Arkārtējai situācijai pielāgojoties: kā diabēta pacientiem mērīt asinsspiedienu, svaru un vidukli mājās 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, it īpaši seniori, bija pieraduši apmeklēt dažādus izglītojošus, veselību veicinošus pasākumus, lai novērtētu slimību, piemēram, 2. tipa cukura diabēta, rašanās risku un veiktu bezmaksas pārbaudes – izmērītu asinsspiedienu, noteiktu glikozes un holesterīna līmeni asinīs, nosvērtos, noteiktu vidukļa apkārtmēru.
Ārkārtas situācijas laikā šie pasākumi ir atcelti, arī daudzas aptiekas drošības apsvērumu dēļ šos mērījumus nepiedāvā, tādēļ ļoti svarīgi vismaz daļu no tiem veikt arī mājas apstākļos.
Mērām asinsspiedienu
Ikvienam, arī gados jaunam cilvēkam, jāzina savs asinsspiediena lielums. Vīriešiem regulāri asinsspiedienu mērīt vajadzētu jau no 40, bet sievietēm no 45 gadu vecuma.
Ja asinsspiediens ir normāls, tas ir, augšējais jeb sistoliskais ir robežās no 120 līdz 130, bet apakšējais jeb diastoliskais ap 80 mmHg, pilnīgi pietiek, ja to mēra pāris reizes gadā ģimenes ārsta kabinetā. Tie, kuriem mājās ir asinsspiediena mērīšanas aparāts, jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā to var darīt arī paši. Kardiologs Vilnis Dzērve-Tāluts norāda, ka precīza rezultāta iegūšanai tā mērīšanai vienmēr jānotiek vienādos apstākļos, vienā laikā un pozā. Vislabāk to darīt plkst. 9 no rīta vai 18–19 vakarā 5–10 minūtes pēc fiziskas slodzes, piemēram, pastaigas.
“Asinsspiediena mērīšanas pamatā ir tā saucamais pulsviļņa ātrums, ko mēra no sirds līdz noteiktai vietai ķermenī. Jo šis attālums lielāks, jo mērījums neprecīzāks,” saka kardiologs, piebilstot, ka visprecīzākais mērījums tiek iegūts uz rokas augšdelma artērijas.
Mērot spiedienu uz apakšdelma vai pirksta, rezultāts var atšķirties par 5–10 mmHg. Mērījuma laikā aparāta manšete jāuzliek tā, lai no elkoņa locītavas līdz tās apakšējai malai būtu viens divi centimetri, jo manšetē ievietotajam sensoram jāatrodas tieši virs artērijas.
Gan mēraparāta manšetei, gan pašam aparātam jāatrodas sirds līmenī, it īpaši, ja tiek izmantots vecais labais mehāniskais mēraparāts. Ārsts iesaka pirmo mērījumu neņemt vērā, bet spiedienu izmērīt vēl otro un trešo reizi. Vidējais aritmētiskais no šiem abiem tad arī būs īstais asinsspiediena lielums. Der atcerēties, ka asinsspiediens var mainīties atkarībā no diennakts ritma, fiziskajām aktivitātēm un pat emocionālā stāvokļa.
Augšējais jeb sistoliskais spiediens diennakts laikā var svārstīties pat 10–20, bet apakšējais jeb diastoliskais mazākā – 5 mmHg – amplitūdā. Par slimību liecina nevis atsevišķi asinsspiediena pacēlumi, kuru iemesls var būt arī stress vai fiziska piepūle, bet ilgstoši paaugstināts vidējais asinsspiediens, it īpaši, ja arī naktīs tas nekļūst zemāks.
Apjomīgs viduklis kaitē veselībai
Endokrinologi uzsver, ka liekais svars un aptaukošanās mūsdienās ir galvenais 2. tipa diabēta attīstības iemesls. It īpaši neveselīga ir tā saucamā vēdera jeb ābolveida aptaukošanās. Tauki nogulsnējas ne tikai uz vēdera, bet arī ap iekšējiem orgāniem, traucējot tiem normāli funkcionēt un nelabvēlīgi ietekmējot vielmaiņu. “Bieži vien trūkst izpratnes par šīs slimības komplekso dabu.
Tas nav tikai cukura līmenis asinīs, kas pacientiem bojā veselību jeb konkrētāk – asinsvadus, bet gan vesels veselības traucējumu komplekss, kur savu lomu spēlē arī paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis. Lielā mērā tā pamatā ir mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās.
Jo resnāks cilvēks, jo vairāk metabolo bojājumu,” uzsver P. Stradiņa klīniskās slimnīcas endokrinologs profesors Valdis Pīrāgs. “Sievietēm, kurām ir apjomīgs dibens un gūžas, bet tauki proporcionāli izvietoti arī citās ķermeņa vietās, ir tā saucamais labvēlīgais aptaukošanās tips jeb veselīgā aptaukošanās. Daudz sliktāk, ja vēders ir apaļš, uzpūsts kā bumba, bet rokas tievas, ar atrofiskiem muskuļiem. Šiem cilvēkiem parasti ir arī augsts asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs jeb tā saucamais metabolais sindroms.”
Metabolais sindroms ir riska faktoru kopums, kas palielina kā cukura diabēta, tā sirds slimību attīstības risku. Metabolā sindroma diagnoze apstiprinās, ja cilvēkam ir palielināts vidukļa apkārtmērs, liekais svars un vēl vismaz divi šī sindroma kritēriji – asinsspiediens virs 135/85 mm/Hg, triglicerīdu līmenis virs 1,7 mmol/l, ABLH jeb “labais” holesterīns vīriešiem mazāks par 1,03, bet sievietēm – 1,29 mmol/l, glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā virs 5,6 mmol/l.
Vidukļa apkārtmērs ir rādītājs, ar kura palīdzību nosaka vēdera jeb abdominālo aptaukošanos. Vīriešiem aptaukošanās risks, kas var radīt vielmaiņas traucējumus, pieaug, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 94 cm un ievērojami palielinās, šķērsojot 102 cm robežu. Sievietēm aptaukošanās risks palielinās, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 80 cm, un risks ievērojami pieaug pēc 88 cm. Turklāt vēdera aptaukošanās ne vienmēr iet roku rokā ar lieko svaru, piemēram, ķermeņa masas indekss (ĶMI) dažreiz var būt normāls, bet vidukļa apmērs – pārāk liels.
Ko liecina pētījums
Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas zinātniskais institūts sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru veica kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumu, kurā piedalījās seši tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem un kurš ļauj spriest par to, cik rūpīgi cilvēki seko līdzi saviem veselības rādītājiem.
Piemēram, pēdējā gada laikā glikozes līmenis asinīs noteikts vairāk nekā pusei, bet nekad nav noteikts 16,3% Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma laikā iegūtie glikozes līmeņa dati parādīja, ka 73% dalībnieku tas ir normāls (zem 5,6 mmol/l), 22% jau ir prediabēta pazīmes (5,6–6,99 mmol/l), bet 5% vīriešu un 4% sieviešu, iespējams, jau attīstījies cukura diabēts (vecuma grupā pēc 65 gadiem attiecīgi 10% un 14%).
Veiktie mērījumi diemžēl apstiprina faktu, ka paaugstināta kopējā holesterīna līmeņa izplatība Latvijā turas augstā līmenī – 61% vīriešu un 65% sieviešu tas pārsniedz 5,0 mmol/l. Sevišķi nozīmīga atradne ir sliktā jeb zema blīvuma holesterīna (ZBLH virs 3,0 mmol/l ) izplatība – tā konstatēta 63% vīriešu un 61% sieviešu. Pētījuma veicēji īpaši negatīvi vērtē faktu, ka šis rādītājs ir paaugstināts 49% vīriešu no 25 līdz 34 gadu vecumam un 65% vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Arī veiktie asinsspiediena mērījumi apliecināja, ka diemžēl 35,6% dalībnieku tas ir paaugstināts virs 130/85 mmHg, bet ķermeņa masas indeksa aprēķini parādīja, ka vidēji 34% ir liekais svars, bet aptaukošanās skārusi 28% vīriešu un 30% sieviešu.
