Armands Puče: Brīnos, kā Šlesers ar saviem Ķīnas līdzbraucējiem nav ielikti cietumā
204
Janvāra vidū lielā daļā Latvijas nokusa sniegs un tāpat kā pavasarī, ja sniegs nokūst, jums taču ir skaidrs, ko var uzreiz pamanīt, ja zeme atkal ir kaila un plika. Priekšā neteikšu, jo katram tā sabojātības vai izmanības pakāpe sava. Lūk, kam šo rindu autors uzskrēja virsū – lūk, kur es iekāpu…
Man patika, ka Rīgas mērs Vilnis Ķirsis vispirms fotogrāfējas ar kaut kādiem cilvēkiem, bet pēc tam prasa – eu, kas tie bija? Tas par tiem arābu investoriem, ko Šķēle un Šlesers ir atveduši līdz Andrejostai. Nav jau teikts, ka nepareizie, vienīgi – kā tur valstī ar tām drošības dienestu kailajām dzīvībām? Ja kaut kādi cilvēki iebrauc un aizbrauc, bet lielās pilsētas galva tikai pēc tam sāk interesēties par viesiem – sak’, jāpārbauda, vai nav kaut kādi sankcionētie, vai nav zaļie cilvēciņi – varam tikai minēt, kā tiek valstī koordinēts darbs šajā sakarā. Vai arī – Vilnis ir bijis ķirsī… Piedod, Vilni, tas bija uzbrauciens.
Drīz būs divi gadi, kā latvieši skaita asiņaino graudu vagonus, kas nonāk līdz mums vai iet cauri mūsu zemei. Skaita un skaita, un viens otram uzdod jautājumu – kāpēc? Skaita un skaita, un skatās uz Eiropu. Skatās uz Āfriku. Tas, ka mēs paši varam pieņemt šajā sakarā lēmumu, tas galvā un kājās nevienam neienāk. Pretarguments – graudus tāpat kāds vedīs… Nu, un? Lai ved! Mēs nevedīsim. Nav dūšas, kas nozīmē, ka – nav arī sēklinieku… Mēs jau St.Jurim pat arēnu nevaram aiztaisīt ciet, lai gan tas ir tas pats asiņaino graudu stāsts – čekists zina, kam viņš kalpo, mēs arī to saprotam, bet – labāk paliekam savās vietās, jo, drošs paliek bailīgs, varbūt vajadzēs drīz kādam rādīt savus mugurkaula rentgena uzņēmumus…
Ierēdņi staigā un staigā – nepaguruši. Viņdien, uzzinājām, ka “Augstsprieguma tīklos” pie kāposta bļodas ir apsēdusies Ilze Znotiņa. Tā pati Ilze, kas taisīja banku kapitālo remontu. Kā tas viss beidzās, ir labi zināms – tā piegrieza skrūves, ka norāva vītnes… Politiķi Ilzi vēl vienam termiņam neizvēlējās, kas laikam nozīmēja, ka a) slikti strādāja; b) krita uz nerviem; c) ģīmis nepatika. Tiesa, kaut kādu kompetenci taču cilvēks pa šiem gadiem bija uzkrājis, informāciju ievācis. Turklāt, pagājušā gada beigās parādījās ziņa, ka Znotiņa ir kļuvusi par Eiropas priekšnieci tādam pasākumam kā “Globālā koalīcija cīņai pret finanšu noziegumiem”. Tad, ko viņa tagad darīs “Augstsprieguma tīklos”? Atbildēs par juridiskajiem jautājumiem, vai raks zem šīs iestādes finanšu noziegumiem? Vai vēl vienkāršāk – pārbaudīs uz savas ādas, vai tiešām tajos “tīklos” tik daudz maksā? Un, kas notiks ar “globālajiem noziegumiem”? Ilze tā kā apvienos pienākumus, vai tos vienus uzmetīs…
Brīnos kā Šlesers ar saviem Ķīnas līdzbraucējiem nav ielikti cietumā. Paskaidrošu. Tas, ka kaut kādi deputāti aizbrauca uz Ķīnu, šo rindu autoru nesatrauc. Vai viņi tur brauca spiegot, vai pašus vervēja – kāda grīdas šķirba. Es tā kā vairāk par dāvinājumu, ko amatpersonām nav brīv’ pieņemt, vai arī – ir jāmaksā sods un jāskaita rūtotie gadi. Pārspīlēju? Nebūt, nē. Mums taču tiesību sargiem ir precedents, ka amatpersonas nedrīkst pieņemt dāvanas, kaut kāda ceļojuma vai brauciena formā. Tā kā nebija noformēts pat komandējums un pats brauciens visam baram tika uzsaukts – vai tas neizskatās pēc dāvanas? Kukuļa? Nu, vismaz, pēc baltmaizes doniņas. Kur pazudusi KNAB modrā acs, kas citos līdzīgos dāvanu gadījumos pat nemirkšķina?
Visbeidzot! Kamēr viens no Latvijas novadu sakarīgākajiem vadītājiem nezina, kur ņemt naudu – runa ir par pierobežu Balvu pusē – lai tiktu galā ar visa veida fiskālajiem izaicinājumiem, drošību ieskaitot, Rīgā vienam rallija un vienam basketbola pasākumam valdība ieskapēja septiņus citronus. Jo, kas ir Balvi? Tā ir tikai Latvijas drošības prioritārā zona, kam pašai jāizdomā, kur atrast iztrūkstošos 4 miljonus. Savukārt, minēties sporta pasākumi, kas nebija obligāti, bet mēs tos ļoti, ļoti gribējām, ir pilnīgi cita opera – tie ir “fiskāli neitrāli dižpasākumi”. Ja krievi mums uzbruks caur Balvu pusi, mēs tur nosūtīsim Sesku ar ceļa putekļu maisu, un Vējoni, kas nomētās agresoru ar bumbām.
Starp citu, ievērojot valsts naudas tēriņu paradumus. Varbūt bumbu patvertnes, kas mums nav un pilnīgi noteikti necelsies, vajadzētu pasludināt par basketbola bumbu patvertnēm? Un, tam gan naudu atradīs… Simts punktu! Jo basketbols! Tad varētu paslēpt tajās gan basketbola bumbas ar Banki autogrāfu, gan Kalvīti ar hokeja izlasi… Ui, kā paspruka! Kas attiecas uz Kalvīti un Latvijas hokeja federāciju: neērti jau prasīt, bet varbūt viņi beidzot varētu iesniegt publisku atskaiti, kas notika ar to nodokļa maksātāju naudu, kas viņiem bija vajadzīga, lai segtu pasaules hokeja čempionāta izmaksas. Protams, nav jau obligāti, jo tā jau valsts nauda, bet – ja sanāk laiks, ja ir kāds brīvāks brīdis, varbūt var vismaz ar pirkstiem parādīt, kur tā liekā nauda palika. Vismaz virzienu parādīt..
Runā, ka februārī atkal būs sniegs. Tas nozīmē, ka zemi pārklās bieza sniega sega un atkal kādu mēnesi, vai divus – būs neaprakstāms miers un klusums… Varbūt vienīgi Prezidents savā sociālajā virinātāvā paliks proaktīvs, kāds ir bijis līdz šim, bet – viņu neaiztiksim, jo viņš taču domā par mums visiem. Kā mums veicas!
