Armands Puče: Par kādu politisko atklātni, ko apspriež Rīgas centra āra terasēs
47
Tas, ka premjere un finanšu ministrs nespēja saskaņot publisko versiju stāstam par PVN likmes celšanu, ir maza bēda – tāpat ir redzams un saprotams, ka “Jaunajā vienotībā” (JV) kaut kas notiek, kā saka santehniķi – viņu tekošajā momentā… Pilsētā runā, ka pēc Eiropas parlamenta vēlēšanām nodokļu izmaiņas būs vairs tikai otrā plāna problēma. Pirmā – tiks gāzta vai mainīta valdība.
Šobrīd ir pēdējais brīdis, lai to veidotu, ko saprot gan pie varas esošie, gan tie, kas tur bijuši. Neviens negrib sagaidīt pašvaldību vēlēšanu gadu un tad sākt domāt… JV ir ar uguni un ūdeni jau izspēlējušies līdz tādai pakāpei, ka nākamais var būt tikai ugunsgrēks un plūdi. Padomājiet paši: viņi ar savu piemēru legalizēja aplokšņu algas, iekūlās pamatīgā balsu skaitīšanas vai labošanas skandālā, nepaslēpa Kariņa bēdīgi slavenos lidojumus. Un tas tikai starterī… Liekam klāt murgus ar Air Baltic un šausmas par Rail Baltic, vai arī – nespēju savākt tautsaimniecības prioritātes, kur, piemēram, energoresursu politika vienkārši izskatās pēc ganībām. Finanšu sektoru personificē Finanšu ministra evaņģēlijs ar nosaukumu – “Pagaidiet, mēs atgūstamies…”, un Latvijas bankas vadītāja ikmēneša ziņojumi, kuri parspēj jebkuru rekordu sadaļā – runāt, bet nepateikt neko… Pagaidām Latvijas ekonomiku notur aizņēmumi, jo nekam radošākam varneši nav gatavi. Drošības kontekstā ir redzams, ka valdošais grupējums nekādi nespēj norobežoties no lienošās Krievijas ietekmes, kur mangāna rūda pasvītro, cik nopietni mēs esam sapinušies Kremļa zvaigznājā. Par tādu pašsaprotamu lietu kā taupība – nav pat vērts runāt. Naudas it kā nav, budžeta ieņēmumi arī raud, bet Latvijas valdība tērējas kā tipisks profesionālais sportists, kam nekādi nevar ieskaidrot, ka karjera vienu dienu beigsies… Un, ja nu sportu pieminēju – Evika pat nelika lasīt sev no lūpām, lai pateiktu, cik ļoti viņa ir vīlusies LOK prezidenta vēlēšanu rezultātā. Tātad – kaut kas valstī nenotiek tā kā JV grib, un tie vairs nav atsevišķi gadījumi. Visa notikumu gaita liek teikt priekšā – vai nu JV rīkosies, vai arī – viņus rīkos…
Saka, ka pirmajam jākrīt ir Finanšu ministram Ašeradenam, kas partijā pārstāv dinozauru ēru. Pret viņu vai par viņa nomaiņu sabiedriski politiskajā šūplādē dudina kaudzēm uzņēmēju un arī JV iekšienē par viņa galvu ir apsolīta atlīdzība. Ja Jānis Reirs nebūtu apdedzinājies pie olimpiskās lāpas, iespējams, Arvils rādītu zobus, taču apstākļi ir sagriezušies. Nevar teikt, ka Jānis kaut ko tagad jau bruģē, taču celtniecības materiālu katalogus viņš šķirsta. Un, ja ne pats, tad vismaz ar savu pleciņu palīdzēs. Versiju par Ašeradena uzmešanu vai izmešanu jau izskata nevis partijas iekšienē, bet gan kontekstā ar citiem politiskajiem teātriem. Piemēram, “Apvienotais saraksts” savu atgriešānās melnrakstu ir piedāvājis… bez Edvarda Smiltēna. Pareizāk, JV šo redz kā līdzvērtīgu atklātni, proti – mēs paši vācam nost Ašeradenu, jūs paši upurējat Smiltēnu, un – te būs atslēgas no jaunās koalīcijas dzīvokļa durvīm. Tas, ka Smiltēns konceptuāli riebjas visiem, kas reiz tuvumā mīlējuši JV – nav nekāda ierobežotas pieejas informācija.
Tālāk ir “Progresīvo” laiviņa. Viņus palaidīs pa upīti – līdz dambim. Pēc tam – liberāls brīvais kritiens. Tieši tagad ir ļoti ērti minētos Rail un Air negadījumus piešūt progresīvajiem neatgriezeniski, jo – kāpēc meklēt vai izgudrot grēkāžus, ja viņi ir jūsu priekšā un paši ceļ roku. Progresīvie arī uzvedas kā pārliecināti par savu taisnību, bet dzīvnieku dresūras Rīgas cirkā jau labu laiku nenotiek. Nevienam pašreizējā koalīcijā nav motivācija nodarboties ar audzināšanu, nemaz nerunājot par tādu kaujas mākslas tehniku kā – piesegšana. Un, vēl jau ir Ķirsis no domes, kas labu laiku vāc materiālus kopotajiem rakstiem – Staķis (Pro) un citi mūsu partijas nelabvēļi. Protams, Rīgas mērs nav kritērijs un vēl mazāk viņu vajadzētu svērt, taču atgādinu, ka JV par saviem cilvēkiem rūpējas. JV var piešūt “Progresīvo” uzvalkam tādas pogas, kādas uzskatīs par vajadzību. Ja vispār viņi līdz pogām tiks. Tās trīs ministrijas, ko “Pro” pašreiz cenšas apgūt vai apzināt – tas ir jebkura alkatīga džentelmeņa komplekts. Aizsardzība – nauda turpmāk būs garantēta/iezīmēta, neatkarīgi no budžeta trausluma. Kultūra – tur vienmēr pastalnieki dejos, kā viņiem liks. Te vēl ir vaļas improvizācijai, kas saucas – ja nav kultūras, latvieši beidzas… Satiksme – zem galda nokritušo drupaču ferma jeb kā nospert valsti likumā noteiktajā kārtībā. Šīs trīs tematiskās sadaļas ir nopietna aktīvu pakete, ja vēlaties spēlēties par politiku.
Kad Ašeradens un Smiltēns ir aprakti dārzā zem ābeles un “Progresīvie” piesieti pie kauna staba, seko nākamā aina, kurā ZZS nervozi noskatās kā “Apvienotais saraksts” iekārtojas pie Ministru kabineta garā galda. Aizsardzības ministriju domāts nodot Kučinskim, Satiksmi – Tavaram. Tas nozīmē, ka tā sauktais trīs sivēntiņu jeb oligarhu ansamblis saprot, ka kaut kur pamatīgi ir nosmirdējis sesks… Sesku rakstām ar lielo burtu. Protams, pēc šādam pārmaiņām, trīs A un vēl vairāki alfabēta burti iet mērīt asinspiedienu, taču kopumā tas uz viņu veselību un labsajūtu nekādu iespaidu neatstās. Bet JV ar šo iegūst vakcīnu pret ZZS iegribām, kas paliek valdībā kā parastais klēpju sunītis. Un tad vēl tās NA skumjās acis ar ilgām pēc siles… Starp citu, Kultūras ministrijā varētu atgriezties Melbārde, kas ir tas pats gadījums par savējiem, kurus JV nekad neaizmirst.
Lai gan Evika saka, ka arī viņai ir teikšana, vārds un muzikālā dzirde, vispirms ir jātiek galā ar Finanšu ministriju un Valsts kanceleju. Doma tāda, ka Ašeradena vietā esot noskatīts pašreizējais Valsts kases vadītājs, savukārt Citskovska sistā kārts tikšot aizstāta ar kādu, kas līdz šim strādājis Zemkopības ministrijā kā vadošais ierēdnis. Šajā putrā ir skaidrs, ka JV saglabā varu pār valsts finansēm, savukārt, kanceleja jeb papīri, lidojumus ieskaitot, paliek… JV ietekmes sfērā. Bet galvenais – apritē jaunas sejas un pārbaudes laiks. Evika klusībā arī būtu gribējusi būt ES komisāre no Latvijas, taču viņai vajadzēs tomēr palikt savā vietā – jo tā augstā vieta ir garantēta Valdim. Premjerei būs tas gods nominēt JV izvirzīto kandidātu – kā to paredz kārtība. Tādus sīkumus – kas notiks ar svītroto Kariņu, kā atkal Vaiderei izdevās palikt iekšpusē, kā atrast Patmalniekam labus advokātus un – vai Kamparas ir atgriezies no ārzemēm – necilāsim. Svarīgi, ka JV ir gatava izmantot esošo politisko realitāti, kas nedaudz atgādina obligāto automašīnu tehnisko apskati. Proti, pirms apskates ir jāizdara parastas lietas – izmeši, pagriezienu rādītāji, aptieciņa, bremzes…
Jums šķiet, ka aprakstītā valdības maiņas versija nav nopietna? Tā ir tieši tik pat nopietna, cik Air Baltic obligāciju ienesīgums… Par to arī teica – tas nav nopietni – līdz kādu rītu mēs pamodāmies.
