Arī zirņiem vajag slāpekli 0
Kā mēslot zaļos zirnīšus? Piemājas dārziņā tie dzeltē un neaug, kā nākas. Augsne mālaina, bet garajā zirņu dobē pamatīgi ielabota ar “Lafloras” kūdru, arī mitruma netrūkst, jo laistām. Agrajai šķirnei ir iemetušās pākstis, bet izskatās, ka augiem trūkst spēka. Aplaistīju ar Vito, šķita, ka drusku saņemas, bet tagad atkal izskatās nīkulīgi. Izpētīju visus aprakstus uz minerālmēslu iepakojumiem, bet nekur nav norādīts, ka der zirņiem. Ar ko tos mēslot, kur meklēt vajadzīgo mēslojumu un kādās proporcijās to atjaukt ar ūdeni? Cik bieži jāmēslo? Ērika U. Cesvaines novadā
Zirņi ir prasīgi pēc slāpekļa. Tiesa, zirņiem, tāpat kā citiem pākšaugiem, uz saknēm attīstās gumiņbaktērijas, kas saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to augsnē. Tomēr šis slāpeklis vairāk noderīgs augiem, ko vēlāk audzē zirņu vietā.
Vislielākā vajadzība pēc slāpekļa zirņiem ir augšanas sākumā, kamēr attīstās auga zaļā masa. Gumiņi uz saknēm sāk veidoties tikai īsi pirms ziedēšanas. To veidošanās ir atkarīga arī no augsnes nodrošinājuma ar kalciju, augsnes mitruma un temperatūras. Tieši tāpēc pirms zirņu sējas pamatmēslojumā uz hektāru noteikti jādod ap 40 kg/ha (4 – 5 g/m2) slāpekļa, labāk izmantot amonija vai kalcija nitrātu.
Nedrīkst aizmirst arī par citiem barības elementiem: pirms zirņu sējas augsnē jānodrošina 120 – 150 kg/ha (12 – 15 g/m2) fosfora un 150 – 180 kg/ha (15 – 18 g/m2) kālija. Precīzas mēslojuma devas ir atkarīgas no augsnes analīzes rezultātiem. Var izmantot jebkuru komplekso mēslojumu, bet, ņemot vērā zirņu spēju vēlāk pašiem nodrošināties ar slāpekli, nav vērts lietot lēnas iedarbības mēslojumus. Augsnē ar augstu fosfora un kālija nodrošinājumu var iztikt tikai ar 100 – 120 kg/ha (10 – 12 g/m2) amonija nitrāta vai 200 – 250 kg/ha (20 – 25 g/m2) kalcija nitrāta. Pēdējais sevišķi ieteicams skābā augsnē, bet var būt nepieciešams arī bāziskā. Gumiņbaktērijas labāk veidojas neitrālā vai pat viegli bāziskā augsnē, tāpēc zirņiem optimālā augsnes reakcija ir pH 6,5 – 7,8.
Ar Vito vien pašlaik būs par maz – šie šķidrie mēslošanas līdzekļi vairāk paredzēti papildmēslošanai caur lapām vai telpaugu kopšanai. Atklātā laukā labāk un lētāk lietot granulētos minerālmēslus.
Ja iespējams, mēslojumu dod ar laistīšanu, patlaban vajadzētu lietot amonija nitrātu (15 – 20 g/10 l, tas ir, sauju uz lejkannu). Palīdzēs viena, varbūt divas papildmēslošanas ar 7 – 10 dienu intervālu. Ja nav iespējams iedot mēslojumu ar laistīšanu, drošāk starp augiem izkaisīt kalcija nitrātu (20 – 30 g/m2) un pēc tam aplaistīt. Gan amonija nitrātu, gan kalcija nitrātu var nopirkt dārzkopības veikalos.
Turpmākajos gados zirņu sēklas pirms sējas ir vērts apstrādāt ar mikrobioloģisko līdzekli Nitragīns. Firmas “Bioefekts” piedāvājumā ir arī tāds, kas satur tieši zirņiem, vīķēm un pupiņām piemērotas gumiņbaktērijas. Paciņā ir 20 g preparāta, ar to pietiek 10 kg zirņu sēklu. Apstrādātie pākšaugi ātrāk tiek pie pašu slāpekļa, straujāk attīstās un dod augstāku ražu.
