Armandam Pučem iznākusi jauna grāmata “Klikšķis” – tas ir detektīvs, kurā daži pareizi atpazīst prototipus… 0
“Ik pa laikam apkārt sakārtojas kaut kādi notikumi, cilvēki un parādības, kas liek man pastrādāt ar burtiem… Tas ir ķīmisks process”, par savu jaunāko grāmatu “Klikšķis” saka žurnālists un rakstnieks Armands Puče, kurš TV24 vada raidījumus “Kārtības rullis”, “Naudas cena” un “Stopkadri”.
“Tas ir detektīvs… To rosināja kāds brauciens uz Bavāriju, kur vienā ciematā pie skaista ezera pārsteidzoši atklāju, ka jaukā miestiņa goda pilsonis līdz pat 2016. gada ir bijis… Ādolfs. Jā, tas pats… Vairāk gan neko nestāstīšu, lai ir interesanti lasīt. Tie, kas grāmatu jau izbūruši, man pārvaicāja, vai viņi pareizi atpazinuši prototipus, kas grāmatas sižetā spēlē lielas un mazas lomas. Jā, atzinos viņiem – tur var atpazīt cilvēkus, kas dzīvē man gājuši garām… Kad man cits lasītājs teica, ka nez vai tā vispār notiek, apliecināju, ka – ir vēl trakāk…”
Armands Puče ir vairāk nekā divdesmit grāmatu autors vai līdzautors, pēdējos gados raksta par vēstures interpretācijām, sajaucot to ar mūsdienu realitāti. “Dažkārt to sauc par dokumentālo prozu ar iztēles elementiem – sapinu kādu sazvērestības teoriju ar kādu konkrētu vietu, un – piemetu tam klāt vēl ļoti zināmus notikumus ar zināmiem personāžiem. Un – sakratu… Grāmatā “Kurtizānes apakšveļa” šis kokteilis radās no Venēcijas noslēpumainības un kāda slavena Rīgas advokāta mīklainas nozušanas, bet “Aitās” izspēlēju konkrētu krimināllietu par bāriņtiesu Rīgā, kam blakus ir nepateicīgais tehnoloģiju laikmets.”
Iepriekšējie divi Armanda Pučes darbi bija skandalozi un arī populāri, lasītāju pieprasīti – par dzejnieka Raiņa dzīves sānsoļiem un bijušā Latvijas bankas prezidenta Rimšēviča krimināllietu.
“Raiņa gadījumā šo vajadzēja pateikt, jo tas ir par metodi – kā izmanto cilvēkus… Izmantoja arī tos visus, kas strādāja komunistu institūtos, pētīja sarkanā dzejnieka mantojumu un rakstīja savas doktora disertācijas. Šķiet, par Pliekšānu tā ir pirmā un vienīgā grāmata, kuru nepasūtīja kāds režīms, neapmaksāja kāda valsts iestāde vai neapstāvēja kāds fonds ar pamatšķiras grūpijām… Grāmata bija cieņā, bet tā kā savas grāmatas izdodu pats, nevis kāda izdevniecība – tās automātiski iet garām konkursiem un balvām. Man kā autoram ir tikai viena balva svarīga – lasītājs. Bet, gadījums ar Rimšēviču ir pamācošs, ja mēs pieskaramies tiesiskumam un tiesību formējošajiem karteļiem. Es atspoguļoju procesu – kā var notikt ar ikvienu no mums… Norādīju uz klajām pretrunām izmeklēšanā un sazīmētu veikalu pierādījumu vākšanā. Pēc tam saņēmu ļoti daudz atsauksmju, kas stāstīja par to pašu – kā tiesu vara cilvēkus pazemo, izvaro… Nav runa par vainu un atbildību, runa ir par kārtību, ko organizē paralēlā pasaule – tāda kā tiesu varas aizspogulija, kas saplūdusi ar organizēto noziedzību. Padomājiet paši – vai tas ir normāli, ka vēl vakar biji VID darbinieks ar deklarētajiem 5 tūkstošiem kontā, bet šodien jau miljonārs, ar nekustamo īpašumu Francijas rivjērā, un – ar nepiedienīgi agru izdienas pensiju, ko diemžēl maksā valsts. Šos personāžus neviens neķer un netiesā, lai gan nebūtu nekas vienkāršāks.”
Sociālajos tīklos varēja atrast aicinājumu, Armanda grāmatas iegādāties tīmeklī. Kā veicas ar e-komerciju? “Tas tāds mazs eksperiments, kas domāts tiem, kas līdz grāmatu veikaliem neaiziet – kas savus paradumus kārto interaktīvajā vidē. Plauktā piedāvāju tos nosaukumus, kas man saglabājušies kā autora eksemplāri… Raini vienīgi piedrukāju klāt, jo to joprojām visvairāk prasa. Bet, nopērk arī citas grāmatas. Pašu veikalu nebija grūti uztaisīt, jo viena latviešu kompānija piedāvāja savu e-komercijas konstruktoru – mazliet lielāks piņķers bija ar samnieciskās darbības konta atvēršanu, jo šī nav mana pamata nodarbošanās. Bet, tagad tas viss salikts kopā un strādā. Ērti. Man pašam arī interesanti – saņemu pasūtījumu epastā, skatos, no kura Latvijas gala, lieku grāmatu aploksnē, nesu uz pakomātu, palaižu vaļā, un – jau nākamajā vakarā mans sūtījums kādu priecē… “
Vai par pasūtīt ar ierakstu? “Autogrāfs nav jāpasūta – tas no autora tiek katram. Ja ir kāda speciāla vēlme, vai kāda norāde par dāvanu konkrētam cilvēkam – tik pierakstiet šo nodomu pasūtījuma lapā. Kaulus tas nelauž… Bet, satikšanās ar lasītāju šādā formā ir ļoti savdabīga un savā ziņā – personiska.”
Vai prātā jau nākamais darbs? “Jau rakstu, situ pirkstus pa klaviatūru… Pēc detektīva piepūtu vaigus, lai paraktos zem viena no pretrunīgākajiem Latvijas valstsvīriem… Latviešiem pašiem jāraksta sava vēsture – pietiks te citēt tikai vācu mācītājus un padomju kolaborantus…”
Grāmatu “Klikšķis” var iegādāties Latvijas grāmatnīcās vai internetā – www.a-book.lv
“Grāmatnīcās ir izdevīgāk, internetā – ērtāk… Abi varianti legāli un aizved lasītājus pie domām, atziņām, pārdzīvojumiem…” saka Armands Puče.
