Armands Simsons noķēris skriešanas sajūtu: nav tā, ka pilnībā nepatīk 0
150 minūtes jeb divarpus stundas nedēļā nešķiet īpaši daudz, tomēr nereti ir grūti saņemties tām pašām nedaudzajām minūtēm. Pasākumu vadītājs Armands Simsons ir pārliecināts, ka lielākā problēma ir aizbildināšanās ar laika trūkumu. “Cilvēki meklē aizbildinājumus, bet mēs taču runājam par sevi, nevis kādu citu, un mēs paši sevi veidojam. Ja esi mierā ar to, kā izskaties, kā jūties – viss kārtībā, bet es uzskatu, ka jāpilnveidojas nepārtraukti. Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar skriešanu. Vai man patīk skriet? Vēl nezinu, bet esmu noķēris to sajūtu, ka nav tā, ka pilnībā nepatīk. Tas ir laiks, ko veltu tikai un vienīgi sev. Es sevi izlādēju un uzlādēju, skrējiena laikā domāju un nedomāju, priecājos un bēdājos, smejos un lamājos, uzstādu jaunus mērķus.”
Armands cilvēka organismu salīdzina ar labu automašīnu: “Ar mašīnu pārvietojamies ikdienā – darba, izklaides vai atpūtas braucienos. Savu automašīnu mēs regulāri vedam uz tehnisko apkopi, lutinām, kā vien varam. Mūsu ķermenis ir vēl dārgāka “mašīna”, par kuru ir jārūpējas vēl vairāk. Gadi nestāv uz vietas, ķermenis ir jānodarbina. Dzīve ir kustība, nesēdiet uz vietas!” Armands iesaka rūpēties par savu ķermeni, veselību un labsajūtu visu gadu, ne tikai siltajos mēnešos. “Vai tad ar automašīnu mēs pārvietojamies tikai vasaras periodā? Un vai tad mēs dzīvojam tikai trīs mēnešus gadā? Ne taču! Kustībai ir jābūt nepārtraukti, jāatrod kaut kas, kas vismaz nedaudz iedvesmo, un tad vairs netiks skaitītas dienas līdz pludmales sezonai – visu gadu varēsi staigāt peldkostīmā. Saviem bērniem saku, ka mācīties ir forši, bet labi mācīties ir stilīgi. Tāpat sportot ir forši un stilīgi. Galvenais ir jāsāk!” Armandam ir bijuši arī nekā nedarīšanas periodi, bet viņš vairs tādus nepieļaus: “Protams, ka esmu slinkojis, un tagad, paskatoties vecās bildes, es domāju, kāpēc neko nedarīju? Arī atpūta ir vajadzīga, bet ir jāsporto – tavs ķermenis tev noteikti pateiks paldies.”
