23.maijs. Lapu diena. Nešpetneles gārsas atkal iekaro ziemciešu dobi 0
Rīts apmācies un vēss. Varbūt beidzot būs lietus. Stādi prasīties prasās dobēs. Pa dienu nedaudz norasina, bet nekā nopietna. Lietus ūdenī tik daudz ziedputekšņu, ka tas izskatās biezs. Vējš visu ātri nožāvē. Atsakos no lielākiem stādīšanas darbiem un ņemos ar sīkumiem. Pārpiķēju rabarberu dīgstus. Būs man angļu šķirne “Glaskins Perpetual”. Uz paciņas rakstīts, ka augot ātri un ražību saglabā daudzas sezonas. Tad jau redzēsim, kurš kuru pārdzīvos.
Inventarizēju savus podu augus. Ziemu nav pārdzīvojis rozmarīns. Par vienu vīģes koku skaidrībā netieku, tāpēc apgriežu un atstāju to apdomāties. Apskatu ziemciešu dobes, kur kārtējo reizi atkal parādījušās gārsas. Šim augam gluži kā pūķim, vienu galvu nocērt, bet trīs ataug vietā.
Mana dārza sodība ir arī dziedniecības ziepju sakne, neļķu dzimtas augs ar smaržīgiem, maigi rozā ziediem. Esmu to redzējusi gan pamestās mājvietās, gan pie vecām apdzīvotām ēkām. Kādreiz acīmredzot bijis ļoti iecienīts augs. Kāds puduris jau dārzā varētu būt, taču audzes plešas plašumā un labā zemē izaug gandrīz metru gara, nomācot visus pārējos. Roku, plēšu, lasu ārā pa saknītei, bet viņas aug un aug. Interesanti kādas ir šī auga dziednieciskās īpašības?
