21.maijs. Lapu diena. Esmu ieberzusies ar radinieku lilijām 0
Jauks un silts svētdienas rīts. Atveru siltumnīcu, pārlaižu acis stādiņiem. Liekas, viss kārtībā. Radiniece, noklausījusies manas žēlabas par bojā gājušajām dālijām, aicina mani ciemos un piedāvā adoptēt kādu daļu no viņas krājumiem. Notikumam par godu nolemju izcept rabarberu rausi.
Pirms vairākiem gadiem mēģināju izaudzēt jaunus rabarberus no sēklām. Lielāko daļu jauno augu aprija gliemeži, bet viens izdzīvoja. Ļāvu tam augt savā vaļā. Beidzot vajadzētu nogaršot. Kāti ir maigi un gandrīz bez šķiedrām. Gliemeži jau paspējuši pirms manis tos apgrauzt. Kopā ar kātiem viegli izlaužas arī ziedaizmetņi.
Beidzot esam nonākuši līdz dāliju pārņemšanai. Māsīcas vīrs noprasa, vai man esot plēve, ko ieklāt mašīnā. Saku, ka man ir kastes. Uzmetis tām acis, radinieks ironiski nosmīn un liek pagriezt mašīnu ap stūri, tuvāk man paredzētajam dāliju kalnam. Nu gan esmu ieberzusies, bet jau par vēlu. Manām kastēm tiek pievienotas citas kastes un viss lērums ātri iekrauts mana auto bagāžniekā. Ūuu! Mājās mani sagaida motorizēts kentaurs, kas plosās pieneņu pļavās.
Piebraucis tuvāk un apstājies, tas pieņem mana dēla veidolu. Ātri cenšos izdomāt un pateikt, ko nevajag pļaut, bet ir jau par vēlu, manas no sēklām audzētās martagonlilijas ir kritušas par upuri tehnikas progresam.
