Šonedēļ vairākas atbildīgas Latvijas valsts institūcijas domās, ko darīt ar krievu un latviešu čekistiem piederošo kopuzņēmumu “ITERA Latvija”, kas jau kopš pagājušā gada maija ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Pastāv pamatotas aizdomas, ka domāšana beigsies ar atziņu – ka vēl jāpadomā…
Starptautisko sankciju saraksti netiek veidoti tāpēc, lai tie būtu kā dekoratīvais elements. Tiem ir konkrēta nozīme, šajā gadījumā – ir fiksēta minētās “iteras” saistība ar Krievijas valsts kompānijas “Rosņeft” vadītāju Igoru Sečinu. Tās ir tuvākās no aprindām, kas Putinu apmierina ne tikai piecos dažādos veidos, tātad – viņš (-i) ir atbildīgs (-i) arī par izraisīto karu Ukrainā. Tāpēc viens no veidiem kā ierobežot šo deformēto agresiju – ir iesaldēt visu to kompāniju līdzekļus, kas veido Krievijas valsts militāro kompleksu, kur Latvijas “itera” pārliecinoši atbilst visiem šādiem nosacījumiem un parametriem.
Atgādināšu, ka pērn, kad parādījās ziņas par šī uzņēmuma tā saukto nabas saiti ar Sarkano laukumu un tika publiskoti to slikto cilvēku un uzņēmumu sankciju saraksti, Latvijā uzreiz tika iedarbināti mehānismi, kas sankcionēja deviņus “ITERA Latvija” piederošos mersedesus un vienu motorjahtu. To paveica CSSD. Ko tas nozīmē dabā vai praktiski – nezinu. Laikam šos transporta līdzekļus nedrīkst izmantot, nedrīkst darbināt uz Latvijas ceļiem un ūdeņiem. Ciktāl tas attiecas uz CSSD atbildību. Loģika teiktu priekšā, ka šos dzelžus vispār vajadzēja konfiscēt vai sagriezt metālā, bet – tas jau būtu citu dienestu uztraukums, atbildība. Bet, nemaz nebrīnīšos, ka šie minētie transporta līdzekļi ir novietoti kādā Rīgas garāžā, gaidot starptautiskās situācijas atkušņus, vai – jau ir aizvesti uz Krieviju, kur tos tagad izmanto fašisti parastie. Pēdējais pat varētu būt ticamākā no versijām, jo kopš senām dienām “ITERA Latvija” mūspusē ir spējusi nodemonstrēt praktiski visu stāstu, kas attiecas uz Latvijas politisko un ekonomisko procesu ietekmēšanu. Citiem patīk vārds – uzpirkšana, bet ko nu mēs šim maigās varas projektam pierakstīsim tik negausīgu materiālismu. Katrā ziņā, kas vēl nezina – “ITERA Latvija” cauri laikiem ir apstāvējusi Latvijas energoresursu politiku kā neviens, panākot tieši tādus apstākļus Latvijas tautsaimniecības attiecīgajā segmentā, kas ir tālu no valsts interesēm, nemaz nerunājot par visām kroplībām, kas parādās mūsu gāzes un elektrības rēķinos. Lūk, kādi varoņi – pēdiņās.
Latvijas galevenais iterietis ir tāds Juris Savickis, kas no darba brīvajā laikā ir pratis sabučot gan “Latvijas gāzes” privatizāciju, gan sapazīstināt bijušo premjeru Kalvīti ar tagadējo Putinu, gan bezkaislīgi iemīlēties valsts dotētos autobusu pārvādājumos, gan izdabāt cita bijušā premjera Šķēles godīgajām vajadzībām – pa partijas līniju, pa vidam uzspēlējot tenisu un/vai hokeju un, uzbūvējot savā apkārtnē tādu kā kolaborantu tautas universitāti – kur pašapmierināties…
Tur par bakalauriem un maģistriem dažādos izlaidumos kļuvuši bijušie prezidenti un esošie ministri, bet valsts pārvalde ir pilna ar šī čekas virsnieka pakalpiņiem un ieliktnīšiem, valsts kapitālsabiedrību daudzās spalvainās paduses, ieskaitot. Pie Svētā Jura altāra ar apbrīnojami kolosālu vieglumu veidojas lūgšana pret Latvijas Republiku, kas gandrīz vienmēr sākas ar vārdiem – es, kā Latvijas patriots…
Tāpēc pagājušās nedēļas ziņu, ka jau pieminētā Kalvīša vadītā “Latvijas gāze” nolēmusi saviem akcionāriem – tai skaitā, arī sankciju sarakstā iekļautajai “ITERA Latvija” – izmaksāt dividendes, kas pēc starptautisko ierobežojumu gara un burta būtu klajš sankciju pārkāpums, nevajag vērtēt kā nejaušu šī uzņēmuma pārvaldības modeļa defektu, ko tūlīt, tūlīt novērsīs. “ITERA Latvija”, tāpat kā “Latvijas gāze”, gadiem ir slaukusi šo valsti un – to turpinās darīt, jo tas atbilst Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. Valsts drošības dienests esot sācis pārbaudi, vai šie apstākļi tiešām atbilst Krievijai noteikto sankciju regulējumam. Tātad – pagājušā gadā, kad CSDD sankcionēja “iteras” transportu, tas tika darīts tikai tāpēc, ka kādam nebija ko darīt?
Tagad, kad runa ir par uzņēmuma saņemtajām dividendēm, kas vēl nav izmaksātas, bet tuvāko nedēļu laikā tas, visticamāk, notiks, jo “Latvijas gāze” lēmumu ir pieņēmusi – pēkšņi Latvijā nav neviena, kas saprastu, kā šo gadījumu klasificēt, kā tagad šos papagaiļus sankcionēt?
No biržā kotētā uzņēmuma nevajadzētu kratīties vaļā vismaz Rīgas fondu biržai vai Latvijas bankai, kas ir pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas – bet šie arī klusē kā kapu svētku grābekļi. Tikmēr Kalvītis jau esort veicis tā saukto “padziļināto izpēti” un sapratis, ka viss atbilst likuma kārtībai. Ja viņš vadītu valdību, tad arī noteikti ilgi, ilgi pētītu, bet tā kā Aigars tagad vada privātu akciju sabiedrību, tad – uzreiz pašam un sašam viss ir skaidrs. Kā ar elektrību pa pirkstiem! Arhīvos var atrast FKTK ekspertu viedokļus, kas saka, ka “ITERA Latvija” akcijas sankciju rezultātā kopš pagājušā gada ir iesaldētas un tāpēc arī dividendes šis uzņēmums nevar saņemt, bet – biržā nekur nevar atrast apliecinājumu, ka šāda akciju saldēšana ir notikusi. Un vispār – kurš tad tādos gadījumos atbild par šāda veida aukstuma iekārtām, pārnestā nozīmē?
Ārlietu ministrija, kas Latvijā ir vadošā iestāde sankciju likumdošanas skaidrošanas jautājumos, kolēģiem no www.nra.lv ir teikusi, ka “dividenžu izmaksa “ITERA Latvija” varētu būt ne tikai sankciju, bet arī Krimināllikuma pārkāpums.” Tas nozīmē, ka kādam Valsts drošības dienestā ir jāpaceļ klausule un tikai jāpiezvana uz ministriju un jāuzprasa, nevis jāčurā siltu… Vai arī – ir kaut kas tāds, ko mums nesaka. Saprotams, ka šie jautājumi nav tik vienkārši kā karogu raušanas, bet – tie nav arī sarežgīti. Gaidīt, ka “Latvijas gāze” sāks dot valsts pārvaldei padomus kā sevi sodīt, ir tas pats, kas cerēt, ka Šķēle vai Savickis nevar par kaut ko vienoties, jo viņiem nesakrīt horoskopu zīmes.
Vai šo mēs sauksim par galantu sankciju apiešanu? Kurš atbildēs? Starp citu, ja “ITERA Latvija” ir iekļauta sankcijās – un tā ir! – kāpēc tas Latvijas robežās neattiecas uz minēto Savicki kā privātpersonu? Uz viņa aktīviem, īpašumu. Kas tā par auklēšanos ar vienu neslēptu putinistu? Ja nav dūša to darīt vai ir neērti – tā arī vajag pateikt. Šajā gadījumā nav svarīgi sodīt vienu čekistu vai viņa dienesta biedrus, daudz būtiskāk ir atklāt šī čekista sadarbības loku un aprindas valsts pārvaldē.
Iztīrīt šo rezidentūru, vai to pat mēģināt sagraut… Kaut vai par dividenžu cenu – bet panākt, ka visi tie, kas nogulēja vai sabotēja šo gadījumu, nākamajā rītā reģistrējas bezdarbniekos, labākajā versijā. Sliktākajā, kas reizē būtu arī godīgākā – šos cilvēkus par nolaidību sodītu, atbilstoši mūsu likumu pantiem. Visus rindiņā.
No kura gala sāksim?