Arktikā strauji kūst ledus; Latvijai tas nozīmē lielāku aukstuma viļņu iespējamību 0
Šomēnes Arktikā vērojama neierasti strauja ledus kušana, un ledus klātā ūdens platība pietuvojusies visu laiku zemākajam rādītājam, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Arktikas ledāju platība ir aptuveni par miljonu kvadrātkilometru mazāka nekā parasti šajā gada laikā. Savukārt Antarktikā ledus daudzums atbilst normai, tur valda ziema un pieņemas spēkā aukstums, Antarktīdas vidienē gaisa temperatūra pēdējās dienās noslīdējusi pat zem -80 grādiem.
Maijā ledāju platība Arktikā bija vidēji 13 miljonu kvadrātkilometru jeb pusmiljonu kvadrātkilometru zem 1979.-2000.gada vidējā rādītāja. Pagājušajā mēnesī Arktika zaudēja vidēji 52 tūkstošus kvadrātkilometru ledus dienā, kas ir par sešiem tūkstošiem vairāk nekā ierasts. Savukārt pēdējās dienās šis rādītājs ir trīskāršojies – ledus platība sarūk pat par 180 000 kvadrātkilometru dienā.
Pētnieki no Kornela universitātes pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā, tostarp Latvijā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
