Arī tādi pašvaldību deputātu kandidāti 0
Pārskatot pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstus, redzams, ka par deputātiem pašvaldībās vēlas kļūt arī cilvēki, kam pati Latvijas valsts nepatīk vai kas pat to ienīst.
Piemēram, Aleksandrs Giļmans partijas “Par dzimto valodu!” Rīgas sarakstā kandidē ar trešo kārtas numuru. Viņš savulaik ir publiski apvainojis Latvijas valsti, ka tā esot “tāds pats absolūtais ļaunums kā nacistu valsts, bet, par laimi, daudz vājāks un gļēvulīgāks. Tas, ka mūsu paaudze pieļāvusi tās izveidošanos, ir nepiedodama kļūda”. Un nav dzirdēts, ka būtu savus uzskatus pārskatījis. Taču tie nekavē A. Giļmanu izmantot tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Viņš ir viens no Nepilsoņu kongresa pagaidu valdes locekļiem. Partija “Par dzimto valodu!” savā programmā paziņo, kā tā rīkošot “vēlēšanas” rīdzinieku nepilsoņu vidū un nepilsoņu “pārstāvji” iegūšot tiesības piedalīties Rīgas domes sēdēs ar padomdevēja balsstiesībām. Pagaidām gan tās ir Nepilsoņu kongresa fantāzijas…
Politisko uzskatu ziņā tuvs A. Giļmanam ir Vjačeslavs Altuhovs, kurš ar 23. numuru startē citā pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstā, kur apvienojusies “Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība “Par Neatkarīgu Latviju!”” un “Latvijas kustība “Solidaritāte””. Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) V. Altuhovs kā darbavietas norādījis “Lipājas kuģu remontu rūpnīca, inženieris un Rīgas Zinātnes- rūpniecības apvienība “Sistēma”, nodaļas priekšnieks, galvenais konstruktoris, galvenais inženieris”. Jāpiebilst, ka 1935. gadā dzimušais V. Altuhovs Liepājas Kuģu remonta rūpnīca ir strādājis pēc Brjanskas Mašīnbūves tehnikuma beigšanas no 1954. līdz 1959. gadam. Bet tas ir deputāta kandidāta paša ziņā, ko viņš uzraksta par sevi un ko ne.
Tiem, kas pēta CVK mājas lapā atrodamo informāciju par deputātu kandidātiem, neizdodas uzzināt, piemēram, ka beidzamo gadu laikā viņš vairāk bijis pazīstams ar savu sabiedriski politisko darbību kā biedrības “Latvijas krievu kopiena” prezidents.
Viņš savulaik piedāvājis Latvijas krieviskošanas plānu, kurā bija šādi punkti: krievu valoda – valsts valoda; pilsonība visiem bez jebkādiem eksāmeniem un citiem nosacījumiem; viceprezidenta un vicepremjerministra amati personām no krievvalodīgo vidus un īpašas kvotas krieviem valsts pārvaldē; Latvijas izstāšanās no NATO.
Šajā “sociāldemokrātu” sarakstā līderis ir Leons Bojārs. Viņš uz jautājumu, kāpēc šādas personas iekļautas sarakstā, atbild, ka to kopīgi veidojuši desmit cilvēki. Viņš pats V. Altuhovu maz pazīstot. Par saraksta biedra politiskajiem uzskatiem L. Bojārs atbild – katrs personiski varot teikt, ko vēlas; vai maz kas sarunāts… Bet pavisam cita lieta – griba strādāt rīdzinieku un Latvijas labā, un L. Bojārs esot pārliecināts, ka ekonomikas doktors var dot vērtīgu pienesumu.
