Armēnijai jāizmanto unikālā iespēja panākt mieru ar Azerbaidžānu 8
Vasifs Huseinovs, Starptautisko attiecību analīzes centra “AIR centrs” nodaļas vadītājs
Noraidot Armēnijas un tās Rietumu atbalstītāju izplatītās baumas par iespējamiem Azerbaidžānas plāniem iebrukt Armēnijas suverēnajā teritorijā, prezidents Alijevs atkārtoti uzsvēra, ka viņa valstij nav šādu nodomu. Intervijā vietējiem TV kanāliem 8. janvārī Azerbaidžānas līderis uzsvēra, ka šādam uzbrukumam nav pamata, un noliedza jebkādus notiekošos sagatavošanās darbus. Prezidents Alijevs aicināja Armēniju iesaistīties divpusējās diplomātiskās sarunās, lai risinātu atlikušos strīdus jautājumus, tostarp tos, kas saistīti ar robežu noteikšanas procesu un transporta savienojumu atjaunošanu.
Tomēr prezidenta vēstījuma būtību izkropļoja dažādi Armēnijas radikāli noskaņoti grupējumi, veicinot baiļu uzkurināšanas kampaņas, kas propagandēja ideju par iespējamu Azerbaidžānas iebrukumu un aicināja Rietumu lielvalstis sniegt militāru un politisku atbalstu. Situāciju starp Armēniju un Azerbaidžānu negatīvi ietekmēja arī Armēnijas militarizācija, iegādājoties militārus krājumus no tādām valstīm kā Francija un Indija. Turklāt Armēnija nav pildījusi saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri parakstīti kopš 44 dienu kara jeb tā dēvētā Otrā Karabahas kara beigām, tostarp 2020. gada 10. novembra trīspusējā paziņojuma. Šī situācija atgādina gadus no 1994. līdz 2020. gadam, kuru laikā Armēnijas valdības imitēja miera sarunas un anulēja visus centienus atrisināt konfliktu diplomātiskā ceļā.
2023. gada decembrī starptautiskā forumā, kurā piedalījās eksperti no vairākām valstīm, Azerbaidžānas līderis uzsvēra, ka pašreizējā situācija piedāvā vēsturisku iespēju normalizēt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības un atvērt jaunu miermīlīgu sadaļu starp abām valstīm. Patiešām, abu valstu pamatproblēma – strīds par Azerbaidžānas Karabahas reģionu – ir atrisināta saskaņā ar starptautisko tiesību normām un principiem. Protams, ideālāk būtu bijis, ja viņi būtu varējuši panākt risinājumu mierīgā ceļā un bez asinsizliešanas. Taču diemžēl Armēnijas valdības pirms Otrā Karabahas kara un separātistu līderi pirms viendienas kara 2023. gada septembrī atteicās iesaistīties jēgpilnās sarunās ar Baku. Tomēr, pateicoties Azerbaidžānas valdības centieniem, bija iespējams atrisināt konfliktu un uzsākt jaunu ēru reģionā. Prezidenta Alijeva mantojumu raksturos ne tikai viņa uzvara Otrajā Karabahas karā un viņa valsts teritoriālās integritātes atjaunošana, bet arī kā līderi, kurš radīja unikālus apstākļus miera nodibināšanai starp divām Dienvidkaukāza valstīm.
Prezidentūras 20 gadu laikā viņš ir daudzkārt veicinājis ne tikai savas valsts, bet arī Dienvidkaukāza mieru un labklājību kopumā. Pēdējo divdesmit gadu laikā īstenotie enerģētikas un savienojamības projekti ir uzlabojuši dzīves līmeni gan Gruzijā, gan Azerbaidžānā. Šajā kontekstā nozīmīgi projekti ir naftas cauruļvads Baku-Tbilisi-Džeihana, dzelzceļš Baku-Tbilisi-Karss, Dienvidu gāzes koridors. Tāpēc nav pārsteigums, ka Azerbaidžānas un Gruzijas valdības ir atzinušas šo attiecību ārkārtīgi lielo stratēģisko vērtību un apņēmušās tās attīstīt arī turpmāk.
Diemžēl Karabahas reģiona un septiņu blakus esošo rajonu okupācija neļāva šos projektus izstrādāt trīspusējā formātā, kas būtu iesaistījusi Armēniju un sekmējusi šīs valsts ekonomisko attīstību. Armēnijas valdību atteikšanās miermīlīgi atdot okupētās teritorijas noveda pie šīs valsts pašizolācijas. Armēnijas robežas ar Azerbaidžānu un Turciju ir slēgtas kopš 90. gadu sākuma, un šai valstij nav bijusi nekāda loma iepriekš minētajos milzu enerģētikas un savienojamības projektos. Tāpēc konflikta atrisināšana paver unikālu iespēju Armēnijai un līdz ar to arī reģionālajai integrācijai Dienvidkaukāzā.
Azerbaidžānas pret separātistiem vērstie centieni noveda pie veiksmīga iznākuma, un valsts teritoriālās integritātes atjaunošanai bija pozitīva loma šī diplomātiskā procesa virzībā. Prezidents Alijevs, kas ir galvenais reģionālās integrācijas aizstāvis un atbalstītājs, apņēmīgi uzsvēra šo nostāju savā uzrunā tautai pēc savas valsts militārā triumfa pār separātistiem Karabahas reģionā 2023. gada 20. septembrī: “Mēs ierosinām, lai Dienvidkaukāza valstu nākotne balstītos uz mieru, saticību un attīstību. …[nav tālu diena, kad Azerbaidžāna un Armēnija atrisinās savstarpējos jautājumus, parakstīs miera līgumu, un Dienvidkaukāza valstis sāks strādāt pie turpmākās sadarbības trīspusējā formātā.”
Šo pieeju atbalsta Gruzijas premjerministrs Irakli Garibašvili, kurš preses konferencē ar prezidentu Alijevu pēc prezidenta vizītes Tbilisi 2023. gada 8. oktobrī paziņoja, ka “mūsu nākotnei jābūt mierīgai un stabilai, un visām trim Dienvidkaukāza valstīm pašām jārisina reģionālie jautājumi”. Prezidents Alijevs pauda atbalstu šai pieejai, apliecinot, ka viņa valsts Gruziju uzskata arī par piemērotāku vietu Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām. “Vairākas valstis un arī dažas starptautiskās organizācijas šodien cenšas atbalstīt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizēšanas procesu. Mēs to atzinīgi vērtējam. Ja tas nav vienpusīgi un neobjektīvi, protams, mēs atzinīgi vērtējam jebkuru starpniecību un palīdzību. Tomēr, manuprāt, ņemot vērā gan vēsturiskās attiecības, gan ģeogrāfisko faktoru, pareizākais variants šajā jomā noteikti būtu Gruzija,” viņš teica.
Patiesi, ilgstošā konflikta atrisināšana Karabahas reģionā Armēnijai paver unikālu iespēju izkļūt no pašizolācijas un aktīvi piedalīties Dienvidkaukāza ekonomiskajā attīstībā. Prezidenta Alijeva tālredzīgā vadība ne tikai teritoriālās integritātes nodrošināšanā, bet arī reģionālās integrācijas veicināšanā, izmantojot enerģētikas un savienojamības projektus, rada priekšnoteikumus labklājīgākai nākotnei. No jaunās drošības situācijas un ekonomiskās integrācijas reģionā labumu gūs ne tikai gruzīni un azerbaidžāņi, bet arī armēņi.
1. februārī prezidents Alijevs atzina, ka kopš Karabahas separātistu režīma sabrukuma 2023. gada septembrī pie Armēnijas un Azerbaidžānas robežas valda līdz šim nebijusi mierīga vide. “Tomēr, lai panāktu loģisku šī procesa noslēgumu, ir jāparaksta miera līgums un jāizbeidz Armēnijas teritoriālās pretenzijas pret Azerbaidžānu,” viņš paziņoja, atsaucoties uz Armēnijas konstitucionālajos un citos dokumentos paustajiem aicinājumiem anektēt Karabahu. Armēnijā sāktās debates par jaunas konstitūcijas nepieciešamību un valdības aktīvā loma šajā procesā liecina, ka šie juridiskie šķēršļi miera līguma parakstīšanai var tikt pārvarēti jau tuvākajā nākotnē.
Tas nozīmē, ka Armēnijas un Azerbaidžānas teritoriālās integritātes savstarpēja atzīšana ir spēcīgs pamats šādai stabilitātei un sadarbībai reģionā. Tā kā konflikta spoka izkliedējas, abas valstis tagad var koncentrēties uz trīspusēja sadarbības formāta veidošanu Dienvidkaukāzā, pārvarot vēsturisko naidīgumu. Šis brīdis aicina Armēniju izmantot iespēju panākt izlīgumu, ekonomisko labklājību un kopīgu apņemšanos veidot miermīlīgu Dienvidkaukāzu. Atbildība iesaistīties jēgpilnās sarunās gulstas uz Erevānas vadību, ievērojot iepriekšējās vienošanās un veicinot jauna sadarbības laikmeta izveidi reģionā.
