Armands Puče: Mentu kartelis piedzīvo lielus pārbaudījumus
94
Nu jau būs pagājusi kāda nedēļa, kopš Latvijas policija pūta visos caurumos, ka tā aizturējusi vienu no zināmākajiem organizētās noziedzības līderiem Latvijā. Tā esot bijusi starptautiska operācija, palīdzējuši spāņi. Interesanti, ka aprakstā par notikušo, pašās beigās Valsts policijas ziņā tiek norādīts, ka “neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likuma noteiktajā kārtībā”, lai gan viss vēstījums kopumā sabiedrību noskaņo, ka šie puikas jau ir uzcepti un izvārīti…
Kāpēc mazliet ironizēju par šo gadījumu? Tāpēc, ka šādi notikumi, tās lielās bļaušanas, parasti ir saistīti ar kaut kādu citu procesu, par ko policija ne visai grib stāstīt. Lai kaut ko piesegtu vai aizplīvurotu. Tādas akcijas parasti ir darījumi, kur nevis likuma sargātāji kaut ko vienotā frontē ir panākuši, bet gan, organizētā noziedzība vienkārši pārkārtojas.
Un, lai lasītājiem nebūtu ilūziju, pie organizētās noziedzības ir jāpieskaita arī noteikti cilvēki, kas strādā policijā jeb menti. Jo citādi jau noziedznieki nespētu organizēties, ja starp viņiem neatrastos pogainie. Diemžēl, mums pilna policija un citas valsts represīvās iestādes ar cilvēkiem, kuru darbības, maigi izsakoties, ir labi koordinētas ar noziedzīgo pasauli. Un pasūtījumu lietas sen vairs nav nekāds pārsteigums – to pilnveidošana dažos kabinetos ir noslīpēta līdz tādai pakāpei, ka “mums visi papīri tīri”.
Tagad viņi aizturējuši vienu no zināmākajiem organizētās noziedzības līderiem Latvijā. Nu, tad sauciet vārdu un uzvārdu! Kur ir problēma? Man kaut kā nav atmiņā palicis, ka ļoti zināmo un pazīstamo noziedznieku vārdus Latvijā var atrast pie lielveikalu kasēm vai sabiedriskā transporta pieturās, vai šie cilvēki sabiedriskajā TV lasa laika ziņas. Un, ko nozīmē slavens? Kurās aprindās? Vai arī tas bija trokšņa vajadzībai? Izskatam.
Starp citu, pilsētā runā, ka šī nemaz nebija policijas operācija. Vienkārši organizētajai noziedzībai neizdevās viens izspiešanas mēģinājums, kas tika veidots kopā ar tādas pašas nozīmes mentu grupējumu, un par šo neveiklību policijas pārstāvji palūdza bandītiem dažas galvas. Tā teikt – lai būtu atskaite priekšniekiem. Tur augšā.
Šī akcija, kas esot bijusi prioritāra, pēc stilistikas atgādina vienu augusta notikumu, kur arī tika aizturēti cilvēki, jo viņi esot plānojuši nogalināt kaut kādu iekšlietu lielo kreklu. Kad sāka šo šķetināt, tad izrādījās, ka tas priekšnieks šajās dienās figurē vienā krimināllietā, kur viņa operatīvās darbības un komandējumi izskatās ļoti nesmuki. Un – punkts. Turklāt jau tagad ir redzams, ka toreiz vēzējot spārnus, policija aizmirsa par pierādījumiem. Vai precīzāk – par pamatotiem pierādījumiem. Tāpēc aizturētais vairs nav… aizturētais. Bet, to policijas preses ziņās mēs neatrodam.
Mums ik pa laikam kaut ko stāsta par kaut kādām milzīgām aktivitātēm un liek noticēt par pirmklasīgu policijas darbu, bet – pašas tiesas jau parasti vēl tajā kliegšanas fāzē nav notikušas. Un, arī vaina vēl nav atzīta. Tikai aizdomas. Uztaisīt kriminālprocesu ar blīkšķi tagad māk katrs Sergejs Fjodorovičs un viņa suns… Bet, kā lietas nonāk līdz tiesām, tad izrādās, ka viss ir ļoti jocīgi.
Piemēram, kā bēdīgi slavenajā Bunkusa slepkavības lietā, kur tiesas laikā noskaidrojās, ka viens no Latvijas policijas augsta ranga darbiniekiem Romāns Jašins kaut kā netīšām atradies tajā vietā un laikā, kur tiek ceptas pankūkas tikai no vienas puses. Cilvēks vārdā Viktors Krivošejs, ko tagad apsūdz par Bunkusa slepkavību, apgalvo, ka viņam par noteiktu naudas summu Latvijas policijas amatpersona Jašins un viņa draugi, starp kuriem arī bija “ļoti pazīstami organizētās noziedzības” pasaules darboņi, piedāvāja uzņemties vainu par neizdarīto. Var jau teikt, ka noziedznieki ķepurojas kā māk, bet – kāpēc neviens no policijas lielajiem bosiem pat nemēģina pārbaudīt šos kliedzošos faktus, kas smird pēc lieliem pantiem un gadiem?
Starp citu, pārdomām – tas ir tieši tas pats policists Jašins, ko kāds plānoja šovasara nogalināt, ja var ticēt policijas preses dienesta relīzēm. Tā ir tā pati epizode, par ko rakstu dažas rindkopas augstāk: policista Jašina aprindas vēršas pret tā cilvēka dēlu, kas šobrīd Bunkusa slepkavībās lietā ir atsedzis īso stāstu par Latvijas policijas saistību ar organizēto noziedzību. Te ir kā filmās, ka tu kādā brīdī negribi just līdzi mentu pieskatītajai pasaulei, jo viņi sāk izskatīties sliktāk par bandītiem.
Kad viņdien Eiropā nāca vaļā slūžas par Krievijas opozīcijas iekšējām lietām, mums varēja īpaši interesēt atklātībā nonākušais gadījums, kurā par 50 000 eiro Latvijā varot pasūtīt kriminālprocesu pret jebkuru cilvēku. Kolēģi no laikraksta “Diena” atklāja, ka konkrētas personas no Latvijas policijas un prokuratūras patiešām ir piedalījušās pirmstiesas operatīvajās darbībās, lai Londonā pratinātu kādu cilvēku, kam saistība ar tiem krievu netīrumiem…
Šajā, tā sauktajā, tiesiskās palīdzības grupā bija atrodams arī Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Gordinas vārds. Kāpēc mani neizbrīna, ka šī ir tā pati Gordina, kas 2021. gadā sniedz atbildi Vācijas ārējā izlūkdienesta bijušajam vadītājam Augustam Hanningam, kurš savā vēstulē mūsu policijai norādīja uz iespējamu korupciju un citām nelikumībām skandalozajā PNB bankas likvidēšanas procesā – īpaši izceļot krievu baņķiera avantūrista Grigorija Guseļņikova un tā brīža Saeimas deputāta, bijušā knābista Jura Juraša nepārprotamo sadarbību? Hanninga iesniegumu pieņēma Gordina un tā ir viņa, kas piecas dienas vēlāk paziņoja, ka tiek atteikts ierosināt kriminālprocesu pret Jurašu.
Tas, ka tajā laikā Juraša partija JKP rullēja Tieslietu ministrijā – tam vispār nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tam mazajam zirneklītim, kas šos ļoti dīvainos šūpuļtīklus starp dažādiem policijas, politikas, biznesa un noziedzības grupējumiem ir saaudis. Un, kas īpaši uzjautrina pēdējo nedēļu sakarā ar tiem krieviņu skandāliem – nav pat uzsākta dienesta izmeklēšana, bet Valsts policija saka, ka “kategoriski noraida apgalvojumus par korupciju”.
Kā saka bijušais iekšlietu ministrs un politiķis Māris Kučinskis, atsakot bijušajam policijas iekšējās drošības un uzraudzības dienesta vadītājam Valteram Mūrniekam tālākās darba iespējas: “Ir taču lietas, ko mēs visi saprotam…” Jā, mēs saprotam, ka Latvijā joprojām ir policisti un menti, un tie pēdējie paši prom no sava veikala neies… Starp citu paskatīsimies, cik ilgi šis kartelis šūnu apraides projektas realizēšanu valkās un vilks garumā. Tas ir par Latvijas drošību, bet mentiem Latvija ir tikai teritorija, nevis valsts.
