Armands Gūtmanis: Kā apgūsim digitalizācijas 360 miljonus? 18
Autors: Armands Gūtmanis, konsultāciju uzņēmuma Meta Advisory direktors
Eiropas Savienība piešķīrusi apjomīgus finanšu līdzekļus, lai paātrinātu digitālo pāreju gan publiskajā sektorā, gan uzņēmējdarbībā. Paredzams, ka 2022.gada sākumāšie līdzekļi kļūs pieejami arī Latvijas uzņēmumiem – gan jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešanai, gan “lielo datu” plašākai pielietošanai, gan jaunu informācijas tehnoloģijurisinājumu izstrādei.
Digitālā transformācijair visaptveroša digitālo tehnoloģiju ieviešana, kas padara efektīvākus procesus ekonomikā un publiskajā sektorā. Uzņēmējiem tas nozīmē apzinātu un stratēģisku sava biznesa pārvietošanu uz šo moderno, digitālo telpu. No šā procesa izvairīties nespēs neviens uzņēmums, jo tas lielā mērā ir arī ilgtspējas jautājums.
Vienlaikus ar digitalizācijas uzvaras gājienuun tās daudzajiem plusiem arī Latvijā arvien vairāk aktualizēsies jautājums par ne tik patīkamajiem “blakusefektiem” – datu aizsardzībuun datu drošību – vai un kā to varam ietekmēt un izmainīt.
ES institūcijas jau vairākus gadus strādā pie digitālā tirgus regulējuma, lai izveidotu vienotu digitālu tirgu ES, vienlaikus notiek darbs pie datu pārvaldības regulējuma. Tie ir kompleksi temati, tos šeit varam tikai īsi minēt.Latvijas atbildīgajām institūcijām, izstrādājot vadlīnijas digitalizācijai atvēlēto miljonu sadalei, vienlaikus būs jārisina arī šie jautājumi.
Datu drošība vismaz daļēji saistās ar jautājumu, kur izvietot sava uzņēmuma datus jeb “digitālo dvīni” – savos datu nesējos serveros vai kādā mākonī. Eiropas Savienībā jau vairākus gadus daudzi šo pakalpojumu sniedzēji – īpaši no Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju tirdzniecības asociācijas CISPE – apgalvo, ka ir nepieciešami stingri pretmonopola likumi, lai novērstu lielo programmatūras nodrošinātāju pret konkurenci vērsto praksi.Daudziem Eiropā nepatīk amerikāņu globālo digitālo firmu dominance, un plaši izplatīts ir viedoklis, ka šie uzņēmumi kā Microsoft, Oracle, Amazon, citi ierobežo konkurenci.
Šobrīd ES institūcijas ir gandrīz pabeigušas darbu pie jaunas digitālā tirgus likumdošanas, un kā pēdējā cerība mums atliek ticēt, ka tā – kā viens no centrālajiem elementiem – nodrošinās vienlīdzīgu konkurenci, kā arī ierobežos pārāk lielo uzņēmumu ļaunprātīgo dominēšanu.Šie lielie likumdošanas ietvari ļaus labāk vai sliktāk funkcionēt arī digitālajai pārejai mikro-līmenī Latvijā.
Ilgtspēja un digitalizācija iet rokrokā
Eiropas Savienība šobrīd nopietni ir pievērsusies divām lielām tēmām: “zaļajam kursam” jeb ilgtspējas jautājumiem un digitālajai transformācijai. Jāsaka, ka abi procesi ir ļoti saistīti. Ilgtspēja sevī ietver gan vides jautājumus visplašākajā nozīmē, gan sociālās atbildības un pārvaldības modernizēšanas aspektus. Savukārt digitalizācija ne tikai palīdz uzņēmumam kļūt modernākam, bet arī vienlaikus ir instruments, kas biznesam var palīdzēt sasniegt “zaļā kursa” jeb ilgtspējas mērķus.
Ilgtspējas mērķi katram uzņēmumam ir individuāli, un digitalizācija ir tikai viens no instrumentiem, ar kuriem tie būs sasniedzami.
Īpaši nopietni par iespējām digitalizēt savu rūpalu ir jādomā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iemesls ir itin vienkāršs – labi digitalizēta biznesa pamatā ir jaudīga datu apstrāde, kas uzņēmumam ļauj daudz efektīvāk veidot attiecības ar dažādām klientu grupām. Iespēja uzturēt tuvas un personiskas attiecības ar saviem klientiem vienmēr ir bijusi viena no svarīgākajām nelielo uzņēmumu priekšrocībām. Taču tagad to nopietni apdraud modernizējies lielais bizness, kas pilnā mērā izmanto iespējas, ko paver datu apstrādes rezultāti.
Otrkārt, der atcerēties, ka tehnoloģijas ir tikai rīks biznesa vai projekta attīstībai. Tās nerisinās problēmas, kas ir uzkrājušās līdz šim brīdim, vien ļaus uz kādu laiku “uzlīmēt plāksteri”. Banālākais piemērs ir uzņēmuma mājaslapa internetā vai profils sociālajos tīklos. Ja nav formulēta atbilde uz jautājumu, kādi ir mērķi – piesaistīt klientus, izveidot lojālu patērētāju kopienu vai vienkārši pārdot vairāk produktu, ar kādiem mehānismiem šie mērķi tiks sasniegti, galu galā – cik tas viss izmaksās, tad labu rezultātu, visticamāk, nebūs. Drīzāk būs izbrīns: kādēļ nekas no tā “nestrādā” un nenes cerētos augļus?
Patiesībā pat šādu vienkāršu digitālo rīku attīstībai būtu jābūt iekļautai biznesa stratēģijā ar pavisam konkrētiem mērķiem un uzdevumiem.Kādēļ tā? Mēs redzam, kā pēdējos gados mainās cilvēku dzīvesveids, paradumi, tam seko arī citādas prasības pret produktu, pakalpojumu vai informācijas saņemšanu elektroniski. Mūsu acu priekšā mainās veselas nozares, piemēram, taksometru pakalpojumos toni pārliecinoši nosaka digitālās platformas.Pandēmijas laiks šo tendenci ir tikai pastiprinājis, tādēļ internetveikalā vai lietotnē ar tādu funkcionalitāti, kas bija laba pirms vairākiem gadiem, šodien pat neatmaksātos investēt.
Drīzāk otrādi – saprātīgāk būtu pārskatīt biznesa procesus un modeli, noskaidrot visas uzņēmuma “šaurās vietas” un pārdomāt, kas būtu darāms, to saistot ar jauno, tehnoloģijām pārpilno pasauli.
Digitālās pārmaiņas liek “izkāpt ārā no kastes”
Cik dziļai jābūt digitalizācijai? Jāpārveido viss, varbūt pietiks tikai uzlabot klientu pieredziun ieviestkādumodernāku, iespējams, ekstravagantāku pārdošanas veidu? Kādas tehnoloģijas un kāpēc uzņēmumā tiek izmantotas? Vai ir izpratne, kādēļ tiek izmantoti tieši konkrētie rīki? Un vai ar tehnoloģijām saistītie lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar biznesa stratēģiju? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs labāk saprast, kas būtu jādara.
Lielisks piemērs ir pandēmijas ierobežojumu laikā liela pārtikas ražotāja atvērtais internetveikals. Kas to būtu domājis, ka ražotājs pats varētu tirgoties internetā, vai ne? Kopumā šis gadījums labi parāda iespējas, kuras paver labs digitalizācijas līmenis – ātrumu un elastību nestandarta lēmumu pieņemšanā.
Latvijā redzējām arī vairākas nozares, kurās strādājošie uzņēmumi ierobežojumu laikā nesaskatīja iespēju mainīties un izmēģināt kaut ko jaunu, kaut arī, iespējams, situācija tirgū to atļautu. Par to nebūtu jābrīnās, jo digitālās pārmaiņas liek “izkāpt ārā no kastes” arī vadībai un visiem iesaistītajiem darbiniekiem, proti, ir jāstimulē izmaiņas arī uzņēmuma kultūrā un darba vidē. Profesionāļi, kas to ir darījuši, zina, ka šis ir ilgtermiņa process. Tas prasa nopietnus ieguldījumus un pirmajā mirklī var šķist pārāk dārgs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Piemēram, pilnīga bezpapīra biroja ieviešana uzņēmumā ar dažiem simtiem darbinieku. Varētu šķist, ka process nebūs sarežģīts– atslēdz printerus un viss, taču tā nebūt nav. Ir jāpārbūvē dokumentu aprites sistēma, jādomā par glabāšanu, drošību un piekļuvi. Jāizvērtē, vai un cik daudz darbiniekiem būtu jāpapildina savas digitālās prasmes. Un tad, izrādās, ka viss kopā maksā pārāk dārgi un prasa pārāk lielus ieguldījumus. Drošāk šķiet atstāt visu, kā ierasts – vismaz gadu vai divus līdz brīdim, kad uzņēmums būs gatavs veikt šāda vai citāda apjoma digitālo transformāciju.
Laiks apdomāt, kā labāk pretendēt uz 360 miljoniem
Ne velti iepriekš mudināju pārdomāt par izmantoto tehnoloģiju sasaisti ar biznesa stratēģiju. Jo, protams, reti kurš uzņēmums ikdienā nelieto pilnīgi neko – ne programmatūru grāmatvedībai, ne klientu attiecībām, ne arī ko citu. Taču pilnvērtīgai biznesa digitālai transformācijai ar to nepietiek. Manuprāt, būtiskākais ir saprast, kas ir pareizāk. Vai konkrētajam darbības veidamšobrīd vēl pietiks ar atsevišķiem risinājumiem, kas ļaus uzlabot klientu pieredzi vai paātrināt kādu procesu? Vai arī ir nepieciešama pamatīgāka digitālā transformācija, jo nozarei ir daudz iespēju mainīties un kāds to noteikti izmantos.
Jebkura digitālā pārveide prasa prāvus finanšu ieguldījumus. Taču jau tuvākajos gados Latvijai būs pieejami vērā ņemami Eiropas Savienības līdzekļi, kas ir paredzēti gan ilgtspējas mērķu sasniegšanai, gan arī digitālajai transformācijai. Tā, piemēram, Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros digitālajai transformācijai, tostarp arī cilvēku digitālo prasmju veicināšanai, būs pieejami vairāk nekā 360 miljoni eiro. Tādēļ tieši tagad ir piemērots laiks, lai apsvērtu, kas tieši būtu darāms, lai uzņēmums varētuizvirzīt savus individuālos ilgtspējas un digitalizācijas mērķus, atbilstoši pielāgotu tam biznesa modeli un izmantotu digitālo transformāciju kā instrumentu šo mērķu sasniegšanai.
