Armands Krauze: “Rail Baltica” projektu var un vajag īstenot, tikai jāpārvar politiskā bezatbildība un naudas šķērdēšanas riski 0
“Rail Baltica” projekta Latvijas posmu līdz šim raksturojusi četrkārtēja izmaksu sadārdzināšanās, finansējuma trūkums, ne pārāk laba tā vadība un konkrēta atbildīgā trūkums. Taču tas nenozīmē, ka projektam pārvelkama svītra. To var un vajag turpināt, tikai sākumā godīgi pašiem sev un sabiedrībai jāatbild uz jautājumiem: cik daudzas no projekta izmaksām ir nelietderīgas, kuras pozīcijas jāatstāj, un no kurām jāatsakās, cik ilgā laikā mēs reāli spējam projektu realizēt un, pats galvenais, kādēļ “Rail Baltica” mums ir vajadzīgs?
Sākšu ar pēdējo jautājumu. Ja gribam šo Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju būvēt tādēļ vien, lai pierādītu, ka arī mēs spējam vadīt lielus, ļoti dārgus un starptautiski nozīmīgus projektus, tad tas ir pārāk dārgs prieks. Pirmkārt, esam jau izblamējušies, parādot, ka ar projekta realizāciju un laika grafikiem iet kā pa celmiem, otrkārt, Latvijas valsts ieguldījumi, salīdzinot ar iepriekš plānoto, ir daudzkārt auguši. Cerēt, ka tie kaut kad pārskatāmā nākotnē atmaksāsies, ir visai naivi, jo projektu izmaksu nosegšanai ir pārāk maz pasažieru un kravu.
Ja projekts galvenokārt domāts drošības stiprināšanai un militārajai mobilitātei, gribas redzēt, konkrēti kā ar tā palīdzību tiks stiprinātas Baltijas valstu kopējās aizsardzības spējas un kā tas tiks aizsargāts. Starp citu, 2017.gadā, kad Baltijas valstu premjeri parakstīja līgumu par “Rail Baltica” projekta realizāciju, šis aspekts minēts netika, galvenais uzsvars tika likts uz dzelzceļa infrastruktūru kā stratēģisku un saimnieciski nozīmīgu objektu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Manuprāt, tieši tas, kāds konkrēts labums no “Rail Baltica” būs katras Baltijas valsts iedzīvotājiem, joprojām ir būtiskākais.
Negribētu iedziļināties detaļās, es tomēr neesmu satiksmes ministrs, tomēr uzskatu, ka patlaban primārais ir pabeigt Rīgas dzelzceļa stacijas mezgla pārbūvi, ietverot tajā arī Rīgas autoostas zonu, kā arī “Rail Baltica” stacijas un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi Starptautiskajā lidostā “Rīga”. Abām stacijām esošo sliežu platumā jābūt arī savienojumam ar lidostu, kas ļautu mūsu iedzīvotājiem, atbraucot uz Rīgu vienalga, vai no Valmieras, Rēzeknes vai Ludzas, iebraukt modernā dzelzceļa stacijā ar mūsu pašu ViVi vai dīzeļvilcieniem, negaidot uz jauno ātrvilcienu iepirkumu, kurš, ļoti iespējams, atkal ievilksies vairāku gadu garumā. Tādā gadījumā šim projektam ir jēga un reāls ieguvums ieguvums mūsu iedzīvotājiem.
Dzelzceļa līnijai uz lidostu nav vajadzīgs jaunais tilts pāri Daugavai, un līdz ar to arī bēdīgi slavenais pālis šobrīd nav objektīva nepieciešamība. Jāuzbūvē aptuveni nepilni trīs kilometri dzelzceļa no Imantas stacijas līdz lidostai, un jāpabeidz abas stacijas ēkas, lai tās var izmantot jebkurš iedzīvotājs. Neredzu nekā slikta tur, ka varētu savā Siguldā iekāpt vilcienā un izkāpt tieši lidostā, vai arī pēc atpūtas kādās citās zemēs cilvēki varētu taisnā ceļā nokļūt, teiksim, Daugavpilī. Turklāt lēmumu par šādas līnijas izbūvi var pieņemt ātri, arī finansiālā ziņā tas būtu pavelkams. Protams, ja vien ir politiskā griba to darīt. Ja tādas nav, vairāk par pāli Daugavā nesanāks.
Visbeidzot, par projekta izmaksām. Bilde ir samērā skaidra – naudas ir tik, cik ir, un arī izdarīt varam tik, cik varam. Te nu mēs nonākam pie nepieciešamības samazināt nevajadzīgos tēriņus, ko iespējams izdarīt vienīgi novēršot sadrumstalotību projekta vadībā, kad katrs velk finansējuma deķīti uz savu pusi, un skrupulozi izvērtēt – ko būvējam šodien, ko rīt, ko aizparīt, un bez kā vispār varam iztikt.
Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka pie esošās ģeopolitiskās situācijas, esošā Eiropas Savienības un Latvijas valsts budžeta, par projekta pabeigšanu 2030.gadā varam pat nesapņot. Labākajā gadījumā to varam pabeigt vien 2035.gadā vai pat 2040.gadā. Tādēļ pēc iespējas ātrāk jāpieņem reālajā situācijā balstīts lēmums, satiksmes ministram tas skaidri jānokomunicē ar sabiedrību un jāiet tālāk soli pa solim.
ZZS pozīcija ir un paliek nemainīga – 85% no “Rail Baltica” projekta izmaksām finansē Eiropas Savienība, bet 15% ir nacionālais līdzfinansējums. Šādu izmaksu sadalījumu Latvijas iedzīvotājiem šo projektu uzsākot solīja gan Eiropas, gan Latvijas politiķi un ierēdņi, un pie tā mums ir strikti jāturas.
