Armands Krauze par Rīgas pašvaldības vēlēšanām, reģionālo reformu un valdības stabilitāti 0
Kāda būs “Zaļo un zemnieku savienības” komanda startam pašvaldību vēlēšanās Rīgā? Kas notiks ar reģionālo un skolu reformu un, visbeidzot, cik stabila ir Evikas Siliņas valdība? Uz šiem jautājumiem aicinājām atbildēt ZZS valdes priekšsēdētāju, zemkopības ministru Armandu Krauzi.
Jau tradicionāli valsts budžeta veidošanas procesā tiek uzdots jautājums par valdības stabilitāti. Cik stabila ZZS ieskatā ir Evikas Siliņas valdība?
Valdība ir stabila, to pierāda jau valsts budžeta izskatīšanas gaita Saeimā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka budžets tiks apstiprināts un valdība turpinās darbu.
Nākamais ir pašvaldību vēlēšanu gads, un gatavošanās tām jau ir jūtama. Šajā kontekstā gribētu jautāt, kā īsti ir ar Rīgas un reģionu sinerģijas veidošanu? Lai nav tā, ka Rīgā viss attīstās, bet reģioni paliek novārtā.
Rīga ir un vienmēr būs galvaspilsēta. Un galvaspilsētas visur pasaulē pievelk iedzīvotājus, ekonomiski aktīvus cilvēkus. Galvenā sinerģija Rīgai varētu būt ar Pierīgu un Rīgai tuvākajiem novadiem, jo diemžēl, manā skatījumā, sinerģija ar Daugavpils, Liepājas vai Valmieras puses novadiem nekādā veidā neizveidosies. Līdz ar to ir jāskatās plašāk, jāveido ļoti labi nākotnes plāni ar Pierīgu, sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām.
Minēšu piemēru – pirms kāda laika braucu ar velosipēdu pa veloceliņu, un aiz Brīvdabas muzeja tas vienā vietā beidzās. Tālāk var braukt pa šosejas maliņu, pa kaut kādu taciņu, līdz kaut kur sākas nākamais – Ropažu novada veloceliņš. Tas ir klasisks piemērs, kā divas blakus esošās pašvaldības nespēj vienoties un normāli izveidot veloceliņu. Tiesa, tā gadās arī citviet Eiropā. Pats esmu piedzīvojis līdzīgu situāciju Beļģijā. Taču šis veloceliņu jautājums man liekas klasisks piemērs tam, kādēļ pašvaldībām vismaz dažos jautājumos nepieciešama kopīga plānošana. Ja gribam, lai valsts attīstās, mēs nevaram pieļaut šādas nepilnības.
Ja vienīgā problēma būtu veloceliņi, tad varētu teikt, ka vietvarām nekādu kreņķu praktiski nav. Taču ir arī administratīvi teritoriālā reforma, kura savus iepriekš izvirzītos mērķus nav sasniegusi. Kas nestrādā, un kas būtu labojams? Varbūt ir kaut kas tāds, ko varētu uzsvērt kā pozitīvu ieguvumu?
Veicot jebkuru reformu, ļoti svarīgi ir ņemt vētrā iedzīvotāju intereses. Veicot pēdējo reģionālo reformu, tas netika darīts. Mēs strādājam kaut kādu Briseles ierēdņu vai Rīgas norādījumu pavadā, bet bez pamatlietas. Veicot pārmaiņas reģionos, pirmajā vietā jāliek vietējie iedzīvotāji un viņu intereses, jo mums ir svarīgi, lai reģioni būtu apdzīvoti, lai būtu ekonomiskā aktivitāte. Tagadējā reforma notikusi steigā.
Atsevišķās vietās nepieciešamas loģiskas izmaiņas bez politiskām peripetijām. Šobrīd tiek diskutēts, piemēram, par Ropažu un Ādažu novadu robežām. Saeima uzdevusi precizēt šo robežu, bet netiek ņemtas vērā vietējo iedzīvotāju intereses un loģika par to, kādai šai robežai jābūt. Ja ir dzelzceļa līnija, kas atdala divus novadus un kur pāri praktiski infrastruktūra neiet, tad tie, kas ir vienā pusē, visus pakalpojumus saņem no Ādažiem, bet otrā pusē – no Ropažiem. Es uzskatu, ka tiem, kas ir dzelzceļa Ādažu pusē, būtu jābūt Ādažu novadā, jo tas viņiem ir vistuvāk un visizdevīgāk. Tagad situācija ir tāda, ka ielas vienā pusē ir Ropažu novads, otrā pusē – Ādažu novads. Tur nekādas loģikas nav. Kaimiņš, ar kuru esi dzīvojis kopā 30 gadus, varbūt ir citā novadā. Jāņem vērā iedzīvotāju intereses un loģiski jāsakārto robežas.
Attiecībā uz attālākiem novadiem ļoti svarīga ir ekonomiskā attīstība. No Zemkopības ministrijas puses noteikti turpināsim lauksaimniecības fondus sadalīšanu pa reģioniem tā, lai nebūtu tā, ka viens reģions paņem visu. Šajā gadījumā būtu vienmērīga reģionu attīstība, un katram būtu iespēja pieteikties uz Eiropas projektiem.
Vai reģionālās reformas kontekstā pakalpojumi iedzīvotājiem ir uzlabojušies, vai tomēr ir lietas, pie kurām vēl jāpiestrādā?
Daudzās vietās ne jau pašvaldības ir tās, kuras vēlas samazināt pakalpojumu skaitu. Iepriekšējā valdība, kura veica teritoriālo reformu un to pieņēma Saeimā, netika padomājusi ne par ceļu tīklu, ne infrastruktūru un visu pārējo, lai šī pakalpojumu pieejamība būtu nodrošināta. Reforma tika veikta politiski, bez pienācīgas plānošanas. Tagad pašvaldības nostādītas fakta priekšā, izdzīvošanas priekšā no finansiālā viedokļa, un tas ir skarbākais. Tāpēc ar lielām cerībām skatos uz tuvāko laiku, kad, iespējams, arī iedzīvotāju aktivitātes rezultātā atsevišķas robežas var tikt mainītas.
Ja reiz runājam par reformām, gribētu dzirdēt jūsu viedokli arī par pretrunīgi vērtēto Skolu reformu. Gadiem ilgi nav skaidrs, ko vēlamies panākt, kad un kādi būs reformas rezultāti.
Svarīgas ir divas lietas. Skolām jābūt pieejamām visā Latvijas teritorijā, un tām jānodrošina kvalitatīva izglītība. Abi šie aspekti ir vienlīdz svarīgi. Pieejamību var nodrošināt dažādi – ar plašu skolu tīklu, labu ceļu tīklu un transportu, lai skolēni varētu nokļūt skolā.
Uzskatu, ka vidusskolas vecuma jauniešiem būtu jānodrošina iespēja dzīvot dienesta viesnīcās vai kopmītnēs, kā tas vienmēr bijis Latvijā. Es teiktu, ka šajā vecumā jaunieši, dzīvojot kopmītnēs, socializējas, un tas pat ir, manuprāt, vēl labāk.
Daļa vidusskolas vecuma jauniešu mācās vidusskolās, daļa – tehnikumos un profesionālajās mācību iestādēs. Kvalitatīvas izglītības iegūšanai mums vajadzīgas labi aprīkotas skolas ar kvalificētiem pasniedzējiem neatkarīgi no tā, vai tā ir vidusskola vai tehnikums.
Neesmu no tiem, kas uzskata, ka obligāti visiem ir jāmācās vidusskolā. Latvijā ir ļoti labi tehnikumi – to saku, jo pats esmu absolvējis tehnikumu, pēc tam augstskolu un ieguvis maģistra grādu. Es uzskatu, ka tas netraucē cilvēkam turpmākajā karjerā. Ir nelāgs priekšstats, ka obligāti jāmācās vidusskolā, ja gribi nokļūt augstskolā, bet tā nav. Ir lielāka drošība, ja ieguvis gan izglītību, gan profesionālo specialitāti. Man liekas, ka galvenais ir kvalitatīva izglītība, lai mēs būtu konkurētspējīgi darba tirgū.
Atgriezīsimies pie pašvaldību vēlēšanām. ZZS galvenais “cīņas lauks” tajās parasti bijuši reģioni. Ko jūs par to teiktu nākamā gada vēlēšanu kontekstā? Būs piedāvājums arī Rīgai?
Būs. ZZS startēs Rīgas vēlēšanās ar mērķi būt pārstāvētiem Rīgā, un būs gan saturiskais, gan arī komandas piedāvājums.
Varat padalīties ar šiem plāniem sīkāk?
Mēs Rīgā sadarbojamies ar “Gods kalpot Rīgai”, un tā ir atšķirīga pieeja nekā iepriekš. Esam vienojušies, ka saraksta līderis būs Oļegs Burovs. Viņš ir Rīgas patriots, un pats svarīgākais – esošajā ģeopolitiskajā situācijā viņš ir Ukrainas aizstāvis, viņa sieva ir ukrainiete. Šajā ziņā ir ļoti svarīgi, lai nebūtu nekādu slēptu Krievijas aģentu vai Krievijas negatīvo ideju nesēju. Mēs vēlamies, lai būtu pārstāvēti Latvijas valsts un Ukrainas atbalstītāji, cilvēki, kuri ir pret karu un pret Krievijas agresiju. Burovs ar savu skaidro nostāju Ukrainas jautājumā ir cilvēks, kas mums tiešām šajā ģeopolitiskajā situācijā ir vajadzīgs, un tāpēc esam izvēlējušies viņu Rīgas saraksta priekšgalā.
