Ārkārtējā situācija veselības aprūpē: mediķus drīkst atsaukt no atvaļinājuma un norīkot darbā pie kovida slimniekiem 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan līdz 11. janvārim valstī ir pagarināta ārkārtējā situācija, tomēr Valsts operatīvā medicīniskā komisija vakar izsludināja ārkārtas stāvokli arī vienā atsevišķā jomā, proti, veselības aprūpē. Šis lēmums došot lielākas rīcības iespējas gan Veselības ministrijai, gan arī ārstniecības iestāžu vadītājiem laikā, kad ir sasniegta kritiski augsta slimnīcu noslodze ar kovida slimniekiem – nedēļas laikā šo pacientu skaits ir palielinājies par 44 procentiem.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško sacīja, ka ir palielinājies to lokālo slimnīcu skaits, kuras sagatavojušās Covid-19 pacientu uzņemšanai.
Līdzās Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, kura jau krietnu laiku ir gatava uzņemt šos pacientus, klāt nākušas arī Ludzas, Dobeles un Aizkraukles slimnīcas.
“Kopā ar reģionālo slimnīcu vadību nolēmām, ka ārkārtas stāvokļa laikā tiks veidotas īpašas sadarbības teritorijas, lai reģionālās slimnīcas varētu ciešāk sadarboties ar lokālajām ārstniecības iestādēm, kas atrodas netālu no tām. Slimnīcas šādā sadarbības modelī varēs operatīvi iegūt informāciju, kurās ārstniecības iestādēs ir vai nav ierobežojumi ārstniecības pakalpojumu sniegšanā.
Ieviešot ārkārtas stāvokli nozarē, mēs varam dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem noteiktos gadījumos darbiniekus nelaist tik garos atvaļinājumos, kā tas būtu bijis normālos apstākļos, kā arī piesaistīt mediķus, kuri strādā citās medicīnas specialitātēs, tieši kovida pacientu ārstēšanai,” skaidroja valsts sekretāre.
Kad pārtrauks visu plānveida palīdzību
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule uzskata, ka pacienti jau esot saraduši ar domu, ka atsevišķos gadījumos viņi var tikt nogādāti no savas dzīvesvietas tālākās slimnīcās. Tas jau ir darīts līdz šim, bet pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas notikšot vēl biežāk.
“Pacientam ir nepieciešams saņemt to palīdzību, kas viņam ir nepieciešama. Izsaukuma laikā, sazinoties ar galveno dežurējošo ārstu, tiek pieņemts lēmums, kur slimniekam visātrāk varēs sniegt palīdzību, jo tur ir gan speciālisti, gan iespēja izmeklēties, gan arī iespēja veikt kovidu diagnosticējošo testu. Šī situācija slimnīcās nepārtraukti mainās. NMPD pārrauga visu kopējo slimnīcu tīklu un var operatīvi pieņemt lēmumus, izvairoties no situācijām, kad slimnieks tiek aizvests uz kādu slimnīcu, kur vajadzīgajā nodaļā ir izsludināta karantīna vai saslimis personāls, vai nestrādā datortomogrāfs,” skaidroja NMPD vadītāja.
VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja, ka visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu.
VM gan ir nolēmusi nenosaukt plānveida ārstniecības pakalpojumu klāstu, kurš ārkārtējās situācijas laikā būtu jāierobežo. Piemēram, lielākajā valsts slimnīcā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – ir jau pārtrauktas plānveida operācijas ķirurģijas dienas stacionārā, nav iespējams veikt arī izmeklējumus neiroloģijas dienas stacionārā.
Saslimst dažādās vietās
Būtisks iemesls ārkārtas stāvokļa izsludināšanai veselības aprūpē ir ārstu, medicīnas māsu un māsu palīgu trūkums, jo daudzi mediķi ir inficējušies ar kovidu.
“Patlaban mūsu slimnīcā divi kovida pacienti atrodas reanimācijas nodaļā, bet infekciju nodaļā ārstējas 16 slimnieki. Pagaidām nevienam neatsakām, bet situācija ir dinamiski mainīga. Var sist ar dūri pie krūtīm un teikt – mēs tagad uzņemsim visus, bet problēma ir tā, ka personāla trūkst, jo daļa kļūst par kontaktpersonām vai inficējas un izkrīt no aprites,” pastāstīja Liepājas reģionālās slimnīcas Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas virsārsts Ivars Krastiņš.
Iespējams, ka situācija ar mediķu inficēšanos nebūtu tik dramatiska, ja VM jau pavasarī būtu pieņēmusi lēmumu par vairāku slimnīcu pārveidi tikai kovida pacientu ārstēšanai, atzina vairāki ārsti, kuri katru dienu ir tiešā saskarsmē ar šiem pacientiem.
Kaut, piemēram, Liepājas reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā patlaban ir tikai divi kovida slimnieki, tomēr ievērojami tiek traucēta visu pacientu aprūpe, jo pārģērbšanās un sagatavošanās, lai dotos pie kovida slimniekiem, paņem ļoti daudz laika.
“Mums bija viens kovida pacients, kuru vairākas reizes nācās vest uz operāciju zāli. Bija ne tikai jāuzvelk aizsargtērps, bet no cilvēkiem pilnībā jāatbrīvo ceļš, pa kuru šo slimnieku veda. Jāaizsūta ļaudis ārā, jābrīdina visi darbinieki, pacienti, ka te nedrīkst nākt, jo pēc dažām minūtēm garām vedīs kovida slimnieku. Norobežošana prasa pamatīgu laiku.
Mediķu ir tik, cik viņu ir, – viņi strādā gan ar kovida pacientiem, gan citiem slimniekiem. Kovida slimnieki cieš no uzmanības trūkuma, jo pie viņiem varbūt ieiet retāk, nekā viņiem un arī mums gribētos, cieš arī pārējie slimnieki, jo viņu aprūpē iesaistītie ir iesaistīti arī kovida slimnieku aprūpē,” situāciju skaidroja dakteris Krastiņš.
Viņš uzskata, ka, visticamāk, nevajadzētu izsludināt ārkārtējo situāciju valstī un veselības aprūpē, ja būtu izdarīti pareizie secinājumi pēc pirmā Covid-19 viļņa.
“Kad atnāca otrais vilnis, viss mūsu reģions turpināja braukt uz Lietuvu pēc desām, jo robeža nebija aizvērta un nekāda kontrole uz tās nenotika. Galvenais bija atstāt mājās telefonu, lai nevar izsekot. Vīzdegunīgi vienaldzīgās attieksmes dēļ otrais vilnis mūs ir skāris daudz smagāk,” atzina Ivars Krastiņš.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas speciālists Kārlis Rācenis sacīja, ka mediķi saslimstot dažādās vietās, tajā skaitā arī slimnīcā, ja, piemēram, kopā paēd un inficējas viens no otra. Liela daļa strādājot citās ārstniecības iestādēs, kur inficējas, daļai koronavīruss uzbrūkot arī ģimenes lokā.
Visā Covid-19 pandēmijas posmā saslimuši kopumā vairāk nekā 300 ārstu un 87 ārstu palīgi, 571 māsa un 507 māsu palīgi. Vienlaikus virkne ārstniecības personu ir karantīnā.
