Ārkārtējās situācijas laikā mediķi tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 29
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laikā, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un ir atcelti visi publiskie pasākumi, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji vakar pulcējās uz kongresu ne tikai attālināti, bet arī klātienē, kas otrdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā.
Vakar Valsts policija (VP) sāka administratīvā pārkāpuma procesu, lai noskaidrotu, vai, rīkojot šo pasākumu, nav pārkāpts valstī noteiktais pulcēšanās ierobežojums, par ko juridiskās personas var sodīt ar naudas sodu līdz 5000 eiro.
VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte informēja, ka policija divas reizes esot ieradusies sapulces norises vietā un procesa laikā izvērtēšot visus apstākļus, arī to cilvēku atbildību, kas šo pasākumu esot organizējuši.
Raugoties no juridiskā viedokļa, normatīvajos aktos, kas valstī pieņemti koronavīrusa izplatības un seku pārvarēšanas jomā, nav speciāli izdalīts aizliegums rīkot klātienē sabiedrisko organizāciju un biedrību konferences un kongresus, kuri nepieciešami ik pēc gada vai, kā šajā gadījumā, ik pēc pieciem gadiem, lai pārvēlētu organizācijas vadību.
Lai viestu skaidrību šādu pasākumu rīkošanā, Ministru kabinets 24. novembrī akceptēja grozījumus likumā, nosakot, ka turpmāk šādi kongresi un kopsapulces varēs notikt tikai attālināti, ja valde pēc savas iniciatīvas vai pēc to biedru pieprasījuma, kuri kopā veido vismaz 20 procentus, to pieprasīs.
Likuma grozījumi patlaban atrodas Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.
Tātad patlaban nav likumā vai Ministru kabineta noteikumos rakstīta aizlieguma šādiem klātienes gadījumiem, un LVSADA vadība to ir izmantojusi.
Bet Veselības ministrija uzsver, ka likumam ir ne tikai burts, bet arī gars un ka mediķi ir īpaši nozīmīga grupa, tādēļ valsts interesēs ir mazināt jebkādus riskus slimības izplatībai ārstniecības personu vidū. Īpaši laikā, kad saslimstība pieaug milzu ātrumā.
46 attālināti, 14 klātienē
LVSADA sastāvā ir 67 arodorganizācijas, tā apvieno ap 8000 biedru. Tās biedri ir ārsti, citas ārstniecības personas ar augstāko un vidējo medicīnisko izglītību, sociālās aprūpes darbinieki, farmaceiti, jaunākais medicīniskais personāls, pasniedzēji, studenti, pārējie veselības aprūpes iestādēs strādājošie darbinieki.
Vakar kongresā attālināti tiešsaistē piedalījās 46 delegāti, klātienē – 14. Viena no šā pasākuma organizatorēm, kura piedalījās kongresā klātienē, bija LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa. Viņa vakar tika pārvēlēta amatā vēl uz pieciem gadiem tāpat kā priekšsēdētājs Valdis Keris (viņš LVSADA vada kopš 2005. gada).
Televīzijas skatītāji varbūt atceras, kā L. Bāriņa kopā ar kolēģiem no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pavasarī bija vērojama Latvijas Televīzijā demonstrētajā emocionālajā vēstījumā, aicinot mūs palikt mājās.
“Man kā priekšsēdētāja vietniecei un organizatorei tomēr vajadzēja piedalīties klātienē, jo citādi jau nevar būt, ja tu esi pie vadības,” skaidroja Bāriņa, kura slimnīcā strādā par laboranti, un uz jautājumu, vai viņu nesatrauca fakts, ka klātienes pasākumā piedalījās ne viens vien cienījama vecuma medicīnas un sociālās aprūpes aprindu darbinieks, kas iekļauts tā sauktajā riska grupā, atbildēja, ka viņa nezinot par citiem, bet pati ļoti strikti esot ievērojusi epidemioloģisko drošību. Lietojusi gan masku, gan arī roku dezinficējošo līdzekli.
“Es gribētu iemest akmeni valdības laukā – ja valdība būtu pateikusi, cik ilgi pagarinās ārkārtas stāvokli, tad būtu lielāka skaidrība. Mēs esam iesaistījuši juristus, esam sazinājušies ar Uzņēmumu reģistru, un neviens nav teicis, ka kongresu nedrīkst rīkot arī klātienē,” sacīja Bāriņa.
Mikrofons no rokas rokā
Tur nebija kafijas galdu, attālumu viens no otra ievēroja, vienīgi mikrofons gan tika nodots no rokas rokā, stāstīja Stradiņa slimnīcas anestezioloģe Sarmīte Plūme, kura kā kongresa delegāte arī bija ieradusies sēžu zālē.
Viņai kā emocionālam cilvēkam patīkot vērot cilvēku emocijas, kas iztrūkstot attālinātos pasākumos. “Es gribētu, lai sabiedrība netiktu lieki tracināta. Jau tā esam noguruši un depresīvi no visa tā, kas notiek apkārt,” sacīja daktere Plūme.
Taču daļa no delegātiem, kas kongresā piedalījās attālināti, bijuši pārsteigti, ieraugot, kas notiek zālē.
Mikrofons ceļojis no viena pie otra bez nekādas dezinfekcijas, starpbrīdī delegāti nākuši kopā, neievērojot distancēšanos un bez sejas maskām.
“Kongress un pārvēlēšanas nebija ārkārtēja lieta, bez kā nevarētu elpot. Galvenais taču ir tas, ka mediķiem ir jārāda piemērs apkārtējai sabiedrībai, bet te notiek tieši pretējais.
Diemžēl kongresa darba kārtība bija saformēta tā, lai tā ir izdevīga pašiem organizatoriem – demokrātijas tur tikpat kā nebija. Netika pat pieļautas diskusijas pirms LVSADA priekšsēdētāja ievēlēšanas, revīzijas ziņojumā netika atklāts, cik lielas naudas summas no biedru naudām tiek arodbiedrības vadībai.
Valdis Keris atkal ir amatā uz pieciem gadiem. Tiesa, balsojums nebija vienbalsīgs,” pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīgs Toms Karasevs un neslēpa, ka apsver iespēju izstāties no šīs organizācijas.
Līdzīgu viedokli pauda arī NMPD brigāžu atbalsta centra “Krasts” vadītājs Rafaels Ciekurs, kurš novērojis, ka kongresa rīkotāji netika ievērojuši epidemioloģisko drošību un arī demokrātiskais process esot bijis apšaubāms, tāpēc neesot nekādas vēlēšanās turpmāk darboties šādā organizācijā, no kuras vadības nenākot nekādi konstruktīvi piedāvājumi.
“Man bija ļoti skumji, ka tie mediķi, kuri piedalījās klātienē, pārkāpa epidemioloģisko drošību un nebija kā paraugs sabiedrībai. Ja to neievēro mediķi, tad kā mēs to varam prasīt no pārējās sabiedrības?” vaicā kongresa delegāts R. Ciekurs.
Valsts policijas sāktie procesi
Ārkārtējās situācijas laikā kopumā sākti 609 administratīvā pārkāpuma procesi, to skaitā:
* 221 – par mutes un deguna aizsega nelietošanu,
* 40 – par vairāk nekā desmit personu piedalīšanos privātā pasākumā,
* 7 – par vairāk nekā 50 personu piedalīšanos sapulcēs, piketos un gājienos.
Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju ir veikusi 19 006 preventīvās pārbaudes un reaģējusi uz 522 izsaukumiem; 934 reizes policija devusi preventīvus norādījumus.
AVOTS: Valsts policija
