Ārkārtas situācijas nav, bet rezerves veidojam 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šobrīd neesot pamata izsludināt ārkārtējo situāciju enerģētikā, jo situācija esot stabila, uzskata Ekonomikas ministrija. Vienlaikus valsts triecientempā veido visdažādāko energoresursu rezerves.
Ņemot vērā, ka Saeima ir atvērusi Enerģētikas likumu un tajā ir ietverts Saeimas Tautsaimniecības komisijā aprīļa sākumā atbalstītais pants par aizliegumu saņemt dabasgāzi no Krievijas, tad jautājums par to, no kā ražosim elektrību un kā sildīsimies nākotnē, kļuvis ļoti aktuāls. Situāciju saasina arī Eiropā notiekošie procesi – Eiropas Savienība plāno ieviest pakāpenisku embargo Krievijas naftas iepirkumiem, lai sodītu Maskavu par iebrukumu Ukrainā, tomēr sarunas par šo tēmu pēc būtības sāksies ne agrāk kā pēc Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kas notiks 24. aprīlī, kad būs noskaidrots vēlēšanu uzvarētājs.
Šādai pauzei ir divi iemesli – pirmkārt, lai embargo rezultātā augošās energoresursu cenas nepasliktinātu Emanuela Makrona izredzes uz pārvēlēšanu, bet otrkārt – lai Vācijai un citām valstīm dotu laiku alternatīvu naftas piegāžu |organizēšanai.
Arī Latvijā valdība uzskata, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana sētu nepamatotu paniku sabiedrībā. Jāteic, ka daži izskanējušie priekšlikumi balansē uz šādas panikas celšanas robežas – piemēram, Saeimas “Attīstībai/Par” frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce izteicis priekšlikumu apsvērt enerģētiskās krīzes izsludināšanu, jo tas potenciāli ļautu Ministru kabinetam noteikt energoapgādes prioritātes, kā arī ļautu atcelt likumiski noslēgtus privāttiesiskus līgumus gan par gāzes apgādi, gan citur enerģētikā.
Citiem vārdiem sakot – valdībai šādos apstākļos būtu tiesības izlemt, kas saņems gāzi un, iespējams, arī elektrību, bet kam to atslēgs. Katrā ziņā – ja līdz nākamajai apkures sezonai, līdz kurai atlikuši piecarpus mēneši, neizdosies radīt pietiekamus energoresursu krājumus, tad šādu prioritāšu noteikšana kļūs par neizbēgamu realitāti.
Tieši tādēļ šobrīd triecientempā tiek veidoti energoresursu krājumi. Kā jau bija prognozējams, Latvijai, izmantojot tās rīcībā esošo stratēģisko resursu – Inčukalna gāzes krātuvi –, kuras izmantošanā ir vitāli ieinteresētas visas reģiona valstis, izdevās vienoties ar Lietuvu par iespējām izkraut sašķidrinātās gāzes kuģus Klaipēdas terminālī agrāk nekā šā gada pēdējā ceturksnī, jo citādi Klaipēdas termināļa jaudas jau bija rezervētas. Paredzēts, ka Latvija varēs pavasara beigās caur Klaipēdas termināli nogādāt uz Inčukalnu divus teravatus gāzes, kas ir sestā daļa no līdzšinējā Latvijas gāzes patēriņa.
Tiek teikts, ka šī rezerve nodrošināšot elektrības ražošanu 2022. un 2023. gadā, tomēr tas nerisina nākamās apkures sezonas problēmas. Valdība turpina sarunas arī ar Igauniju un Somiju, lai gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts šogad. Kopējās termināļa izmaksas varētu būt ap 500 miljoniem eiro, izskanējis, ka Latvijai piedāvāts ieguldīt 150 miljonus, pretī saņemot termināļa lietošanas tiesības.
Lēmuma pieņemšanu sarežģī tas, ka koalīcija jau vienojusies par šāda termināļa būvi arī Latvijā un tā izmaksas varētu būt apmēram trīs reizes zemākas, bet ekspluatācija – ekonomiski izdevīgāka nekā Klaipēdā un Paldiskos plānotie termināļi, taču šīs ieceres īstenošanai būtu nepieciešami vairāki gadi – tiek lēsts, ka terminālis varētu sākt darbu 2023. vai 2024. gadā.
Līdz šim šo projektu kavējuši divi apstākļi – pirmkārt, līdzšinējo potenciālo investoru – Pētera Ragauša vadītās ASV investoru grupas prasība pēc valsts garantijām par atvestās sašķidrinātās gāzes pirkšanu vai termināļa operacionālās darbības izmaksu daļēju segšanu, kas situācijā, kamēr bija brīvi pieejama pa cauruļvadiem piegādājamā lētākā Krievijas gāze, bija ekonomiski neizdevīgi un iecerētā termināļa vietas – Skultes – iedzīvotāju protesti.
Krievijas agresija pret Ukrainu abus šos apstākļus mainījusi – paļaušanās, ka mums visu laiku būs pieejama Krievijas gāze, ir zudusi, bet iedzīvotāju neapmierinātību var pārvarēt, piešķirot projektam stratēģisku nozīmi, ja tomēr tiks nolemts būvēt Skultē, kas ir ģeogrāfiski izdevīgākā vieta. Jāpiebilst, ka runa vairs nav tikai par vienu projektu, bet triju dažādu projekta alternatīvu apspriešanu, tostarp par termināļa Rīgas ostā, kā arī parādījušās runas par to, ka termināli vajadzētu būvēt nevis privātajiem investoriem, bet gan valstij pašai.
Ekonomikas ministrija gan joprojām uzsver, ka projektam jātiek īstenotam uz pilnībā komerciāliem pamatiem un valsts iesaistei tajā jābūt pēc iespējas mazākai. Katrā ziņā izvēle par to, kas tieši būvēs Latvijas termināli, tikšot izdarīta dažu tuvāko nedēļu laikā. Tāpat ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņojis, ka viņa vizītes laikā ASV notikušas sarunas ar lieliem sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) nozares dalībniekiem par LNG piegādēm Latvijai, un gatavību tirgot LNG pauduši seši komersanti. Vitenbergs paziņojis, ka “Latvenergo” izvērtēs piedāvājumus, izvēlēsies labākos no tiem un slēgs sadarbības līgumu.
Paralēli notiek arī vairāki citi procesi enerģētikā – valdība pieņēmusi lēmumu, ka nepieciešamības gadījumā degvielas mazumtirgotāji un kritisko pakalpojumu sniedzēji varēs iegādāties degvielu no valsts rezervēm. Šāds valdības lēmums piedāvā risinājumu gadījumā, ja degvielas tirgū rastos kādi traucējumi vai pārtraukumi.
Latvijai ir naftas rezerves, ar kurām valsts tautsaimniecība spētu funkcionēt 90 dienas – tie ir apmēram 250 tūkstoši tonnu naftas produktu. Šobrīd gan situācija degvielas tirdzniecības nozarē ir stabila un nav ziņu, ka varētu tikt pārtrauktas piegādes, tomēr ja ES vasarā pieņem lēmumu par Krievijas naftas daļēju vai pilnīgu embargo vai arī pati Krievija nolemj pārtraukt šādas piegādes, tad situācija var krasi sarežģīties.
Otrs paralēli notiekošais process – Latvija un Baltijas valstis kopumā gatavojas atslēgties no vienotā elektroenerģijas tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju (BRELL). “Latvija politiski būtu gatava jau šodien atslēgties no vienotā elektroenerģijas tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr tam ir fiziski ierobežojumi, norādījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”). Lai tas notiktu, ir nepieciešams otrs Polijas un Lietuvas starpsavienojums, kas vēl tiek būvēts.
Paredzēts, ka Baltijas valstis atslēgsies no BRELL 2025. gadā, taču Kariņš izteicies, ka “pašlaik tiek darīts viss, lai desinhronizācijas procesu no Krievijas un Baltkrievijas kopējā elektroenerģijas tīkla paātrinātu”.
