Ārlietu ministrija britiem nodod informāciju par neiecietību pret latviešiem 1
Lielbritānijas atbildīgo ministriju pārstāvjiem ir nodota informācija par šīs valsts iedzīvotāju neiecietīgo attieksmi pret Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, atbildes vēstulē kopienas “Kam pieder valsts?” (KPV) Lielbritānijas grupas koordinatoram Mikam Vizbulim norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs vēstulē pauž uzskatu, ka Latvijas vēstniecība Lielbritānijā operatīvi reaģējusi uz britu medijos izskanējušo informāciju par naida runas un aizskāruma gadījumiem, kas vēsti pret Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem Lielbritānijā pēc referenduma, sociālajos tīklos izplatot aicinājumu kopienai ziņot, ja tās locekļi saskaras ar līdzīga rakstura gadījumiem.
“Saņemto informāciju vēstniecība nodevusi gan Lielbritānijas Ārlietu ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem,” vēstulē norādījis ministrs.
Aizejošais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis 25.jūlijā intervijas laikā LNT atgādināja, ka Latvijas vēstniecība Lielbritānijā pirmajās nedēļās pēc “Brexit” referenduma saņēma informāciju par sešiem gadījumiem, kad briti pauduši neiecietīgu attieksmi pret Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem.
“Pirmie ziņojumi pienāca jau pirmajās dienās pēc referenduma. Pārsvarā tie bija sadzīviski gadījumi – naidīgi komentāri uz ielas, pasliktinājušās attiecības ar kaimiņiem, izlēcieni pret bērniem skolā,” sacīja Teikmanis.
Vēstnieks piebilda, ka pirmajās nedēļās pēc referenduma britu agresivitāte un naidīgums pret citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem bija pusotru reizi lielāks nekā tagad. “Latvijas pilsoņi nebija vienīgie, kas to izjuta. Šāda attieksme skāra arī Vācijas, Francijas un citu valstu pilsoņus,” sacīja Teikmanis.
Viņš piebilda, ka patlaban vēstniecība vairs nesaņem informāciju par naidīgu britu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem.
“Vienlaikus jāmin, ka jau pirmajās dienās pēc referenduma Latvijas vēstniecība saņēma vairākus pieprasījumus no Lielbritānijas pilsoņiem, kuri interesējās par iespējām iegūt Latvijas pilsonību, lai tādā veidā nodrošinātu sev kādas Eiropas Savienības valsts pilsonību,” piebilda Teikmanis.
