Armands Puče: “Jaunās Vienotības” gadījumā, pētot aploksni pret gaismu, var saskatīt vairākas politisko procesu ūdenszīmes
63
Tām noteikti jābūt gaišām aploksnēm. Ja pieņem, ka runa ir par aplokšņu algām jeb tā saukto Latvijas ekonomikas pelēko zonu, tad tās ir tieši tik gaišas, cik gaiši prāti sēž atbildīgajos dienestos. Savukārt, ja paliekam tikai pie partijām, kas kā izrādās, ir tādi paši kā visi citi nodokļu nemaksātāji – tad šo aplokšņu krāsa ir ar dažiem nospiedumiem.
Piemēram, “Jaunās Vienotības” (JV) gadījumā, pētot aploksni pret gaismu, var saskatīt vairākas politisko procesu ūdenzīmes, bet – pētot to Jāņu vakarā pret ugunskuru, tur pat papardes zieds atveras uz visām pusēm, stāstot par valsts kalpu un sulaiņu primitīvo dabu. Un, ja vēl partijas biedru vēstules apskata no tādas pašas puses…
Šī būs sazvērestības teorija, kuras pamatā ir JV vecbiedra Normunda Orleāna uzrakstītā vēstule, ko viņš partijas pastniekam nodeva 2023. gada 28. martā. Tajā brīdī vēl nav atnācis pavasaris, bet pilnīgi droši – “Apvienotā saraksta” idejiskais tēvs Uldis Pīlēns jau skroderim ir nodevis mērus savam Prezidenta uzvalkam.
Jau ir zināms, ka no JV ģenerālsekretāra amata pēc pārliecinošas uzvaras vēlēšanās ir atkāpies Artis Kampars – tas pats Kampars, kas Orleānam esot iedevis “pēdējo aploksni”… Taču šī tīšanās varētu būt saistīta ar kādu citu vēstuli, ko par Kamparu 2022. gada nogalē saņēma SAB… Vārdu, sakot – JV uzvara vēlēšanās nāca komplektā ar citu partiju dabisko greizsirdību un iedzimto škrobi. Tāpēc daudzmaz droši var teikt, ka Orleāns tika noskaņots kā Pauls noskaņo klavieres – pieaicinot meistarus no malas… Jo padomājiet paši: tiekot pie uzvarētāja kausa – un tas nozīmē, ka pie amatiem un kumosiem tiek gan partijas dzejnieki, gan sētnieki, par patmalniekiem pat nerunājot – nekādi nav saprotams, kāpēc viens no pieredzējušākajiem biedriem saņēmis dūšu traktātam – “Par organizācijas darbības pasliktināšanos”.
Tā kā JV ir pieredzējusi darbā ar dunčiem un mugurām, tā saprot, ka Orleānu diriģē kāda roka, kuru, visticamāk, neredzēt Mežaparka estrādē kāda kora priekšā, bet tā noteikti ir satiekama pie koalīcijas galda. Kam tur tajā brīdī vislielākā apņēmība? Pareizi – Pīlēna bandai. Konflikta sākumā JV tā kā vēl gludina Orleāne bikses partijas iekšienē, pie reizes dedzinot visus pierādījumus un dokumentus, taču labi redz – ka Orleāns jau iemācījies lidot bez turēšanas, vai atradis citus, kas viņu tur…
Vienlaikus koalīcijas pelēkie kardināli kopā ar palu ūdeņiem pērn aprīlī klusi papludina arī iekšējai lietošanai ziņu par premjera Kariņa lidojumiem, kas sākumā JV elitē izraisa smaidu ne tikai uz lūpām, tomēr, redzot, ka šo var iepakot diezgan labā dāvanu papīrā ar netīkamu aromātu, partijas galvenajiem cilvēkiem galvas apvidū sāk kurties mazi kūlas ugunsgrēki. AS pie sevis sprieda, ka JV tiek tādā veidā totāli demoralizēts, jo politiskajiem manevriem viņiem bija diezgan ierobežotas iespējas. Tajā brīdī tā izskatās…
Aploksnes un lidojumi tiek zem galda rādīti tādai kā biedēšanai un mājieniem, un Pīlēns jau ir iemācījies inalgurācijas valsi. Līdz tai slavenajai dienai, kad JV pieņem nevis kapitulācijas vai padevības aktu, ko viņiem piedāvā AS, bet vienojas ar nelabo, atvainojos – ZZS…
“Progresīvie” tiek šūti tam visam klāt kā bikšu pogas, bet Rinkēvičam nav nemaz citu variantu, kā kļūt par vella kalpu ar slavenajām pils atslēgām komplektā. Tas ir JV civilās aizsardzības plāns!
JV pagājušā gada maijā ļoti labi saprata, ka aploksnes un lidojumus varēs noairēt tikai tādā gadījumā, ja viņi paliek ne tikai pie varas, bet arī kontrolē “telgrāfu, tiltus un pasta nodaļas”. Arī publiskās ziņas, ka koalīcijā nav dinamikas, lai realizētu “ekonomisko transformāciju” – atceramies, tobrīd premjers vēl ir Kariņš – drīzāk ir viena lielā plāna sastāvdaļa, nevis politiskās dienas kārtības spiedīga vajadzība.
Kamēr Smiltēns ap Brīvības pieminekli izspēlēja skaitlisko vairākumu, JV jau bija sameklējusi knupīti Orelānam un ērtus valdības krēslus Lemberga brigādei. Tas mums pārējiem tā gribējās domāt, ka vienošanās ar ZZS ir kaut kāds pakts vai slazds, kur droši vien zemnieki ir nākuši par kāzu ģenerāļiem, lai balsotu par Stambulas konvenciju, bet pretī dabūs kaut kādas tiesiskuma interpretācijas Latvijas slavenākā oligarha krimināllietā. Tomēr, tagad var teikt, ka tajā brīdī JV vienkārši glāba savu svilstošo pakaļu, kas viņiem arī izdevās.
Orleāns 2023. gada 15. augustā sūta to pašu vēstuli partijas ētikas komisijai – tas ir, teju piecus mēnešus pēc sava pirmā iznāciena… Parēķiniet, cik Salacā un Gaujā šajā laikā malu mednieki noķerti un, novērtējiet, kādas brīvās kustības ar vālītēm, lentu un riņķi, šajā laikā jau bija paspējuši izpildīt JV vadošais korpuss.
Sākot ar Rinkēviča sensacionālo uznācienu un beidzot ar Kariņa otrā kabineta demonstratīvu izdemolēšanu. Interesanti, ka Orleānam šajā laikā jāsadala uzmanība – skatoties uz pelēkajiem diriģentiem un tajā pašā laikā – uz savu partiju. Bet, tā kā vīrietis divām lietām reizē nevar koncentrēties, tad loģiski – viņš paliek pie vienas, domās kopā ar partiju… Kas vēl jauki – pat tad, kad Orelānu tā kā atšuj no partijas lietām un ir redzams, ka kopumā lielajā bildē JV ir ne tikai saglabājusi, bet pat audzējusi savu politisko svaru, tā sauktais nemiera cēlējs sēž zem ceļmalapas kā Spānijas kailgliemezis. Kluss. Viņam lika, vai – viņš nesaprata?
2023. gada novembrī ir skaidrs, ka Kariņa lidojumus AS beidzot izspēlēs kā Usika sitienu ar kreiso un JV praktiski tajā pašā laikā uzraksta iesniegumu KNAB par aploksnēm – un vēršas pret savu partijas biedru Orleānu. Bet – par šo neviens tajās dienās neuzzina. Šis ir apsteidzošs manevrs, lai vēlāk teiktu, ka mēs gan partijas iekšienē, gan pēc tam arī no ārpuses – darījām visu, lai pārliecinātos par šiem “apmelojumiem”. Orleāns gan mēģina grūstīt savas figūras un 2023. gada decembra sākumā arī raksta vēstuli KNAB, un vēl – VID, VDI, DVI… – tomēr, kam viņš tās sūta? Tur visur ir priekšā JV cilvēki vai viņu mazie brāļi. Viens no skaistākajiem jautājumiem šajā epopejā ir jautājums – kurš un kāpēc nolēma 2024. gada martā tomēr publiskot Orleāna skandālu? Tātad – gadu pēc vēstules uzrakstīšanas partijai! Skaidrs, ka tā nebija izmeklējošā žurnālistika… JV pati šo nedarītu, jo viņi vienmēr ir atraduši ierakstu studijas bez liekiem trokšņiem. Bet, kāds taču šajā sakarā imitē – ja ne brāļus Kokarus, tad vismaz Teterovski…
Paskatāmies uz lēmumiem, ko JV vadībā valdība pēdējā gada laikā nogulēja – startēģisko a/s Gaso mēs atļaujam nopirkt igauņiem, kas vairāk izskatās pēc čekistiem, “Latvijas gāze” uzvar dīvainos iepirkumos, par ko maksās valsts. Šī paša uzņēmuma atrašanās ārpus jebkādām vietējām sankcijām arī ir jocīga, lai gan pat kurmītis dienas vidū spētu saskatīt, ka aiz visā tā stāv Krievijas fašisti… Tas, ka mangāna rūda tika vesta pēc rociņas cauri visai Latvijai, tas, ka ar graudu tranzītu muļļājāmies kā Latvijas futbolisti uzbrukumā, tas, ka “Rail Baltic” projekts faktiski ir mūsu kauns ar pievienoto vērtību…
Ostas un dzelzceļš ir Krievijas lunapraks, par ko rēķinus nezin kāpēc maksā tikai Latvija. Robežas nebūve, civilās aizsardzības neplāns, pierobežas reģionu noplicināšana… Kaut kā aizdomīgi daudz projektu tika no valdības puses finansēti kā “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un, tam nebija nekāds sakars ne ar nokrišņiem, plūdiem vai jūras ziedēšanu, un vēl mazāks – ar izpratni par saimnieciski atbildīgiem tēriņiem.
Un, tas viss – tikai pie lielā mēslu kombainu… Cik sūdos neesam iekāpuši, izvedot suņus pastaigā – nosacīti?
Kad paskatās uz tām bēdīgi slavenajām aploksnēm un vēstulēm no šādas puses, tas vairs nav vienas partijas nejauši nošmulētais lacītis, ko maziem bērniem uzsien zem zoda pirms ēšanas. Un, tā var arī nebūt sazvērestības teorija… Glābjot partiju, JV domāja par… partiju. Bet, tam ir mazs sakars ar valsts interesēm.
