Armands Krauze: Pirmajā vietā ir ekonomikas un cilvēku labklājības jautājumi, klimata pārmaiņas nāk pēc tam 0
Autors: Ilona Bērziņa
Stāvot uz jauna gada sliekšņa pieņemts atskatīties uz paveikto un ieskicēt darāmo darbu loku nākamajam gadam. Par to, vai lauksaimnieki nākamgad var cerēt uz birokrātijas mazināšanos, kādi atbalsta pasākumi gaidāmi, kā šodien varam vērtēt administratīvi teritoriālo reformu – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas gaitā visu jomu pārstāvji raugās, ko gan attiecīgo nozaru ministriem izdevies “izsist” priekš savējiem. Kādus atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un mežsaimniekiem nākamajā gadā izdevies panākt Zemkopības ministram Armandam Krauzem?
Ņemot vērā to, ka valsts budžets būtiski nepieaug un galvenā prioritāte ir valsts aizsardzība un drošība, esam saglabājuši atbalstu mūsu nozarēm tādā pašā līmenī, kāds tas bija šogad. Līdz ar to nākamgad netiks samazināts atbalsts, piemēram, kredītprocentu dzēšanai, apdrošināšanai, ciltsdarbam un citiem lauksaimniecības pasākumiem. Valdībā esam vienojušies, ka netiks paaugstināti arī nodokļi. Piemēram, akcīzes nodoklis degvielai paliks līdzšinējās samazinātās likmes līmenī, kas ir 15% no standarta likmes.
Kopumā lauksaimnieku situācija ir nosargāta. Negribētu teikt, ka tas noticis tikai pateicoties ministram, drīzāk to izcīnījusi lauksaimnieku nostāja un lauksaimnieku organizācijas, kuras aktīvi iesaistās nozares aizstāvībā gan Zemkopības ministrijā, gan Finanšu ministrijā, gan pie premjeres Evikas Siliņas.
Varbūt ir kaut kas tāds, ko, runājot par nākamā gada budžetu, jūs gribētu īpaši akcentēt? Par ko jums ir sevišķs gandarījums, arī ņemot vērā to, ka pats esat lauksaimnieks?
Būtiski, ka vietējiem augļiem un dārzeņiem 12% PVN likme turpmāk tiks saglabāta bez noteikta termiņa. Ja līdz šim likme bija terminēta un ik pa trīs gadiem to pārskatīja, tad šobrīd valdība ir vienojusies, ka tā būs beztermiņa. Protams, noteiktā laikā mēs sagatavosim informatīvo ziņojumu, kā šī samazinātā likme ietekmē nozari.
Nopietni jāstrādā arī pie tā, lai Latvijā ražotiem pārtikas pamatproduktiem arī būtu samazinātā PVN likme, kā tas ir absolūti lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu.
Lauksaimniecības jomā izaicinājumu nekad nav trūcis. Un tomēr – , kurus no nākamā gada uzdevumiem jūs uzskatāt par primāri veicamiem?
Viens no galvenajiem izaicinājumiem būs birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana. Pats esmu strādājis lauksaimnieku organizācijās un, ja pareizi atceros, pēdējos piecpadsmit gadus, varbūt pat ilgāk, par to vien runāts, taču Brisele nekur tālāk šajā ziņā nav tikusi. Piemēram, regulu vienkāršošana. Atbildīgie Eiropas ierēdņi paņēma desmit regulas, no kurām katra bija uz simts lapām, salika vienā regulā, kur kopā sanāca jau tūkstoš simts lapas un paziņoja, ka tagad ir vienkāršāk, jo nu ir tikai viena regula. Taču tā nav birokrātijas mazināšana un administratīvā vienkāršošana!
Šoruden ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē aicināju Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu pie Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu un arī atskaišu vienkāršošanas. Šis Latvijas priekšlikums saņēma teju visu ES dalībvalstu atbalstu, kas apliecina šī jautājuma svarīgumu un steidzamību.
Jau šobrīd ir skaidrs, ka nākamgad šī būs galvenā lieta. Eiropas Komisija to ir diezgan stingri paziņojusi un arī viena no mūsu eirokomisāra Valda Dombrovska atbildības jomām ir tieši vienkāršošana un birokrātijas mazināšana. Tā ir arī Evikas Siliņas valdības prioritāte, taču jāsaprot, ka Latvijā jau izveidojušās birokrātiskās sistēmas laušana nav viegls uzdevums.
Kāpēc? Vai tad ar politisko gribu mainīt sistēmu ir par maz?
Vadošie politiķi gan pasaka, kas ir jādara, bet bieži mēs netiekam tālāk, jo nevaram savā komandā dabūt pietiekami daudz atbalstītājus no valsts pārvaldes. Katrs, kurš strādā ar konkrētiem jautājumiem, neredz, ko viņa jomā vajadzētu mazināt un katrs uzskata, ka tieši viņa darbības lauciņš ir svarīgākais.
Man pat liekas, būtu vērtīgi daļu tiešās valsts pārvaldes darbinieku aizsūtīt uz zemnieku saimniecībām, uz reāliem ražošanas uzņēmumiem, un likt viņiem aizpildīt pieteikumus fondiem vai izpildīt visas prasības valsts iestādēm, ko viņi paši noteikuši. Tad daļai šo cilvēku atvērtos acis.
Šis process ir grūts un sarežģīts, bet mēs to turpināsim gan attiecībā uz likumdošanas vienkāršošanu, gan attiecībā uz kontrolēm. Piemēram, no 1.janvāra vienā iestādē būs apvienots Lauksaimniecības datu centrs un Lauku atbalsta dienests. Tas nozīmē, ka mēs samazināsim kontroļu skaitu, mazāk traucēsim zemniekiem un būs mazāk papīru.
Piemēram, reģistru sistēmām, pie kurām Zemkopības ministrijā esam strādājuši gadu, ir daudz uzlabojumu. Tomēr pie tā vēl nopietni jāstrādā, jo nedrīkst būt tā, ka mēs veidojam jaunas sistēmas, bet cilvēkiem jāievada vieni un tie paši dati vairākās vietās. Šī datu dublēšana noteikti tiks novērsta.
Reizēm man rodas jautājums par noteiktu sistēmu lietderību, vai tās vispār ir vajadzīgas? Piemēram, Interešu pārstāvības atklātības likumā, kas Latvijā pieņemts jau pirms kāda laika, un kura normām par interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu nākamgad jāstājas spēkā, noteikts, ka jāizveido vienota datubāze, kurā tiek uzskaitīti tā sauktie lobētāji. Šī sistēma jāveido pie Uzņēmumu reģistra.
Būtībā tā ir kārtējā prasība kaut ko uzskaitīt, reģistrēt, sniegt datus… Kā tad paliek ar birokrātijas mazināšanu?
Jau toreiz, kad šis likums Saeimā tika pieņemts, norādīju, ka tas atkal ir administratīvais slogs. Pirmkārt, papildu birokrātija, otrkārt, milzīgas izmaksas jaunu sistēmu veidošanai. Taču to visu var darīt daudz vienkāršāk. Piemēram, “Zaļo un Zemnieku savienības” Saeimas frakcija savā mājaslapā jau sen ieviesusi sadaļu, kurā tiek reģistrēti visi apmeklētāji. Kad 2023.gadā sāku strādāt Zemkopības ministrijā, arī tur viens no pirmajiem uzdevumiem bija izveidot mājaslapā sadaļu, kur tiek reģistrēti interešu pārstāvji jeb, kā tautā saka, lobētāji. To var izdarīt lēti un vienkārši, tam nav jāveido dārgas sistēmas. Jebkurš var ieiet mājaslapā, atrast, kur ir šie interešu pārstāvji, un apskatīties, kas tiekas ar ministru vai ministrijas komandu.
Vai šāda nostāja ir arī citu politisko spēku dienaskārtībā?
Domāju, ka noteikti jābūt kopējam valsts mērķim birokrātijas mazināšanā. Es gan nevaru atbildēt par visu valdību, bet premjeres uzstādījums tāds ir. Absolūti lielākā daļa strādā šajā virzienā. Tomēr jāsaka, ka ierēdniecības vēlme atnest uz valdību dokumentus, kuros tiek prasītas jaunas štata vietas un papildu funkcijas, nekur nav pazudusi. Manuprāt, tas nav pareizi. Nav šaubu par to, ka visiem procesiem valsts pārvaldē jābūt caurspīdīgiem, tomēr jautājums ir – vai tiešām jāmaksā miljonu par datubāzes izveidošanu, ja katra ministrija to pati var paveikt bez maksas, kā esam izdarījuši Zemkopības ministrijā?
Tātad nākamajā gadā vēl vairāk iestāsieties par papīru kalnu mazināšanu un nejēdzību novēršanu?
Tieši tā. Tas ir viens no galvenajiem ikdienā veicamajiem uzdevumiem. Tomēr pats svarīgākais priekš lauksaimniekiem nākamgad būs sarunas par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2027. gada, kad būs jāpieņem konkrēti Eiropas līmeņa normatīvie akti. Tas nozīmē, ka 2026. gadā Eiropas Komisija ļoti intensīvi strādās pie šo normatīvo aktu izstrādes. Visticamāk, tas faktiski sāksies jau nākamā gada otrajā pusē. Tātad nākamgad ir ļoti aktīvi jādiskutē par Latvijas interesēm gan attiecībā uz tiešmaksājumu pacelšanu līdz vidējam līmenim, gan par to, ka valstīm, kas saņem visvairāk, maksājumus samazina. Tie ir mūsu lauksaimnieku konkurētspējas jautājumi.
Tāpat mums jāpārstāv savas intereses attiecībā uz vides jautājumiem, pirmajā vietā šobrīd paceļot ekonomiskos un cilvēku labklājības jautājumus. Ja mūsu cilvēku labklājības līmenis būs atbilstošs Eiropas vidējam, tad varam domāt par nākamo soli un ieguldīt dabas un vides aizsardzībā. Bet nevar būt tā, ka mēs, tā teikt, pastalās un ar tukšu vēderu, vēl pēdējās kapeikas atlicinām vides aizsardzībai un klimata pārmaiņām un brīnāmies, kāpēc mūsu konkurētspēja krītas. Tāpēc konkurētspēja ir pirmajā vietā.
Otrajā vietā ir mūsu intereses Latvijas un arī Eiropas tirgos. Mūsu interese ir, lai mūsu tirgū neienāk lēti un zemas kvalitātes trešo valstu produkti, kuri tiek ražoti neatbilstoši Eiropas augstiem standartiem. Trešajā vietā tomēr ir klimata pārmaiņas, par ko noteikti ir jādomā, jo iepriekšējos gados jau esam pieredzējuši, kā klimats ietekmē mūs ar krusām un plūdiem. Šeit svarīgākais ir laba riska pārvaldības sistēma, lai cilvēkiem būtu drošība un krīžu gadījumos varētu palīdzēt, ne tikai valsts, bet arī Eiropas Savienība.
Kā šajā gadā valsts mērogā veicies ar tautsaimniecības attīstību? Vai izdevies valsts ekonomiku attīstīt vai vismaz stabilizēt?
Vietējā līmenī noteikti, bet tas, ko nevaram izdarīt, mēs nevaram ietekmēt Eiropas lielo valstu ekonomiku. Es uzskatu, ka ir pieļauta kļūda arī Eiropas līmenī, kad Eiropas Centrālā banka ar augstajām procentu likmēm centās bremzēt inflāciju. Latvijā viņi to tik ļoti ātri nobremzēja, ka mums vajadzēja ekonomiku stimulēt. Eiropieši savā lēnajā sistēmā faktiski ir noveduši Latviju gandrīz līdz recesijas līmenim. Tas ir tas, ko es pārmetu esošajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazāka kungam, ka viņš par to nerunāja, publiski neiestājās. Latvijas ekonomika ir jākustina, atšķirībā no citu Eiropas valstu ekonomikām. Pieņemu, ka viņš viens ar savu balsi attiecīgajās Eiropas iestādēs nevarēja panākt, lai šī politika tiktu mainīta, taču viņam vajadzēja ļoti skaidri paust viedokli un būt skaļākam, nākt ar priekšlikumiem citiem mehānismiem, kā veicināt kreditēšanu un ekonomikas attīstību Latvijā.
Gads iet uz beigām. Kāds, jūsuprāt, būs nākamais?
Bijuši diezgan lieli izaicinājumi visā Eiropā. Eirozonas ekonomika neattīstās tik labi, kā cerēts, un Latvija ir daļa no Eiropas. Ja Eiropas lielās ekonomikas buksē, tad, protams, arī mūsu izaugsme nebūs tāda, kā gribētos. Ja lielajām ekonomikām būs izaugsme, arī Latvijā situācija nepaliks sliktāka vai saglabāsies esošajā līmenī. Līdz ar to 2025. gads būs izaicinājumu pilns ekonomiskajā un finanšu jomā.
