Ārkārtas pasākumi ekonomikas glābšanai 0
Pagājušajā piektdienā gandrīz līdz pusnaktij Saeimā turpinājās darbs pie likuma par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Tas stājies spēkā svētdien, 22. martā.
Rezultātā tapis likums, kas krasi palielinājis Ministru kabineta (MK) pilnvaras krīzes situācijā.
Tā, piemēram, MK var noteikt nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie atbalsta mehānismi. Ja krīzes skarto nozaru uzņēmumā darba devējs darbinieku nenodarbina, tad tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības pēdējo sešu mēnešu laikā, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā mēnesī.
Šis atbalsts ir paredzēts kā dīkstāves pabalsts un tas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām.
Likums nosaka, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, ja termiņa kavējums radies Covid-19 dēļ.
Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums būs jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai likuma spēkā stāšanās dienas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības nodokļu nomaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Piešķirot minēto atbalstu, tiks ņemta vērā nodokļu maksātāja līdzšinējā sadarbība ar VID.
Tāpat likumā arī noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji par 2020. taksācijas gadu varēs neveikt IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem jau no 2020. gada 1. janvāra.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“AP”) “LA” izteicās, ka likumprojekta pamata uzdevums šobrīd ir glābt biznesa “dzīvību” un cerēt, ka ekonomika pēc krīzes atgūsies.
“Lai to panāktu, nepieciešama nekavējoša rīcība un naudas ieplūdināšana ekonomikā. Ēnas puse tajā ir pamanāma tendence, ka daļa uzņēmēju spekulē šajā situācijā. Proti, viņi domā, ka rēķinus, kas būtu jāapmaksā viņiem, tagad uzņemsies maksāt valsts.”
Garantijas un aizdevumi
Valsts apdraudējuma seku novēršanas likumā paredzēta arī virkne citu pasākumu. Tostarp palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai “Altum”, ļaujot Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam un saistību garantiju programmu, kurā varēs sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā.
Garantijas apmērs būs līdz 50% ar maksimālo summu līdz pieciem miljoniem eiro vienam uzņēmumam. Garantija tiks izsniegta par esošām saistībām – investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem. Savukārt aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā.
Šajā programmā maksimālā summa būs līdz vienam miljonam eiro vienam uzņēmumam ar maksimālo termiņu līdz trim gadiem.
Paredzēti arī citi pasākumi. Tā, piemēram, līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem būs aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, bet valsts un pašvaldības varēs atbrīvot krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemt par nomas maksas samazinājumu. Tāpat atļauts pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņus par trijiem mēnešiem, bet kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces varēs noturēt attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
Slēdz azartspēļu zāles
Likums arī nosaka gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā, kā arī atrisina citu strīdīgu jautājumu – ļauj iegādāties alkoholu internetā, taču neļauj to pašu attiecībā uz cigaretēm un elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem.
Tomēr aizliegums pārdot alkoholu personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, un pārdot alkoholu laikā no plkst. 22 līdz plkst. 8 saglabāts. Kā jautājumu par azartspēļu zāļu aizvēršanu komentēja bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS): “Ja radīsies situācija, kurā trūkst naudas izdzīvošanai, tad jāierobežo iespēja, ka kāds varētu iedomāties palielināt savu līdzekļu apjomu, dodoties uz azartspēļu zāli.”
Vienoti krīzes priekšā
Spriežot pēc “LA” aptaujātajiem Saeimas deputātiem, krīzes priekšā gan pozīcija, gan opozīcija atlikušas malā domstarpības un vienoti atbalsta šo likumu, kas ir reta situācija Latvijas politikā.
Tā, piemēram, opozīcijas deputāte D. Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka pozitīvi vērtē tempu, kādā valdība spējusi iesniegt šo likumprojektu. Pie likumprojekta defektiem viņa pieskaitīja to, ka atbalstu paredzēts sniegt konkrētām nozarēm, nevis uzņēmumiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem.
Saglabājot pašreizējo kārtību, uzskata deputāte, nozaru saraksts būs jāpapildina vairākas reizes nedēļā, turklāt pat vienas nozares ietvaros situācija var nebūt vienāda – vieni uzņēmumi var būt grūtībās, bet citi – pat iegūt.
Otrs likumprojekta trūkums, viņasprāt, ir noteiktie 700 eiro dīkstāves pabalsta “griesti”, kas likšot augstāku algu saņēmējiem izvēlēties bezdarbnieka pabalstu, nevis dīkstāvi, bet uzņēmumi šādi zaudēs vērtīgos darbiniekus.
“Izkontrolēt dīkstāvi būs grūti, taču šajā situācijā nepieciešama arī uzticēšanās. Ja uzņēmēji līdz šim ir godprātīgi maksājis darbaspēka nodokļus, tad diez vai tieši šobrīd viņi izvēlēsies kļūt negodprātīgi.”
Arī cits opozīcijas pārstāvis – Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) – likumprojektu vērtēja samērā atzinīgi, jo tajā ietverti arī daudzi opozīcijas priekšlikumi. Viņaprāt, būtu vērts apspriest sekošanu Igaunijas piemēram un atcelt otrā līmeņa pensiju atskaitījumus uz krīzes laiku.
Tāpat, viņaprāt, dīkstāves pabalsta apjoms 700 eiro ir nepietiekams. “Mēs piedāvājam augstākus – 3000 eiro griestus, kā arī dīkstāvē esošo darbinieku iesaistīšanu sabiedriskajos darbos, piemēram, pārtikas piegādē izolācijā vai karantīnā esošajiem iedzīvotājiem.
Tomēr svarīgākais ir tas un, šķiet, ka valdība to saprot, ka šajā likumprojektā ir runa par tiem, kurus varētu dēvēt par “akūtajiem pacientiem”, proti, tās nozares, kurām apstājies ir praktiski viss un tās pazaudējušas visus savus klientus – pasažieru pārvadājumiem, tūrismam, viesmīlībai utt.
Būtībā ir runa par šo nozaru konservāciju līdz brīdim, kad situācija normalizēsies. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka būs daudz plašāks krīzes “otrais vilnis”, kas skars teju katru uzņēmumu un ir jāgatavo priekšlikumi, kā sniegt atbalstu daudz plašākā mērogā.”
V. Dombrovskis atzīmēja, ka atšķirībā no 2008. gada krīzes, šajā ir iespējams aptuveni prognozēt krīzes beigas. “Ja izdosies epidēmiju ierobežot ar karantīnu un pašizolāciju, tad var īstenoties pozitīvais scenārijs par atgriešanos pie pierastās dzīves trīs mēnešu laikā. Ja neizdosies – būs jāpavada krīzes režīmā 12 līdz 18 mēneši, kamēr būs gatava vakcīna pret Covid-19.”
