Ārkārtējās situācijas dēļ iekavējusies jaunā mediķu atalgojuma modeļa izstrāde 0
Valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa ietekmē klātienes darbs pie jaunā mediķu atalgojuma modeļa tika apturēts un noteiktajā termiņā nebija iespējams veikt visus plānotos darbus, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
Jauno mediķu atalgojuma modeli, kas tiek veidots ar mērķi “padarīt veselības aprūpes darbinieku atalgojuma sistēmu taisnīgāku, konkurētspējīgāku, caurskatāmāku un elastīgāku”, bija paredzēts pabeigt līdz marta beigām, tomēr Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu dēļ esot apgrūtinātas iespējas topošo modeli testēt universitāšu slimnīcās.
VM pārstāve informēja, ka izstrādāto risinājumu testēšanā ir iesaistīta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, bet šī darba veikšana būtu papildu noslodze slimnīcām periodā, “kad jāpielāgojas ārkārtējas situācijas izaicinājumiem”.
Pēc Strapcānes paustā, bez testēšanas rezultātiem trūktu pietiekamas informācijas par to, cik modelis būs dzīvotspējīgs praksē un attiecīgi nebūtu iespējams pilnvērtīgi plānot tā ieviešanu.
Šobrīd darbs pie jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes, cik iespējams, tiekot organizēts attālināti. VM paralēli gatavo vēstuli Ministru kabinetam par progresu šajā jautājumā, informējot par līdz šim paveikto un turpmāk plānoto darbu.
Atsaucoties uz modeļa tapšanā iesaistīto ārstniecības personu novērtējumu, VM pārstāve pauda nostāju, ka tas būšot nozīmīgs solis uz priekšu veselības nozares ilgtspējas nodrošināšanai, tāpēc esot ļoti svarīgi turpināt un pabeigt iesākto darbu.
Kā ziņots, mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.
Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā, galvenais uzdevums ir noteikt skaidru atalgojumu – “cik daudz un ko astoņu stundu darba laikā cilvēkam ir jāizdara”. Tāpēc nolemts palielināt fiksēto atalgojuma daļu un atbrīvoties no konkrētām piemaksām vai to īpatsvara pret fiksēto atalgojuma daļu.
Kā skaidroja Viņķele, jaunā darba samaksas modeļa izveides galvenie kritēriji ir taisnīgums attiecībā pret nostrādāto, konkurētspēja atbilstoši darba tirgus tendencēm, caurskatāmība, elastīgums, kas nodrošinātu sistēmas spēju pielāgoties izmaiņām darba tirgū, un mērķtiecīgums jeb modeļa spēja stimulēt strādājošos sasniegt organizācijas mērķus.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, viņuprāt, reformas ir bezmērķīgas. LVSADA arī nesaskata nepieciešamību radikāli mainīt pašreizējo atalgojuma modeli.
Kā vēstīts, no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību, tostarp arī ierobežojumus uz ārstniecības iestāžu darbu.
