Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 19
Papildināts 2.decembrī plkst.00.55.
Ministru kabinets otrdien nolēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, otrdien pēc valdības sēdes masu mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu valdība arī nolēma noteikt vairākus jaunus ierobežojumus, taču ne visus no tiem, kurus bija rosinājis Kariņš.
Stingrāki drošības pasākumi tiks ieviesti izglītības jomā, proti, klātienē mācību process drīkstēs notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās būs jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3.decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas. No 4.janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.
Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma noteikt pienākumu nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, izņemot mājās, tātad tās būs jāvalkā arī darba kolektīvos. No veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā bija noprotams, ka sejas masku darbā var nevilkt darbinieks, kurš viens pats atrodas kabinetā un tikai laikā, kamēr viņš tur ir viens. Kariņš informēja, ka darba ēdnīcas turpmāk drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.
Uzņēmējiem vai ēkas īpašniekiem būs jānodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā, neaizsedzot degunu un muti, netiek ielaista iekštelpās un šādām personām netiek sniegti pakalpojumi.
Turpmāk sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem būs jānēsā sejas maska. Sejas maskas varēs nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot.
Iepriekš bija noteikts, ka sejas maskas drīkst nevalkāt bērni līdz 13 gadu vecumam, bet tagad šis vecums pazemināts. Bērniem no septiņu līdz 13 gadu vecumam mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā būs jāsāk lietot no 7.decembra.
Noteikti arī pulcēšanās ierobežojumi, proti, no 3.decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro “2+2” princips – tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.
Kariņš uzsvēra, ka tiek aizliegti privāti pasākumi un pulcēšanās, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.
Valdības lēmums paredz – ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.
Līdz 11.janvārim tiks pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkstēs klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai.
Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkstēs pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā desmit cilvēki, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, lietojot mutes un deguna aizsegus. Tikmēr reliģiskās darbības vietās vienlaikus drīkstēs atrasties ne vairāk kā 20% no maksimāli pieļaujamā cilvēku skaita.
Ārkārtējā situācijā drīkstēs notikt organizētās sapulces, piketi un gājieni, bet uz tiem varēs pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – divu metru fizisku distanci un ievērojot organizatora noteiktās prasības.
Lai pasargātu cilvēkus sabiedriskajā transportā, no 7.decembra tajā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nebūs iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.
Papildu drošībai, lai gan Covid-19 izplatība lielākoties notiek valsts iekšienē un inficēšanās lielā daļā gadījumu nav izsekojama no 7.decembra sāksies stingrāka Latvijā ieceļojušo cilvēku kontrole, lai pārliecinātos par “Covidpass.lv” aizpildīšanu, tā atvieglojot infekcijas izplatības kontroli. Valsts robežsardze to darīs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju.
Ja ārkārtējās situācijas laikā tiks pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam, tā izpildi atliks līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām. Ārkārtējās situācijas laikā būs apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām.
Kariņš žurnālistiem skaidroja, ka ierobežojumi stāsies spēkā dažādos datumos, lai būtu iespējams tiem sagatavoties praktiski.
Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.
No janvāra visiem skolēniem skolās būs jānēsā sejas maskas
No 4.janvāra skolās gan skolēniem, gan skolotājiem maskas būs jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa, šodien nolēma valdība.
Valdība arī lēma, ka 1.- 4.klašu skolēni tomēr varēs turpināt mācības klātienē, lai arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) tika rosinājis viņus jau no nākamās nedēļas sūtīt pagarinātā ziemas brīvlaikā, kas būtu “jāatstrādā” vasarā. Savukārt 5.un 6.klašu skolēniem mācības notiks attālināti, kā to jau pašlaik dara visi vecāko klašu skolnieki.
Klātienē mācību process drīkstēs turpināties tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās joprojām būs jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3.decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku būs jānēsā maskas.
Augstākās izglītības, profesionālās izglītības un pieaugušo profesionālās tālākizglītības un neformālās izglītības process drīkstēs notikt tikai attālināti. Savukārt praktiskās iemaņas, kuras nav iespējams apgūt attālināti, drīkstēs klātienē apgūt tikai individuāli – viens pasniedzējs ar vienu audzēkni.
Interešu izglītības praktiskās daļas varēs notikt klātienē tikai individuāli. Klātienē nav atļauti koru un pūšaminstrumentu kolektīvu mēģinājumi.
No 3.decembra klātienē telpās sporta treniņi drīkst notikt tikai Latvijas pieaugušo izlases, Olimpiskās vienības un Paraolimpiskās vienības sportistu un komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālo sportistu treniņi.
Pārējie sporta treniņi telpās drīkst notikt tikai individuāli vai divatā ar treneri, savukārt grupu treniņi līdz desmit cilvēkiem drīkst notikt tikai ārpus telpām. Teltis vai citas pagaidu būves, ja tām ir sienas, arī tiek uztvertas kā iekštelpas, taču apjumti laukumi bez sienām tiek uzskatīti par ārtelpām.
Nedēļas nogalēs būs slēgta liela daļa veikalu un būs aizliegta alkohola tirdzniecība
Ārkārtējās situācijas laikā nedēļas nogalēs veikalos būs aizliegta alkohola tirdzniecība, paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
No valdības lemtā izriet, ka 5.decembrī stāsies spēkā prasība, ka brīvdienās un svētku dienās varēs darboties tikai aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, un veikali, kuros drīkstēs tirgot tikai pirmās nepieciešamības preces, ar kurām tiek saprastas pārtikas preces, higiēnas preces un degviela.
Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības.
“Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem,” sacīja Kariņš.
Tāpat valdība lēma, ka no 3.decembra veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkstēs iet tikai pa vienam.
Saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem būs jānodrošina, ka cilvēki, kuri nelieto sejas masku, vai to dara nepareizi, netiek ielaista telpās un nesniedz pakalpojumu tiem, kuri neievēro epidemioloģiskās drošības prasības.
Visi veikali un tirdzniecības centra neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības drīkstēs strādāt darbdienās no plkst.6 līdz 20.
Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus drīkstēs darboties skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji – friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien nolēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, otrdien pēc valdības sēdes masu mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma noteikt pienākumu nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, izņemot mājās, tātad tās būs jāvalkā arī darba kolektīvos.
Brīvdienās būs atļauts strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem. Tāpat tiks ierobežots cilvēku skaits veikalos un sabiedriskajā transportā, kā arī pulcēšanās būs atļauta vienas mājsaimniecības ietvaros.
Vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas
Vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Premjera vērtējumā, ziņas par vakcīnu pret Covid-19 ir cerīgas, jo vairāki zāļu ražotāji ir vērsušies Eiropas Zāļu aģentūrā ar piedāvājumu izmantot ražotāju izstrādātās vakcīnas.
Kariņš pieļāva, ka Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 varētu sākties janvārī, tomēr prognozējams, ka plašāka vakcinēšana varētu notikt sešus mēnešus pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Viņš uzsvēra, ka valsts iegādāsies šīs vakcīnas un iedzīvotājiem tās nodrošinās bez maksas.
Ministru prezidents aicināja sabiedrību sargāt sevi un apkārtējos līdz brīdim, kad Latvijā būs iespējama plašākas vakcinēšanas iespējas.
Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).
Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām pret Covid-19, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē šodien tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19.
Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai.
No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.
Piemēram, VM norāda, ka “nepieciešams risināt” jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vēl esot jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies, un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.
Covid-19 testēšanas apjomu Latvijā vēlas palielināt līdz 10 000 testu dienā
Tuvāko trīs nedēļu laikā Covid-19 testēšanas apjomu Latvijā ir iecerēts palielināt līdz 10 000 testu dienā, otrdien pēc valdības ārkārtas sēdes sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Valdības sēdē Veselības ministrija saņēmusi uzdevumu “izlīdzināt bedres” testējamo skaitā brīvdienās, kad tas ir ievērojami mazāks nekā darbadienās, informēja Viņķele.
“Ja patlaban darbadienās testu skaits ir pietiekami liels, tad brīvdienās ir iekritieni testu skaitā, kuri jānovērš,” sacīja Viņķele.
Ministre piebilda, ka otrdien valdībā panākta arī vienošanās iztriepju testus un siekalu testus papildināt ar antigēnu testiem.
Viņķele piebilda, ka vēl ir jāpilnveido antigēnu testu algoritms, lai noteiktu, kā šie testi veicami, jo antigēnu testos kļūdas iespējamība ir daudz lielāka, tāpēc tie jāveic atkārtoti.
Uz laiku visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus
Prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, visās slimnīcās uz laiku tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionārā un dienas stacionārā, otrdien lēma valdība. Vienlaikus tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi netiks ierobežoti. Rezultātā slimnīcām būs iespēja pielāgoties straujākam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, vienlaikus nodrošinot neatliekamo palīdzību arī citiem neatliekamajiem pacientiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, palielinājies ir gan ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits – par 49,8% -, gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits – kopumā par 32,6%.
Epidemiologi norāda, ka aptuveni 10% līdz 15% Covid-19 pacientiem ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tāpēc prognozes liecina, ka slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt.
Līdz ar to stacionārajām ārstniecības iestādēm jau tagad ir jābūt gatavām palīdzību sniegt gan Covid-19 pacientiem, gan nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību pacientiem ar citām saslimšanām.
Līdz šim lēmumus par to, kuru plānveida stacionāro pakalpojumu apjomu uz laiku samazināt, pieņēma pašas ārstniecības iestādes.
Tomēr, lai slimnīcu gatavība būtu lielāka arī straujam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība šodien pieņēma lēmumu rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikt, ka slimnīcām no 3.decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.
Ministrijā uzsver, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Piemēram, arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas.
Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Arī pēc 3.decembra slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā: pakalpojumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija un pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana. Vienlaikus arī pēc 3.decembra būs jānodrošina invazīvā kardioloģija un invazīvā radioloģija.
Savukārt stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.
Arī pēc 3.decembra būs jānodrošina traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus, ministrijā norāda, ka šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Katru dienu Veselības ministrija kopā ar citām atbildīgajām iestādēm vērtē esošo situāciju ārstniecības iestādēs, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ministrijā aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.
Valdība šodien arī lēma līdz ārkārtējās situācijas beigām pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu medicīnas tūrisma apmēros. Vienlaikus veselības ministram būs tiesības atļaut šo pakalpojumu sniegšanu gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem.
Veselības inspekcijas informācija liecina, katru nedēļu medicīnas tūrisma nolūkā Latvijā ieceļo vairāk nekā 100 personas no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, tādējādi radot papildu risku ievesto gadījumu izplatībai valstī.
Tāpat šo pacientu aprūpe prasa papildus veselības aprūpes speciālistu resursus, kas šobrīd ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai vietējiem iedzīvotājiem.
Kā ziņots, sakarā ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosinājis virkni būtisku izmaiņu patlaban noteiktajos pasākumos Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Vadoties pēc premjera birojā aģentūrai LETA paustā, izmaiņas esošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģijā tapušas, uzklausot Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālo direktoru Hansu Klūgi, organizācijas ekspertus un viņu ieteikumus.
Pie publiskotajiem priekšlikumiem Ministru prezidenta vadībā esot strādājuši Valsts kancelejas un Ministru prezidenta biroja darbinieki, ņemot vērā Covid-19 izplatības radītās krīzes pārresorisko raksturu un ilgtermiņa ietekmi.
Viņķele: Stacionāru iespējas uzņemt Covid-19 pacientus ir izsmeltas
Stacionāru iespējas uzņemt Covid-19 pacientus, neierobežojot plānveida pakalpojumus, ir izsmeltas, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“Tas, kas notiek veselības aprūpes sistēmā un slimnīcās, liecina, ka nepieciešama plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšana un ierobežošana tur, kur tas ir nepieciešams,” sacīja Viņķele.
Ministre piebilda, ka otrdien valdība nolēma stingrākus ierobežojumus, kādi līdz šim bija noteikti 12 pašvaldībās, attiecināt uz visu valsti.
“Klauvēšu pie sabiedrības izpratnes – vai nu sākam burtiski ievērot visus noteiktos ierobežojumus, vai arī šie ierobežojumi būs ilgāki,” piebilda Viņķele.
Jau ziņots, ka, prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, visās slimnīcās uz laiku tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionārā un dienas stacionārā, otrdien lēma valdība. Vienlaikus tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi netiks ierobežoti. Rezultātā slimnīcām būs iespēja pielāgoties straujākam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, vienlaikus nodrošinot neatliekamo palīdzību arī citiem neatliekamajiem pacientiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, palielinājies ir gan ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits – par 49,8% -, gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits – kopumā par 32,6%.
Epidemiologi norāda, ka aptuveni 10% līdz 15% Covid-19 pacientiem ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tāpēc prognozes liecina, ka slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt.
Līdz ar to stacionārajām ārstniecības iestādēm jau tagad ir jābūt gatavām palīdzību sniegt gan Covid-19 pacientiem, gan nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību pacientiem ar citām saslimšanām.
Līdz šim lēmumus par to, kuru plānveida stacionāro pakalpojumu apjomu uz laiku samazināt, pieņēma pašas ārstniecības iestādes.
Tomēr, lai slimnīcu gatavība būtu lielāka arī straujam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība šodien pieņēma lēmumu rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikt, ka slimnīcām no 3.decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.
Ministrijā uzsver, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Piemēram, arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Arī pēc 3.decembra slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā: pakalpojumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija un pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana. Vienlaikus arī pēc 3.decembra būs jānodrošina invazīvā kardioloģija un invazīvā radioloģija.
Savukārt stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.
Arī pēc 3.decembra būs jānodrošina traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
