Arilds Bethers: Gaismas pils – bibliotēka vai radiolokators? 29
Autors: Arilds Bethers
Kaut kad 20. gs 50.-70. gados kādā avīzē izlasīju briesmīgu ziņu. Ulmaņa laikos Latgalē PSRS robežu tuvumā esot uzceltas vairākas skolas, kurām robežas pusē iebūvētie logi veidoti kā dzoti, kuros var ievietot ložmetējus. Tas liecinot par buržuāziskās Latvijas agresīvajiem nodomiem pret miermīlīgo PSRS. Plānprātīgais “eksperts” vai nu nesaprata, ko nozīmē vārds “agresors”, vai arī iedomājās, ka buržuji plānojuši drīzumā skolām pierīkot riteņus vai kāpurķēdes un tad doties slaktēt miermīlīgos Staļina gvardus.
Kad portālos Oko plaņeti un Radio Golos Rosiji izlasīju versiju, ka mūsu jaunuzceltā bibliotēka vienlaicīgi varētu būt arī radiolokators, nodomāju, ka uzradušies jaunākās paaudzes eksperti – plānprātiņi.
Militārais radioinženieris Vladimirs Širins skaidro – ja noliek taisnu līniju pa globusu, nosacītais radars skatīsies ikurāt uz Irānu. Taču tas var skatīties vēl 70 grādus pa kreisi un 70 – pa labi. Pirmās redzeslaukā – Krievija un Baltkrievija. Nodomāju – prātiņ, nāc mājās!
Taču tad izlasīju Saeimas deputāta Aleksandra Sakovska (SC) skaidroto, ka baumas par objekta divkāršo izmantošanu esot radušās uzreiz, un viņš esot gandrīz pārliecināts, ka šai gadījumā, visdrīzāk, neesot dūmu bez uguns. Tad gan sapratu, ka viss ir pa nopietno, jo raugi – nopietns politiķis, tautas vēlēts deputāts taču neies ārzemju presei bārstīties ar nepamatotām un nepārbaudītām baumām.
Pēc Širina domām šis radiolokators aprīkots ar plakanām antenām, kuras nomaskētas zem jumta. Pats svarīgākais – viņš uzskata, ka spēcīgā izstarojuma dēļ ēkas apmeklētāji uzreiz sākšot justies ļoti slikti. Un tas jau ir vairāk nekā nopietni. Nav pieļaujams, ka militāru mērķu sasniegšanai tiktu iedragāta cilvēku veselība. Tāpēc ierosinu nekavējoties izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju visas patiesības noskaidrošanai, par priekšsēdētāju ieceļot A.Sakovski.
Mēdz teikt, ka nevajag tik daudz meklēt utis citu kažokā, bet sākt pašam ar sevi, savu iespēju robežās pašam pielikt roku cīņai ar dažādām nejēdzībām. Apņemos tā arī izdarīt.
Manā lauku mājā ir sausā ateja, nesen pirms sala atejas bedri iztukšoju. Jau tad man tā likās stipri aizdomīga. Man pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ atejas bedre ļoti vecajā mājā iebūvēta austrumu pusē. Vispārzināms fakts, ka pie mums valdošie ir rietumu vēji, kas smaku nes austrumu robežas virzienā. Ļoti nedraudzīgs žests, es teiktu. Bet tikai tagad es tā pa īstam saprotu stāvokļa nopietnību – tā bedre taču ir izmantojama kā šahta ballistisko raķešu palaišanai! Tieši to arī buržuāziskie nacionālisti, visdrīzāk, bija domājuši, izbūvējot to ēkas austrumu pusē! Jo nav taču dūmu bez uguns! Esmu gandrīz pārliecināts par šo divkāršās izmantošanas plānošanu.
Drudžaini sāku domāt, ko tagad darīt. Sameklēju globusu un novilku taisnu līniju austrumu virzienā. Ar šausmām konstatēju, ka mana ateja nomērķēta taisnā līnijā caur Toržoku, neķerot Tveru un Dubnu, tieši uz seno krievu pilsētu Ivanovo. Nomērīju arī 70 grādus pa labi un 70 – pa kreisi, lai saprastu, kas pirmais parādās redzeslaukā. Pa labi pirmā parādījās komposta kaudze, pa kreisi – miesīgā sieva, kura devās uz kūti. Bija par ko aizdomāties. Padomāju un sapratu, ka viss kārtībā. Cik man kā nespeciālistam zināms, tad ballistiskās raķetes zeme – zeme un zeme – gaiss var izšaut un tad novirzīt, kur vien grib, kauču 71 grāda leņķī. Taču mana raķete ķipa ateja – gaiss – zeme, kuras degviela sastāv no skābputras, pelēko zirņu, skābu kāpostu un rūgušpiena maisījuma, lido tikai pa taisni nosprausto līniju – taisnā ceļā pāri Inčukalnam un Toržokai uz Ivanovo, tāpēc Irāna, Baltkrievija, komposta kaudze un mīļā sieviņa šoreiz var būt mierīgas, tām nekas nedraud.
Lai izvairītos no liekas starptautiskā stāvokļa saasināšanas un iespējama militārā konflikta gadījumā neizsauktu pirmo prettriecienu uz sevi (ateju), un lai arī mani nevarētu, kā teica viens klasiķis, močiķ v sorķire, esmu cieši nolēmis vispārējās atbruņošanās pakta ietvaros militāro objektu nekavējoties iznīcināt. Kā zināms, tad Skrundas lokators tika uzspridzināts. To pašu izdarīšu ar savu šahtu.
Šajā atbruņošanās aktā zināmi iebildumi varētu rasties jaunajam zaļajam aizsardzības ministram. Zaļajam nevis kā ministram, bet zaļajam kā zaļajam. Jo tā sūdu smaka pēc sprādziena būs sajūtama 50 km rādiusā, vairāk gan austrumu virzienā. Tiesa gan, tā būs nesalīdzināmi mazāka par dažādu “ekspertu” izplatīto smirdoņu.
Vai spridzināt arī jaunuzcelto Gaismas lokatoru, tas nu lai paliek Saeimas komisijas un 100 gudro galvu ziņā…
