Armands Puče: Latvijas ķieģeļu triumfs pie… lidostas
32
Mēs esam pieraduši, ka ik pa laikam korupcijas apkarotāji kaut ko saņem un aiztur, ka tiesību sargājošās iestādes kaut ko gadiem liek kopā un izmeklē, ka politiķi šajā visā izskatās ne pēc ceptiem, bet vārītiem, un – ierēdņi visos līmeņos atgādina, kādam jābūt galertam, ja to mazliet pakrata. Gadījums ar lidostas zemēm ir no šīs pašas nodaļas, tikai tagad tam vēl jāpieliek klāt vārdu – kauns…
Zemes gabali pie lidostas purva, kas 2022. gadā tika izsolīti par 5 miljoniem un 679 tūkstošiem, nenokrita Rīgas domnieku priekšā no gaisa. 2010. gadā Rīgas dome uzdeva pašvaldības uzņēmumam SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” uz šiem zemes gabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centru, ieguldot zemes uzņēmuma pamatkapitālā.
Tiesa, divus gadus vēlāk – 2012. gadā – pašvaldība no šī nodoma atsakās un nolemj nodot zemes privatizācijai. Izsole, kas šo privatizācijas nodomu noslēdz, notiek… pēc desmit gadiem. Tātad – aizdomājieties: mazākais pagāja desmit gadu, kuru laikā visi tie, kas no valsts vai pašvaldības puses gribēja ar šiem 22 pleķiem kaut ko darīt, varēja n-padsmit reižu nodemonstrēt savu lielo gribēšanu un varēšanu, vīzijas un pasakas ieskaitot. Tai skaitā to varēja izdarīt – Satiksmes ministrija un Rīgas lidosta. Taču nekā tāda nav – nav pat žegošanās vai klusi purkšķīši, kas parādītu, ka kāds šajā vietā saredz un jūt valsts nozīmes attīstības projektus.
Lai nodotu zemes gabalus privatizācijai, arī vajag mazliet vairāk laika par piecām minūtēm un mazliet vairāk formalitāšu jāievēro, nekā biļetes iegāde sabiedriskajā transportā – ko nosaka likums. Uzdodiet sev šo vienkāršo jautājumu – kāpēc neviens šajā laikā nebija vēl nokāpis no koka un nogūlies šiem gaidāmās izsoles ratiem priekšā, protestējot vai iebilstot pret šīs vietas nodošanu/pārdošanu privātajam uzņēmējam? Tā ir izsole, kurai ir nolikums un konkrēta kārtība, tā nav tumšā zole.
Nav dzirdēts, ka tā bija krāpšana vai nodoms kādu apmānīt. Kad tas viss notiek – un tas notiek 2022. gada 14. aprīlī, tātad, pirms diviem gadiem – investoram atliek vien tāda formalitāte kā samaksāt un nostiprināt šo darījumu Zemesgrāmatā uz īpašnieka vārda. Ko investors arī dara. Samaksā. Bet Zemesgrāmatu viņš ietekmēt nevar… Tajā laikā Rīgas domes rīcībā esot bijušas kaut kādas vēstules no lidostas un Satiksmes ministrijas, ka tām minētie zemes gabali esot nepieciešami tālākiem attīstības plāniem, taču tā arī nevar saprast – tās vēstules kāds sūtīja ar pasta baložiem, un, kāpēc šie vēstījumi tā laika domes konjunktūrā tika uzskatītas par tualetes papīru? Izsole taču nebija noslēpums. Izsoles rezultāti taču netika slēpti. Bet neviens – neviens! – 2022. gada pavasarī, neko nesaka par mistiskajām valsts interesēm vai ieinteresētību.
Pieņemsim, ka domnieki ir atsaldēti kāmīši un visos departamentos atbildīgās personas tīra akvārijus, nevis nodarbojas ar saviem pienākumiem. Pieņemsim. Bet, kas šajā laikā notiek Satiksmes ministrijā, kam rokās ir tā sauktās pirmpirkuma tiesības? Ja nosūtītās vēstules nestrādā, vēl jau ir tāds paņēmiens kā mute, kā kājas un rokas. Kur bija šie ministrijas cilvēki, kas pieļāva, ka izsole vispār notiek, ka investors pēc izsoles mierīgi kārto savas lietas tālāk? Es nemaz nerunāju par citiem tēliem, kas uz skatuves šajā sakarā uznāca 2024. gada sākumā. Ja reiz zeme tik nozīmīga, ka ministrija nevarēja saturēt un tai putas uz lūpām, no iekāres par nākotni, kāpēc vispār aizgāja šis jautājums līdz publiskai izsolei? Kādu veikalu īstenībā visu šo laiku spēlēja šie mūsu sabiedriskie kalpi un politiskie karteļi?
Ko Rīgas domē tajā laikā darīja mērs Mārtiņš Staķis, kura vadībā dome nolēma, ka izsole ir okei? Ko Satiksmes ministrijā darīja ministrs Tālis Linkaitis, kura padotie grib tomēr kaut ko pateikt par zemes gabaliem pie lidostas, bet tas sanāk tik samocīti, ka nevar saprast – viņi bez skrūvēm vai bez atsperēm? Ja tagad viss šis murgs tiek spēlēts ar KNAB vijolniekiem, kas it kā 2023. gada rudenī esot noklausījušies vai dzirdējuši kaut kādas sarunas par ministrijas interesi izsolīto zemju sakarā un kāda Rīgas domes departamenta vadītāja izpildīto tango pie ministrijas galdiem, vai tas tomēr neatgādina amatiera teātra skates repertuāru?
Kaut kāds Vaivods, kam aiz muguras ir pašreizējais mērs Ķirsis (JV), iet pie kaut kāda Meirāna, kas ir Stiksmes ministra Briškena (Pro) padomnieks. Tad Meirāns šo visu nodod KNAB – sadarbojoties no pirmās dienas. Bet, ja sadarbošanās “pirmā diena” bija pagājušā gada rudenī, interesanti, ka pašu Vaivodu ar kurpju šņorēm savāc tikai 2024. gada martā. Citos gadījumos KNAB izjāj prūšu zemi divdesmit četru stundu laikā, te, pēkšņi – tāda aizdomīga pauze. Mēnešiem. Un tikai nestāstiet, ka tas bija izmeklēšanas interesēs, jo citos gadījumos knabisti pat brokastis neēd, lai līdz pusdienas laikam gan ķertu, gan vestu, gan slodzītu. Ja būtu konsekvence, ticētu, ka šim plānam bija izšķiroša nozīme, lai patiešām atklātu noziegumu visā tā krāšņumā, taču – nekā tāda jau nav, ja neskaita minētā Vaivoda noslēpumaino aizturēšanu. Un vēl jautrāk – mērs Ķirsis saka, ka “pēc atvaļinājuma Vaivodu varētu rotēt uz citu domes struktūru”. Pag! Vaivods tiek turēts aizdomās par liela mēroga kukuļa piedāvāšanu, bet viņam vēl ir varianti citās domes struktūrās?
Kāpēc Ķirsis nenovaldījās ar šīs perspektīvas izklāstu? Vai viņš zina jau tiesas iznākumu, vai saprot izvirzītās lietas šķidrumu? Vai – cits variants? Ne mazāk dīvaina ir ģenerālprokurora Jura Stukāna vēstule Rīgas domei, kurā tiek prasīts atjaunot pilsētas valdījumu un īpašuma tiesības uz šiem izsolītajiem 22 zemes gabaliem. Stukāns nav savā amatā stājies vakar un līdz šim ir izcēlies ar to, ka vārdu “iniciatīva” viņš ļauj prokuratūrā izmantot kolēģiem, pašam no tā bēgot kā Putins bēg no ukraiņu karoga…
Ir pilnīgi neticami, ka pēkšņi mūsu valsts galvenais prokurors iesaistās ar savu vēstuli domas saimnieciskajā darbā. Bet – viņš to dara! Viņš to nav darījis simtos citos gadījumu, bet šajā – lūdzu! Ja viņš šajā visā izrāda tādu centību, tad jau noteikti labi zina, ka Rīgas dome mēģināja šos zemes gabalus pārdot vismaz desmit iepriekšējos gadus. Kāpēc tad Stukāns tikai tagad uzskata, ka šo zemju nodošana privatizācijai 2012. gadā nav bijusi likumīga? Tāpēc, ka lidostas pusē kūko dzeguzes? Kāpēc šo nelikumību Stukāns atstāja nepieskatītu laikā, kad tika organizēta izsole par minētajām zemēm? Neaizmirsīsim, ka brīdī, kad Stukāns 2024.gada ziemā prasīja Rīgas domei rīkoties, tas bēdīgi slavenais Vaivods vēl staigāja mierīgi pa pilsētu, pa domi. Kaut kas te neiet kopā.
Noasinājuši savus pirkstu galus, politiķi un ierēdņi tagad rāda viens uz otru, bet pilsēta nolēma, ka tā darīs tā kā prasa Ģenerālprokurors. Tātad – investori no Lietuvas tiek pasūtīti. Vajadzēs atmaksāt viņiem naudu, ko Rīga jau ir iztērējusi, plus vēl likumā paredzētie procenti par pēdējiem diviem gadiem, kuru laikā mūsu valsts pārvalde un politiskā elite nodemonstrēja pilnīgi visu, izņemot valsts intereses. Procentos tas būs 681 480 eiro. Interesanti, vai prokurors Stukāns uzrakstīs, no kura ierēdņa domē vai ministrijā, no kura politiķa šī summa ir jāpiedzen, vai – ļausim, lai Dievs viņa vietā to nosaka?
Bet, pats skumjākais bija sabiedriskās televīzijas raidījumā viņtrešdien pie kolēģa Dombura, kur neviens no dažādu Latvijas iestāžu vai institūciju iesaistītajiem pārstāvjiem nevarēja pateikt – ko valsts tagad iesāks ar šīm atgūtajām zemēm? To viņi nezināja 2012. gadā, tas viņiem nav skaidrs arī 2024. gadā. Bet, citādi, kā smejies – tiesiskums atkal triumfēja, tāpat kā Pāvila Rozīša romānā “Ceplis” triumfēja Latvijas ķieģeļi…
Ar ieinteresētību sagaidīsim 22 zemes gabalu tālāko attīstības progresu. Privātos tur neviens negaida, jo valstij ir plāns…Un, kuru muļķi no malas tagad varēs vispār pierunāt šajā visā iesaistīties, ja vienreiz jau valsts pārvalde un pašvaldība parādīja, ka – ko ta’ mēs, mēs jau neko? Bet, starp citu, visos gadījumos, kad valstij ir plāns, tas nozīmē – ka plāna nav…
