Armands Puče: Siliņa negrib būt zoss, bet vai Broks grib būt tikai pagriezienu rādītājs savam poršē?
0
Pirms pāris nedēļām premjere Siliņa paflirtēja ar kādu jaunu bagātnieku, kas no darba brīvajā laikā mēģina sarunāties ar cilvēkiem. Tas ir tā sauktais sociālo virinātavu formāts, kur katram ir iespēja taisīt stāstus – vajag tikai kameru, pāris mikrofonu un kaut kādu stilizētu stūrīti, istabiņu… Vēl vajag ideju – par ko runāt? Un, visbeidzot – ar ko runāt? Premjere kuram katram nedodas rokā, bet – šis nav tas gadījums. Miljonārs aicināja, premjere piekrita.
Politiķiem šajos laikos ir jātur deguns pa vējam, jāmeklē iespējas – kā sarunāties ar vēlētāju. Novērots, ka vēlēšanu gadā viņi skrien uz visām pusēm, bet starplaikos – ja ir laiks… Ja cilvēks ir ievēlēts un, ja vēl ticis amatos – laika parasti nav. Izņemot – nu, jau atkārtojos – ja ir vēlēšanu gads. Šis gads tāds ir, tāpēc improvizācijas mēdz notikt – kā šajā gadījumā, kad Evika Siliņa nonāca Armanda Broka rokās.
Ja Broks būtu, piemēram, influenceris parastais, tā teikt – melnais flomasters – uz tādiem ministru prezidente neskatītos, taču vārda brālis ir pamanījies sakārtot savu projektu tā, ka viņu var redzēt un dzirdēt ne tikai ģimenes lokā. Tā kā Broks nepārtiek tikai no pārtikas precēm, tas nav sarežģīti – ko nosaka n-tie algoritmi un lolotā vajadzība. Tas pēdējais kaut kādā mērā izriet no vārda – ziņkārība, kas ir ļoti dabiska rakstura īpašība.
Mūsu varonis jau no pirmās dienas pie kameras un mikrofona gribēja parādīt, ka viņš nav stulbs, ka viņam ir zināšanas un, ka viņš nekādā gadījumā nebūs lētais pajoliņš… Jo viņš ir dārgais.
Broka paziņas un auditorija turpat vien ap Mišelina zvaigznēm grozās, atbilstošas bija arī sarunas un izvēlētie personāži viņa interneta projektam, tā teikt – aukstasinīgs trends, ko diktē paša dzīvesveids un paradumi. Tas ir kā ar glancētu žurnālu redaktoriem, kas raksta nevis par to, kas interesē lasītājus, bet stāsta par sevi – smalki piesedzoties ar tēmām, ko paši pārbaudījuši vai piedzīvojuši. Ja Armands Broks būtu sieviete mājsaimniece ar pāris bērniem uz kakla un vīru, kas naudu sen vairs nepelna – jo nauda pati jau pelna – viņš droši vien veidotu interneta sarunas par sievietes garīgumu, par labdarību, par ģimenes pavardu, ko palīdz uzturēt speciāls mentors, vai – moralizētu par pēdējām vīnu ražām un šampaniešu butikiem. Bet Broks ir vecis biznesā, tāpēc viņa sarunās blakus ir advokāti, baņķieri, vizionāri, kāds no izklaides, bet – tikai ne āksts vai klauns, vai kāds izbijis alkoholiķis.
Ja mutē sudraba karotīte – tā jau varētu būt gana solīda caurlaide pie šī poda un kāsta (podkāsts). Labi nolasāms, ka ar to vien, ka viņš ir kaut ko sasniedzis ātrajā kreditēšanā vai lēnajos ieguldījumos – Armandam Brokam nepietiek. Šķiet, ka viņš gribētu iet politikā vai vismaz šajā procesā piedalīties – bet, ne tajā politikā, kur šleserojas vai lembergojas… Tas nevar būt viņa paaudzes dzinulis, jo viņa paaudze neko nav nozagusi. Viņi varbūt piedalījās atmazgāšanas vai skalošanas procesa beigu fāzē, bet tie jau vairs nebija rūpnieciskie apjomi. Te uz galda bija jau parādījušās grāmatas.
Bet tagad par to, kāpēc šī sleja tiek rakstīta. Premjere piekrīt viena bagāta blogera aicinājumam un sarunas gaitā noskaidrojas, ka valstī vajadzētu pamainīt dažas lietas. Valsti būtu jāefektivizē – kā Īlons un Donalds to tagad populāri maisa viņā krastā. Uz šo repliku Evika neapdomīgi iedegās – lūdzu, nāc, veido komandu, ceļš ir vaļā… Armands neslēpa ekstāzi, kas parādīja, ka viņš ir labs līdzjutējs. Tomēr turpinājums vēl tikai seko: tieši šis sarunas fragments vispirms tiek izcelts kā kaceklis no premjeres runas sievu puses, bet, saprotot, ka viņa tādējādi izskatās pēc zoss Tilles, kuru baros un pēc tam nokaus, Evika ar padomniekiem ieliek atpakaļgaitā un paziņo, ka nekādas darba grupas šajā sakarā nav aktuālas.
Vai kāds viņai pateica priekšā, ka Broks nav nekāda bitīte Maija – ka viņš vispār šo var ne tikai izmantot, bet arī izmantot ar sekām, kas Siliņas politisko grupējumu ved tuvāk Getliņiem? Ja Evika to saprata tikai pēc sarunas, tad jāvaicā – kur viņa bija aizvakar? Bet te sākas jau cita ieskaite.
Broks dažas dienas vēlāk sociālajos pinekļos izvērš monologu, ka runa nav par krekliem, bet par džemperiem – ka valstij vajag mērķus ar segumu, minot vēl n-tās lietas, izņemot Zilbaloža kaķīti. Armands krata sirdi un aklo zarnu, nonākot beigās pie apņēmīga secinājuma, ka pēc valsts pārvaldes apgraizīšanas, kas nebūs rituāla – cilvēki dzīvos labāk. Un, vēl tur ir kaudzēm piemēru, kas ir pārmalti teju visos krustojumos – kas tikpat labi varētu būt kādas partijas programma vai darba plāns. Runā pareizi. Kur nianse? Darbi. Kurš darīs? Ja es būtu Broka vietā un saprastu, ka bez politikas nevarēšu savus nodomus vai pasaules uzskatu noformēt, es šo Siliņas neveiklo flirtu jau nākamajā dienā nomestu pie viņas kājām. Jo – premjere solīja! Un, to var noklausīties. Kas sola, tas atbild par vārdiem. Kas nozīmē: nepretendējot šobrīd uz politisko ķeizargriezienu, Armands Broks var būt ne tikai par pagrieziena rādītāju savam poršē…
Ja nu viņa paaudzei ir misija, kā viņš to rāda ar visām četrām, tad šādu atlecošo bumbu neviens zem groza neatstāj nesavāktu. Un, viņš neko nezaudēs! Broka statuss – pārticis blogeris – patiešām ļauj piecelties no krēsla un rīkoties. Ja premjere nav ar mieru viņu turēt sev blakus, tad šis ir jāpārmaļ politiskā kapitālā. Tā teikt – esmu gatavs sadarboties, vai arī – pabīdies… Siliņa nebīdīsies un tas nozīmē, ka Broks var principiāli realizēt savas paaudzes politiskās ambīcijas un sapņus. Vai viņš varētu būt īstais, īstajā laikā un vietā? Laikā un vietā – pilnīgi droši! Kas attiecas uz īstumu – kurā brīdī revolucionāriem ir izlaidums un tiek izsniegts atestāts?
Neviens Eviku pēc mēles neraustīja un jādomā – neviens viņu arī nepiespieda piedalīties šajā sarunā. Tātad – liktenim labpatikās. Ja Armands Broks šo neizmantos, tad viņš ir liekams kaudzē pie tiem keramzīta blokiem, kā bija iekārtojis todien savu studiju.
