– Kādi ir galvenie zinātnieku secinājumi sakarā ar novecošanās problēmu? 0
– Pensionāru skaits arvien palielinās, un, ja senioru skaitu salīdzinām ar cilvēkiem, kas reāli strādās un pelnīs gan sev, gan bērniem, gan vecākajiem cilvēkiem, redzams, ka proporcija arvien pasliktinās. Pensiju sistēma būs jāpārkārto, jo agrākajos gados uzbūvētā kādā brīdī vienkārši sabruks. Būs ilgāk jāstrādā. Pensiju sistēma daudzās valstīs atgādina finanšu piramīdu – vieni iemaksā, bet tērē pārējās paaudzes. Taču, ja iemaksu kļūst mazāk un vajadzības ir lielas, naudas pietrūkst. Tāpēc dažas valstis jau mainījušas pensijas vecumu, citas par to diskutē. Jo šīs pensiju sistēmas bija rēķinātas pavisam citai paaudžu proporcijai, kad veco cilvēku bija mazāk.
Būs jāpārkārto arī veselības aprūpes sistēma, jo pašreizējā nebija paredzēta tik lielam veco cilvēku īpatsvaram. Cilvēka izdevumi veselības aprūpei strauji pieaug līdz ar vecumu, jo tad biežāk un smagāk slimo.
Ārstniecības iestāžu tīkls jāpārveido, jo gados veciem ļaudīm ir pavisam cita tipa slimības, un nepietiks ar vienu geriatrijas nodaļu valstī vai reģionā, bet tās vajadzēs vairāk.
Politiķi zina, ka gados vecie cilvēki ir aktīvi vēlētāji, tāpēc būs spiesti ar viņiem rēķināties arvien vairāk.
– Ja būs ilgāk jāstrādā, vajadzēs mācīties ko jaunu arī pensijas gados.
– Ļoti nopietni valsts līmenī ir jādomā, kā nodarbināt tos, kuri ir gados vecāki, bet ar labu veselību, lai viņu potenciālu izmantotu – varbūt citā profesijā, varbūt pusslodzē vai daļslodzē.
– Nesen man uz redakciju piezvanīja divi cilvēki – viena pensionāre sūdzējās par apstākļiem pansionātā, otrs – par sociālās mājas kaimiņu. Tad atcerējos redzēto Dānijas pansionātā – cilvēks labiekārtotā divistabu dzīvoklī, mīt tajā ar savām paša mēbelēm, ar mazu virtuvīti. Nodomāju – diemžēl šos apstākļus nevar salīdzināt. Latvijā arī ir dažāda līmeņa pansionāti, tikai ne visi cilvēki spēj samaksāt par labu aprūpi.
– Dānija ir viena no turīgākajām valstīm Eiropā. Tur apjomīgus līdzekļus valsts savāc nodokļos un pēc tam dāsni finansē dažādas nozares, ieskaitot veselības aprūpi un veco cilvēku aprūpi. Bet Dānija mums tāls mērķis, un būtu labi, ja mēs šajā jomā kādreiz pietuvotos Skandināvijas valstu pašreizējam līmenim.
– Nesen Ministru kabinetā nevalstiskās organizācijas, tiekoties ar Ministru prezidenti un valsts ierēdņiem, aktualizēja jautājumu par sociālo uzņēmējdarbību. Pirmie pilotprojekti varētu būt šā gada otrajā pusē. Piemēram, aprūpē daudz vairāk varētu iesaistīt šīs organizācijas. Kristīgā pansionātā, manuprāt, aprūpe būtu labāka, jo personāls žēlsirdīgāks un iejūtīgāks.
– Varbūt vispirms profilaktiski, cik tas ir valsts spēkos, jādara viss, lai pēc iespējas mazāk cilvēku nokļūst pansionātos, bet paliek radinieku aprūpē.
Būtiska problēma gados vecākiem cilvēkiem ir vientulība, kas rada papildu stresu un veselību nevairo.
Izrādās, ka sievietes biežāk sūdzas par sliktu veselību, taču ilgāk dzīvo – no iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem, divas trešdaļas ir sievietes.
