā atkarība no Krievijas var būtiski ierobežot Armēnijas manevrēšanas iespējas politiskajā arēnā,” norādījusi ziņu aģentūra “Eurasianet”.
Rietumu novērtējums
Ņemot vērā visas Krievijai pieejamās ietekmes sviras, Erevānas ārpolitikas vektora maiņa ir politiska izrāde. Neraugoties uz Pašinjanas valdības demonstrēto šķietamo “distancēšanos” no Krievijas Federācijas, vairāki cienījami starptautiskie mediji un organizācijas vairākkārt uzsvēruši Armēnijas pārorientācijas neiespējamību.
2023. gada martā The Economist ierindoja Armēniju otrajā vietā to valstu sarakstā, kuras ir visvairāk atkarīgas no Krievijas politikas, aizsardzības un ekonomikas ziņā.
“Armēnija ir pārāk tālu no Eiropas, lai jebkad reāli meklētu dalību ES, un pārāk atkarīga no Krievijas preču, enerģētikas un drošības ziņā. Pašinjanam, šķiet, nav izvēles,” rezumēja Vācijas ziņu portāls Intelli News.
“Armēnija joprojām ir atkarīga no Krievijas vairākās nozarēs: enerģētikas un pārtikas importā, kā arī kritiskajā infrastruktūrā,” 2024. gada martā ziņoja ASV vietne Foreign Policy.
Starptautiskās ideju laboratorijas un reitingu aģentūras ir nonākušas pie līdzīgiem secinājumiem:
“Dziļa atkarība rada šķēršļus Erevānai tās centienos atbrīvoties no Maskavas ietekmes un panākt dziļāku integrāciju ar Rietumiem…Tas šķiet nesavienojams ar Erevānas ambīcijām pēc lielākas tuvināšanās Rietumiem,” norāda Amerikas Jamestown Foundation domnīca.
Saskaņā ar globālās kredītreitingu aģentūras Fitch vērtējumu, “Armēnijas ekonomika ir ārkārtīgi atkarīga no Krievijas tirdzniecības un enerģētikas jomā, un Fitch drīzumā negaida būtisku diversifikāciju no Krievijas”.
Lai gan “attiecības ar Krieviju kļūst arvien saspringtākas, Armēnija joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas enerģētikas un tirdzniecības jomā un joprojām ir tās oficiālais militārais sabiedrotais”, jūlijā paziņoja Carnegie.
Viss iepriekš minētais pierāda, ka Armēnija nav tikai Krievijas sabiedrotais, bet gan drīzāk ieņem vasaļa lomu. Visticamāk, Armēnija bez Krievijas nevar iztikt un neiztiks. Erevānas pārorientēšanās uz Rietumiem, kas neapšaubāmi sakrīt ar Kremļa plāniem, mazajai Dienvidkaukāza valstij ir teju neiespējams uzdevums. Armēnijas un Krievijas attiecību galīgais sabrukums var izraisīt lielu krīzi Armēnijā, aptverot visu valsts kritisko infrastruktūru.
