Kā izdziedināt sevi pašam: 5 padomi 2
Anna Mellupe, “Spīgana”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms kļūsti skeptiska, ieklausies! Jā, mūs piemeklē dažādas slimības, vīrusi, nelaimes un citas ķermeniskas ciešanas. Ķermenis ir instruments, ar kura palīdzību gars var atrasties uz šīs planētas. Tajā nav nekā lieka un nekā trūkstoša. Cilvēka ķermenis ir hologrāfisks. Katra šūna sajūt citas šūnas veselības stāvokli un zina par to. Katra šūna zina savus pienākumus, organisms darbojas kā vienots veselums. Tieši tāpēc, ka esam šo ķermeni aizņēmušies no Zemes, tas ir radīts, lai pastāvētu tieši šeit.
Tie, kas mācījušies mācības par ķermeni, zina, ka organismā nepārtraukti notiek atjaunošanās procesi. Ar laiku dažādu iemeslu dēļ tie kļūst lēnāki. Kāpēc tas tā notiek, uzrakstīšu kādu citu reizi. Taču iesākumā jāsaprot, ka mēs esam kā nezāles, mēs tāpat vien neiznīkstam. Līdzko ķermenim ir labvēlīgi apstākļi, tas atjaunojas, vairojas un plaukst, katra rite, katrs process ķermenī norisinās ar mērķi atjaunoties.
1. Cik kvalitatīvi dzīvos ķermenis?
Šodien mēs zinām – kad eksperimentā no šūnām tiek izņemti kodoli, tās turpina funkcionēt nemainīgi, veicot savas funkcijas tieši tāpat kā tad, kad kodols jeb informācija par ķermeni tajā atradās. Tātad arī pārprogrammēts DNS kopumā ir tikai daļa no ķermeņa veselības. Kas tad vēl bez šūnas smadzenēm nosaka, cik kvalitatīvu dzīvi dzīvos mūsu ķermenis?
Atbilde meklējama vidē. Pēdējā dekādē zinātnieki lielu nozīmi piešķir membrānai, kas ir vienlīdz svarīgs faktors šūnu funkcionēšanas procesā. Tā ir kā matrica, kura darbojas atkarībā no vides kairinājumiem. Noteikti atklās vēl arī daudz ko citu, taču svarīgākais, ko vēlos tev pastāstīt – ķermenis ir tik veselīgs, cik mēs to apzināti vai neapzināti vēlamies – DNS līmenī, mainīgā DNS līmenī un vides līmenī.
Veselība ir paša cilvēka rokās. Mums ir tiesības vērsties pēc palīdzības, taču veselība atgriežas tikai tad, kad par to uzņemamies pilnu atbildību. Iekšējos procesus visos – ķermeņa, prāta un gara – plānos vislabāk izjūtam tikai paši. Cits jautājums – cik esam ieinteresēti tajos iedziļināties?
Lai sāktu veiksmīgu pašdziedināšanās procesu, pirmkārt jāsaprot, kā darbojas ķermenis. “Jo anatomija ir jāmācās!” teica mans vectēvs, mikrobioloģijas zinātnieks ar lielisku veselību līdz pat 90 gadiem. Mēs nekad neuzzināsim visu, tas tiesa. Zinātne pēta ķermeni, tās procesus, tomēr ķermenis vienmēr būs gudrāks par zinātni. Taču pamata zināšanas mums ļaus nošķirt māņus no realitātes. Ļaus pašiem izdarīt savus secinājumus. Ļaus vieglāk saklausīt savu ķermeni, tā impulsus. Noteikt sliktas pašsajūtas cēloņus.
2. Jādziedina visi plāni
Cilvēks ir holistiska būtne, tāpēc par veselību jārūpējas visos plānos. Mēs nevaram vēlēties ķermenisku veselību, ja neesam emocionāli vai garīgi veselīgi. Jebkura ķermeniska kaite ir ārstējama arī citos plānos.
Ārstējot kādu ieilgušu kaiti, var nākties mainīt savu attieksmi pret dzīvi. Jo akūtāka un ilgstošāka ir šī ķermeniskā kaite, jo lielākas pārmaiņas pieprasa arī pārējie plāni.
23 gadu vecumā man atklāja labdabīgu audzēju olnīcā. Vērsos pie vislabākā ginekologa, kādu varēju uzmeklēt. “Viss sākas galvā, Anna! Mēs tiksim galā ar šo, bet, lai tas neatkārtotos, būs jātiek galā ar galvu,” viņš teica mūsu pirmajā tikšanās reizē. Ārsts gan arī piebilda, ka, visticamāk, man būs grūtības ieņemt bērniņu, bet es laikam tik ļoti sakārtoju galvu jau tolaik, ka nākamreiz mēs tikāmies, lai apstiprinātu manu grūtniecību. Kopš tā laika es vēršos tikai pie medicīnas speciālistiem, kuri spēj ķermeni uztvert holistiski. Ginekoloģiskas saslimšanas ir bijušas mūsu dzimtā, tātad es varēju tās saņemt caur senču DNS. Bet vai tām noteikti vajadzēja parādīties manā ķermenī? Acīmredzami es biju pārņēmusi ne tikai DNS kodu, bet arī savu attieksmi pret sevi attiecībās ar vīrieti. Ārstējot ķermeni, vienmēr jāmaina vide arī emocionālajā un garīgajā plānā. Tātad jāmaina attieksme.
3. Vai proti būt dabiska?
Pavisam vienkāršoti runājot, iznāk, ka pašdziedināšanās pamatā ir spēja ļaut sev būt dabiskai. Cik bieži vari un vēlies, uzdod sev jautājumus un atbildi pati:
* Kā es jūtos fiziski?
* Vai man ir viss, lai šo dzīvi izbaudītu?
Ja ķermeniski nejūties labi, meklē, kur šīs sajūtas rodas. Ko tu tur sajūti? Kas šie ir par procesiem? Vai tev pietiek zināšanu, lai izdarītu secinājumus? Kam šādas atbildes varētu būt?
* Kā es jūtos emocionāli? Kuras no šī brīža sajūtām es vēlos paturēt un no kurām atvadīties?
Ja nejūties labi emocionāli, apzinies, kas šīs ir par emocijām, cik ilgi tās tevī jau mīt? Mēģini nodalīties no apstākļiem, jo tiem bieži vien ar emocijām nav tieša sakara. Atceries, ka emocijas arī ir tikai vibrācija, kuru pašas saņemam, vadām, transformējam un radām. Mēģini saprast, kas tev sevī ir jāmaina, lai nevēlamās emocijas nebūtu traucēklis, kādas vērtības šīs emocijas tevī audzina?
* Vai es esmu piepildīta? Vai es jūtu, ka piedzīvoju to, ko sev novēlētu? Vai jūtos svētīta?
Ja nejūties piepildīta, mēģini saprast, ko vēlies piedzīvot savā dzīvē. Smalkā ķermeņa jeb gara lauks nes sevī informāciju par mūsu mērķiem. Ja nejūties piepildīta, esi novirzījusies no sava mērķa, no savas būtības attīstības. Mēģini saprast, ko tu kā būtne būtu vēlējusies piedzīvot šeit uz Zemes. Izsijā sev svarīgo no mazsvarīgā. Distancējies no klišejiskām vērtībām, jo katram mums šeit var būt citādi uzdevumi. Izvēloties svešus mērķus, mēs nekad nebūsim piepildīti.
4. Skaties plašāk!
Pārāk bieži fiksējam tikai fiziskās nepilnības, un gandrīz vienmēr tām ir ciešs sakars ar to, kas notiek tieši pārējos plānos. Lai vieglāk būtu orientēties, izmanto senajā Ķīnā un Indijā jau atrastās atbildes.
Katram galvenajam enerģētiskajam punktam (čakrai) ir savs meridiāns. Piemēram, saules pinuma čakrai atbildīs visi orgāni šajā līmenī – kuņģis, aizkuņģa dziedzeris, akna, liesa (arī limfātiskā sistēma), žultspūslis, divpadsmitpirkstu zarna. Ja kādā no šiem orgāniem vai ritē radušās problēmas, izzini visu, ko vien vari uzzināt par šo orgānu darbību, saistību ar pārējo ķermeni, par to, kā varam sabalansēt šo enerģētisko punktu un kādas dzīves kvalitātes ir iztrūkstošas vai pārliekas, ja reiz šis meridiāns ir cietis. Vērsies pie ārsta, pie psihologa vai kāda garīgā skolotāja, kurš tev intuitīvi šķiet piemērots, lai atrastu atbildes.
Veselība visos plānos ir iespējama tad, kad tu spēj pateikties un paļauties. Ja labsajūta kādā no plāniem nav pietiekama, novēli sev atrast atbildes. Esi pateicīga par to, kas tev jau ir, lūdz padomu, kā virzīties uz priekšu.
Nemeklē atbildes pāri iespēju robežām, nekļūsti nepacietīga, jo tā tu no tām tikai attālināsies. Ļauj sev tās atrast tieši tad, kad tām ir jānāk, un paļaujies uz savu intuīciju. Intuīcija ir garīgais ceļš caur variantu telpām. Ja kaut kas nenotiek uzreiz, tas nozīmē, ka atbilstošā variantu telpa vēl nav atvērusies! Sadarbojies ar Visumu, kā daļa esi, jo tam ir atbildes, kuras tu meklē. Paļaujies uz Dievu, lai arī kādā vārdā tu to sauc, bet neatstāj viņa ziņā savu atbildību par pašas veselību!
5. Laika gaitā zinātnieku uzskati mainās
1944. gadā tika atklāts, ka šūnu pārmantojamo informāciju saglabā DNS, kas atrodas katras šūnas kodolā, – katra šūna saglabā informāciju par to, kādam jābūt ķermenim. Tas, kā izskatīsies un darbosies ķermenis, tika atstāts DNS atbildībā. Izveidojās uzskats, ka faktiski visu nosaka iedzimtība.
1960. gadā Hovards Temins atklāja, ka daļa mainīgo gēnu ir spējīga pārrakstīt visu DNS kodu, tādējādi kļuva skaidrs, ka iedzimtība ir tikai daļa no ietekmējošajiem faktoriem, kas nosaka cilvēka ķermeņa veselību.
