Arī šogad varētu būt problēmas ar mencu nozvejas kvotas apguvi 0
Arī šogad varētu būt problēmas ar mencu nozvejas kvotas apguvi, aģentūrai BNS atzina Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.
Viņš norādīja, ka pērn mencu nozvejas kvota izpildīta nepilnu 60% apmērā. “Ar mencu zveju neveicas. Rekomendācijas, ko Eiropas Savienībai bija iesnieguši zinātnieki, izrādījušās neatbilstošas reālajai situācijai, līdz ar to mencu nozvejas kvota ir apgūta zem 60%,” teica Voits.
Vienlaikus viņš pieļāva, ka arī šogad mencu nozvejas kvotas izpildes rādītāji varētu neuzlaboties. “Šim gadam mencu nozvejas kvota ir samazināta. Taču domājams, ka arī šogad mencu kvotas apguve varētu būt zema. Un tas nav tāpēc, ka zvejnieki negribētu zvejot, bet tāpēc, ka mencu zveja kļūst neefektīva ‒ mencu zvejas izdevumi ir lielāki nekā ieguvumi no zivīm, līdz ar to zvejniekiem nav stimula,” paskaidroja LZA prezidents.
Savukārt reņģu un brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā Latvijas zvejnieki pērn izpildījuši pilnībā. Voits minēja, ka tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā samazināto zvejas kuģu floti.
LZA vadītājs arī pastāstīja, ka pēc vairāku mēnešu krituma beidzot mencu cenas ir pieaugušas līdz līmenim, kāds tas bija pagājušā gada sākumā. “Pagājušā gada rudenī mencu cenas bija pat par 30% zemākas nekā gada sākumā, taču beidzot cena ir pakāpusies un atgriezusies normālā līmenī. Patlaban vidēji kilograms mencu maksā apmēram 1,3 eiro par kilogramu, savukārt cenu krituma zemākajā punktā kilograms mencu maksāja pat zem viena eiro,” sacīja Voits un piebilda, ka mencu cenu pieaugums ir stimuls tās zvejot.
Bet reņģu un brētliņu cenas nav mainījušās. “Reņģu un brētliņu cenas ir iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī. Nekas nav mainījies. Cenas ir pietiekami augstas un zvejniekus apmierina,” apliecināja asociācijas prezidents.
Voits aģentūrai BNS jau pērn rudenī prognozēja, ka mencu nozvejas kvota 2012.gadā būs slikti apgūta.
Datubāzes “Lursoft” informācija liecina, ka LZA reģistrēta 1996.gadā. Tās darbības mērķis ir izstrādāt un ikdienā atbalstīt tādus nozares attīstības principus, kas nodrošina godīgu konkurenci un dod vienlīdzīgas iespējas visiem tās biedriem, kā arī pārstāvēt asociācijas intereses valsts pārvaldes institūcijās, nevalstiskās organizācijās, kā arī citās valstīs. LZA apvieno aiz piekrastes joslas strādājošos zvejniekus.
