Arī Spānija tirgo uzturēšanās atļaujas 1
Miljons par villu
Spānijas dienvidu iecienītajā tūrisma pilsētā Marbeljā centra lielveikalu rotā izkārtne krievu valodā: “Plašs pārtikas preču sortiments no Krievijas”. Un veikala plauktos patiešām atrodas viss, ko vien var vēlēties krievu klients, sākot no skābētiem kāpostiem, ābolu ievārījuma, zivju konserviem līdz skābpiena produktiem. Spānijai šādi pārtikas produkti nav raksturīgi un daudzās pilsētās jo-projām nav atrodami, bet Marbeljā un tās apkārtnē ir nopērkami lielā daudzveidībā un par ļoti pieņemamām cenām. Šķiet, ka krievu klienti ir kļuvuši par Spānijas dienvidu krasta – Costa del Sol – iecienītākajiem klientiem.
Pēc Spānijas Iekšlietu ministrijas datiem, 2007. gadā iebraucēji no Krievijas Spānijā tērēja tikai 1,1% no visu ārzemnieku pirkumu kopsummas. Dažu gadu laikā šī summa ir palielinājusies līdz 8%. Turklāt vietējos restorānos un bāros krievu klienti parasti vienā reizē iztērējot vidēji divreiz vairāk nekā citu tautību apmeklētāji.
Krievu tūristu skaits Spānijā kopš 2007. gada ir četrkāršojies – pērn valsti apmeklēja 1,2 miljoni viesu no Krievijas. Un šā gada nogalē Spānijas dienvidu pilsētas gaida rekordlielu krievu tūristu pieplūdumu. Taču daudzi Krievijas pilsoņi Malagā, Costa del Sol galvaspilsētā, ierodas vairs ne kā tūristi, bet gan kā pastāvīgie iedzīvotāji. Pērn gandrīz desmito daļu no visiem Malagas provincē pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem iegādājās Krievijas pilsoņi. Dzīvesvietu Malagā ir reģistrējuši aptuveni 4000 krievu, taču vietējā prese lēš, ka patiesībā tur dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits ir vismaz septiņas reizes lielāks. Un tie nav parasti iedzīvotāji. Krievi izvēlas zonu, kas iesaukta par “zelta trīsstūri” ar Marbelju centrā.
“Viens miljons eiro,” Andrejs Vlasenko atklāj vidējo summu, ko viņa klienti iztērē nekustamā īpašuma iegādei Spānijas dienvidos. Vlasenko pirms 15 gadiem pārcēlās no Maskavas uz Spāniju, kur atvēra nekustamo īpašumu aģentūru “Costa Garant”. Maskavā darbojas 250 nekustamo īpašumu aģentūras, kuras specializējas augstas klases nekustamo īpašumu darījumos ar Spāniju un ar kuru palīdzību Krievija dominē “zelta trīsstūra” elitārajā nekustamo īpašumu tirgū. Jaunuzceltajā ciematā “La Zagaleta” netālu no Marbeljas viena villa maksā no 3 līdz 19 miljoniem eiro, un vienā no 220 villām ar privātu medību teritoriju dzīvo arī bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs.
Vienīgais panākums
Spānijas prese pauž minējumus, ka 320 saulainas dienas gadā un mango koki nebūt nav vienīgie iemesli krievu jaunbagātnieku pieplūdumam. Spāniju piemeklējušās ekonomiskās krīzes beigas vēl nav redzamas, tādēļ Madride izmisīgi cenšas piesaistīt jaunus līdzekļus. Pērn Spānijas valdība pasludināja, ka piešķirs uzturēšanās atļauju jebkuram ārzemniekam, kas ieguldīs valstī vismaz pusmiljonu eiro. Jaunais likums, kam vajadzētu stāties spēkā jau šoruden, atvieglos dzīvi daudziem Krievijas uzņēmējiem, kas darbojas ES valstīs.
Pērn janvārī par vienu no jaunajiem krievu mafijas vadoņiem kļuva Zahars Kalašovs, jo tika nogalināts viņa sievastēvs Aslans Usojans, pazīstams ar iesauku Djeds Hasans un viens no ietekmīgākajiem Krievijas organizētās noziedzības līderiem. Djeda Hasana mantinieks jau kopš 2006. gada atrodas cietumā Spānijā. Līdz arestam Kalašovs dzīvoja Marbeljā lepnā villā, ko izmeklētāji bija nodēvējuši par mazo Sanktpēterburgu. Kalašovs notiesāts uz deviņiem gadiem cietumā un naudas sodu 20 miljonu eiro apmērā par naudas atmazgāšanu.
Krievu mafijai raksturīgi, ka Spānijā tā neiesaistās sīkos noziegumos uz vietas, bet gan nodarbojas galvenokārt ar nelegālām finanšu operācijām. Kalašova arests ir līdz šim vienīgais Spānijas tiesībsargājošo iestāžu panākums cīņā pret krievu mafiju. Vietējā prokuratūra šķiet bezspēcīga – beidzamajos gados trīs lielākie tiesas procesi pret starptautisko organizēto noziedzību ir beigušies ar apsūdzēto attaisnošanu pierādījumu trūkuma dēļ. Viens no nedaudzajiem izņēmumiem, kas pirms savas nāves paspēja pabūt cietumā, ir Marbeljas bijušais mērs Hezus Gils, kuram bija liela loma Krievijas pilsoņu ienākšanā “zelta trīsstūrī”. Gils bija spiests atkāpties no mēra amata 2002. gadā, kad tiesā tika atzīts par vainīgu sadarbībā ar Krievijas kriminālajām organizācijām.
