Aristokrātu slimība podagra. Gribi būt vesels? Būs jāatsakās no gaļas un alkohola 0
Sākums – palielināts urīnskābes daudzums
Kurš gan nevēlas dzīvot zaļi – apmeklēt lepnus restorānus, ēst gardu maltīti, kas pagatavota no gaļas, kā arī iedzert vīnu! Kāds cits iecienījis apsēsties mājās pie televizora ar alus glāzi rokās un desmaizītēm pilnu šķīvi, īpaši neuztraucoties par to, ka ķermeņa svars ir krietni pāri normas robežai un, iespējams, jau sākusies aptaukošanās. Šie ir tikai daži iemesli, kas var izraisīt nopietnu hronisku saslimšanu – podagru, kuras attīstību var apturēt tikai dzīvesveida strikta maiņa.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers un Veselības centra 4 reimatoloģe Anda Kadiša skaidro, ka ikviena cilvēka organismā vielmaiņas procesa ietekmē no purīniem, kas atrodas dažādos pārtikas produktos, veidojas urīnskābe. Parasti tā tiek izvadīta, bet podagras slimniekiem urīnskābe uzkrājas organismā.
Podagra savu nosaukumu ieguvusi no sengrieķu valodas: podos nozīmē pēda, agra – slazds, respektīvi, kāja, kas iekritusi slazdā. Šī kaite ir iekaisuma artrīts, ko pacientiem ar paaugstinātu urīnskābes līmeni asinīs izraisa urīnskābes kristālu izgulsnēšanās locītavās un mīkstajos audos.
Agrāk podagru uzskatīja par aristokrātu un karaļu slimību, jo viņu uzturs bija bagātīgāks un smalkāks nekā pārējiem. No pārlieku labā ēdiena asinīs uzkrājās pārāk daudz urīnskābes, kas veicināja podagras attīstību. Dažos literāros darbos atrodami personāži – sulaiņi, kuri iemantoja šo slimību, jo ēda pārpalikumus no kungu galda.
“Urīnskābei ir jāveidojas, taču organismam jāspēj to izvadīt,” uzsver daktere Anda Kadiša. “Tas var nenotikt divu iemeslu dēļ – vai nu kādu faktoru ietekmē veidojas pārāk daudz urīnskābes, vai arī organisms nespēj ar to tikt galā. Stāvokli, kad urīnskābes organismā ir par daudz, medicīnā sauc par hiper-urikēmiju.”
Taču pārāk liels urīnskābes daudzums vēl nenozīmē, ka cilvēkam noteikti attīstīsies podagra. Par Latviju konkrētu statistikas datu nav, bet dažādās Eiropas valstīs atkarībā no tautas tradīcijām, ēšanas paradumiem un sabiedrības vispārējā veselības stāvokļa hiperurikēmija sastopama līdz 47% iedzīvotāju, savukārt podagra konstatēta retāk – līdz 15%.
To, vai pacientam ir vai nav hiperurikēmija, nosaka specifiskās asinsanalīzēs, kas jāveic vien tad, ja ir aizdomas par tās esamību. Proti, ja pacientam ir hiperurikēmiju provocējošas kaites: hroniskas vai progresējošas nieru slimības, hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, kas netiek adekvāti ārstēts, cukura diabēts, aptaukošanās. Problēmas rašanos var ietekmēt arī medikamenti, galvenokārt tā sauktie diurētiķi, kas veicina urīna izdalīšanos. Tāpat iespējama nepareizi izvēlēta ēdienkarte, bet jo īpaši alkohola (galvenokārt vīna, alus) dzeršana.
Lai neveidotos hiperurikēmija, uzturā jāierobežo gaļa, arī visi no tās izgatavotie subprodukti, piemēram, desas, cīsiņi. Īpaši slikti šajā ziņā ir dzīvnieku iekšējie orgāni – nieres, aknas, sirdis. Tāpat nevajadzētu aizrauties ar treknām zivīm, šprotēm, sardīnēm, pākšaugiem (pupām, zirņiem), kā arī jāatsakās no tomātiem, sēnēm, anšoviem, sparģeļiem.
Hiperurikēmijas ārstē, vispirms ievērojot diētu. Ārsts var arī izrakstīt speciālus preparātus. Ir divu veidu medikamenti: pirmie ir urikostatiķi, kas samazina urīnskābes līmeni asinīs, otrie – urikozūriķi, kas caur nierēm no asinīm dzen ārā urīnskābi.
