– Kāda bija situācija Latvijā pagājušajā gadsimtā, un kā iedzīvotāju vidējais vecums mainījies pēdējos gados? 0
– Visvecākie dati par pirmo nopietno tautas skaitīšanu Latvijas teritorijā ir no cara laikiem – aizpagājušā gadsimta pašām beigām. 1897. gadā vecāks par 60 gadiem bija tikai katrs desmitais iedzīvotājs.
Latvijas Republikā 1935. gadā šā vecuma cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 14 procentiem. 1989. gadā iedzīvotāju vidējais vecums bija 36,3 gadi; 2000. gadā – 38,7 un tagad tas pārsniedzis jau 42 gadus. Šos skaitļus diezgan būtiski ir ietekmējusi emigrācija – aizbraukuši vairāki simti tūkstoši cilvēku. Pēdējos gadu desmitos novecošanās ātrums palielinās.
– Bet cik ilgā laikā ir dubultojies cilvēku vidējais mūža ilgums?
– Eiropā 19. gadsimta vidū tas bija divreiz mazāks nekā pašreiz. Kad izdevās apkarot nāvējošās slimības un arī saglabāt lielāku daļu piedzimušo bērnu, lai nenomirst mazotnē, mūža ilgums strauji pieauga.
1850. gadā daudzās Eiropas valstīs vidējais dzīves ilgums bija 35 gadi vai pat mazāk. Piemēram, Beļģijā – 32, Anglijā – 33, Nīderlandē – 34 gadi. Par Latvijas teritoriju pieejamie dati ir tuvāk gadsimta beigu daļai. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas ukraiņu demogrāfs M. Ptuha bija papildus apstrādājis datus par Krievijas Eiropas daļas 11 tautību iedzīvotājiem, un starp tiem bija iekļuvuši arī latvieši. Un izrādās, ka latvieši spēja nodzīvot visilgāk! Vīriešiem vidējais vecums bija 43,1, sievietēm – 46,9 gadi. Šo 11 tautību vidū vismazākais mūža ilgums toreiz bijis krieviem: vīriešiem – 27,5 un sievietēm – 29,8 gadi.
