18.maijs. Sakņu diena. Sakne augam ir galvenais 0
Šim pavasarim neierasti silts rīts. Termometrs pulksten 8 jau rāda 20 grādus. Atveru siltumnīcu. Un apskatu savus stādeļus. Liels vīngliemezis jau iekārtojies kastītē un brokastīs tiesā manus kāpostus. Aizmetu iebrucēju tālu zālē. Citādi viss kārtībā. Dārzā tieku tikai vakarā.
Izstādu patstāvīgā vietā koniskos kāpostus, pārējos nolieku no gliemežiem drošākā vietā. Pa dienu pazuduši sadīgušie bazilika asni. Acīmredzot kāds mīkstmiesis tos uzkodis 2. brokastīs. Nesu atpakaļ siltumnīcā un nolielu augstāk.
Iestādu vēl sakņu selerijas. Stādiņi šogad tādi nelieli, kaut gan sēju jau februāri. Vēl metru gara vadziņa ar Petrovas rāceņiem. Kādu jau pa vasaru nograuzīsim, manā ģimenē ne īpaši cienīti dārzeņi. Vakars silts un darboties gribas, iesēju arī gurķus, soju un kabačus. Mierinu sevi ar kolēģes viedajiem vārdiem, ka sakne augam ir galvenais, ja ir kārtīga sakne – izaugs arī pārējais. Savā ne pārāk veiksmīgajā dobē vēl iestādu dažus lauvmutīšu un kohiju stādus.
Pieminētā kolēģe man iedāvināja no sēklām audzētus pelargoniju stādus. Tie gan nav mierā ar manu bioloģisko audzēšanu. Lapas kļūst baltas, laikam trūkst sēra. Iestādīju tos lapu kompostā.
Izrauju savus pakčoi un dodos gatavot vakariņas. Šie Āzijas kāposti esot jācep, nevis jāēd kā salāti. Nu pamēģinu. Ēst jau var.
