Armēnija atkal ir ārpus sankcijām. Kas Erevānai rada neaizskaramības apstākļus? 5
Igors ČALENKO, Ukrainas politologs, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Kijiva)
Kamēr ASV un Eiropas Savienība cenšas liegt Krievijai piekļuvi komplektējošām daļām, ko izmanto Krievijas armijas vajadzībām, Parīze, pieļaujot Erevānas rīcību, palīdz Maskavai iegūt bruņojumu, lai varētu karot pret Ukrainu.
23. februārī Eiropas Savienība ieviesa 13. sankciju paketi, paplašinot to preču sarakstu, kuras aizliegts eksportēt uz Krieviju. Tajā iekļautas 194 fiziskas un juridiskas personas, kā arī 27 organizācijas, kas par Rietumu sankciju apiešanu apsūdzētas militārā sadarbībā ar Kremli. Sankcijas ir skārušas uzņēmumus no Ķīnas, Kazahstānas, Turcijas, Serbijas, Taizemes un pat no Šrilankas. Tomēr viens no galvenajiem Putina loģistikas centriem, kas jau vairāk nekā divus gadus ir palīdzējis viņam izvairīties no sankcijām, atkal ir palicis nesodīts. Runa ir par Armēniju, kas mēģina sēdēt uz diviem krēsliem: no vienas puses, Erevāna cītīgi cenšas radīt iespaidu par pārorientēšanos uz Rietumiem, bet, no otras puses, tā joprojām ir reeksporta valsts.
Jāatzīmē, ka tajā pašā dienā, 23. februārī, ASV arī atjaunināja sankciju sarakstus pret Krieviju, iekļaujot tajos aptuveni 600 fiziskas un juridiskas personas no 11 valstīm, kas “palīdz izvairīties no sankcijām pret Krievijas Federāciju“. Taču arī šajā gadījumā neviens Armēnijas uzņēmums sarakstos netika iekļauts.
Kāds ir šī Rietumu puses “selektīvā akluma” iemesls? ES publikācijā par 13. sankciju paketes pieņemšanu teikts, ka Savienība “pastāvīgi novērtē esošo pasākumu efektivitāti… identificē un novērš jebkādas iespējamās nepilnības“. Taču vairāk nekā 700 Krievijas un Ukrainas kara dienu laikā Armēnijas līdzdalība Kremļa kara mašinērijā ne tikai netika kontrolēta, bet tika it kā apzināti ignorēta.
Tai pat laikā ir vairāk nekā pietiekami daudz pierādījumu tam, ka Armēnija ir Krievijas galvenais kanāls sankciju apiešanai. Par to galvenokārt liecina ekonomiskie dati: 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, eksports no Armēnijas uz Krieviju pieauga par vēl nepieredzētiem 187%. Tad Armēnijas finanšu ministrs Vahe Hovhannisjans atzina, ka “būtiska daļa ir reeksports“. Gadu vēlāk Erevānas “koridors” tā arī netika identificēts un aizvērts. Tā rezultātā 2023. gada deviņos mēnešos preču eksports no Armēnijas uz Krievijas Federāciju palielinājās par 85%, no kuriem 80% ir reeksports.
Kopumā kopš kara sākuma Ukrainā un Rietumu sankciju pieņemšanas pret Kremli eksports no Armēnijas uz Krievijas Federāciju ir pieaudzis par iespaidīgiem 430%. Šos datus 2024. gada februārī publicēja bijušais Starptautisko finanšu institūta direktors un bijušais investīciju bankas “Goldman Sachs” stratēģis Robins Brukss, atzīmējot, ka šāda dinamika “nozīmē ES un Ķīnas preču reeksportu (caur Armēniju) uz Krieviju“.
Papildus ekonomiskajiem datiem par sankcijām pakļauto preču reeksporta problēmu caur Armēniju jau divus gadus regulāri ziņo Eiropas, Amerikas un pat Tuvo Austrumu plašsaziņas līdzekļi, tostarp tādi cienījami mediji kā Forbes, France 24, Financial Times, Geopolitical Monitor, EUReporter, Newsweek, BNN Breaking, i24Tv, Politico un The Wall Street Journal.
Neraugoties uz nepārprotamiem faktiem un lielāko pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanību šai problēmai, Rietumi neveic nekādus pasākumus pret Armēnijas reeksportu, kas ir noziegums pret Ukrainas iedzīvotājiem.
Brisele un Vašingtona nezināmu iemeslu dēļ “piever acis uz Erevānas ciešajām saitēm” ar Kremli, atzīmē lielākais Rumānijas izdevums Digi24.
Maz ticams, ka ES valstu un ASV līderi nav pamanījuši tik daudz faktu par Armēnijas sistemātiskajiem pārkāpumiem. Drīzāk kāda politiskā aizbildniecība atkal un atkal pasargā Erevānu no sekundārajām sankcijām. Bet kas un kāpēc to dara?
Viena no ES valstīm nepārprotami izceļas, pēdējā gada laikā padziļinot attiecības ar Armēniju.
Kopš 2023. gada maija Erevānai tiek piegādāti Francijas ieroči. Pirmajā piegādes partijā bija 50 Bastion bruņutransportieri. 2024. gada februārī premjerministra Nikola Pašinjana vizītes laikā Parīzē Emanuels Makrons sacīja, ka valstis turpinās “sadarbību aizsardzības jomā“. Tajā pašā laikā kļuva zināms, ka uz Erevānu ir nosūtīta jauna ieroču partija.
23. februārī Francijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sebastians Lekornu paziņoja par to, ka turpmāk Armēnijā “pastāvīgi atradīsies Francijas militārais padomnieks“.
Viņš arī sacīja, ka šogad Parīze piegādās Armēnijai pretgaisa aizsardzības sistēmas un sāks apmācīt vietējos karavīrus. Saistībā ar Francijas ieroču piegādi Armēnijai lielākais Ukrainas izdevums Censor 2023. gada novembrī atzīmēja: “Apgādājot Armēniju ar bruņojumu, Parīze beidzot ir nostiprinājusi savu Erevānas militārā un politiskā patrona statusu“. “Parīze grauj Vašingtonas un Briseles centienus,” rakstīja Grieķijas izdevums Protothema.
Ja aiz Armēnijas “neaizskaramības” patiesi stāv Makrons, tad šāda politika patiešām ir pilnīgi pretēja ES un ASV, kas jau divus gadus apgādā Ukrainu ar miljardiem dolāru vērtiem ieročiem, lai cīnītos pret Krievijas iebrukumu, interesēm. Parīze faktiski spēlē pret saviem galvenajiem partneriem.
Kamēr Vašingtona un Brisele cenšas liegt Kremlim piekļuvi komplektējošām daļām, ko izmanto Krievijas armijas vajadzībām, Parīze, pieļaujot Armēnijas rīcību, palīdz Maskavai iegūt bruņojumu.
Ukrainas izdevums Unian brīdināja: “Armēnija kļūst par ekonomisko aizmuguri Krievijai, tādējādi atrisinot Maskavas problēmas ar bruņojuma piegādi Krievijai“.
Makrona politikas neatbilstību ASV un ES vispārējai nostājai ir pamanījuši arī starptautiskie mediji. Visu 2023. gadu par to ziņoja nozīmīgākie izdevumi. “Makrona politika Dienvidkaukāzā atbilst Putina interesēm,” skaidroja Ukrainas Telegraf. Kā vēstīja Lietuvas laikraksts Alfa, “Makrona politika attiecībā uz Dienvidkaukāzu nesakrīt ar Eiropas Savienības ārpolitiku“.
“Franču avantūrisms atkal un atkal nostāda Parīzes intereses augstāk par Rietumu interesēm. Tāpat kā Dienvidkaukāzā, Francija nonākusi Irānas un Krievijas (nevis Rietumu) pusē,” secināja amerikāņu mēreno republikāņu rupors The National Interest.Saskaņā ar Rumānijas izdevumu Stiripesurse, “Francijas prezidents atzina, ka viņa nostāja (par Armēniju) nesaskan ar pārējo Eiropu“.
Jāatzīmē, ka Francijas Forbes nodaļa 2023. gada maijā aicināja Rietumus veikt pasākumus pret Armēnijas reeksportu: “Ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atņemt Maskavai šo loģistikas centru un stingri bloķēt Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo materiālu un aprīkojuma nelikumīgu piegādi“.
Taču pat pēc 13 sankciju paketēm divu gadu laikā šie aicinājumi joprojām nav tikuši sadzirdēti.
