Arī slimnīcās un skolās ir jāēd garšīgi. Kas atklājies pārtikas iepirkumos? 0
Pērn vairāk nekā 300 publiskajiem pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem piemērotas zaļā iepirkuma prasības, kas skolās, slimnīcās un cietumos ir obligātas. Taču tas nenozīmē, ka bērni, pacienti un cietumnieki vienmēr saņem Latvijā audzētus dārzeņus un augļus.
Pārkāpumi un neatbilstības konstatētas vairāk nekā pusei ēdināšanas uzņēmumu, kuros izvērtētas zaļā publiskā iepirkuma prasības. Lai risinātu šīs problēmas, šobrīd tiek pārskatīti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji un prasības, kuri valdībā jāiesniedz līdz 2020. gada jūnijam.
“Publiskā iepirkuma mērķis nav tikai ievērot procedūru, bet tas var būt ļoti iedarbīgs instruments, lai ieviestu dažādas politikas, piemēram, inovācijas, sociālo vai vides aizsardzības politiku,” uz Eiropas Komisijas mērķiem norāda Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore Agnese Irmeja.
Šogad no visiem publiskajiem iepirkumiem valstī 11% pasūtītāji ir atzīmējuši, ka viņi ir ievērojuši vides aizsardzības prasības. Arī A. Irmeja norādīja, ka jāturpina darbs, lai zaļā iepirkuma kritēriji būtu skaidrāki un efektīvāk realizējami.
“Šo zaļo iepirkumu mērķis ir mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Līdz ar to pēc šādiem principiem arī jāvērtē, vai iepirkums ir zaļš vai nav,” uzskata A. Irmeja.
Audzēts Latvijā, bet ne Latvijā
Šogad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudes plānojis veikt 20% ēdināšanas uzņēmumu, kuros varētu tikt piemērots zaļais publiskais iepirkums. Tomēr plānotās pārbaudes ne vienmēr ir iespējamas, jo uz vietas iestādē nav pieejama iepirkumu dokumentācija.
Līdz 15. oktobrim pārbaudes veiktas 556 uzņēmumos, bet 81 uzņēmumā nebija pieejami iepirkuma dokumenti, savukārt 52 pārbaudēs konstatēts, ka līgumā nav ietverti zaļā publiskā iepirkuma nosacījumi.
Pārbaudes veiktas izglītības iestādēs, sociālās un veselības aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, kā arī vairumtirdzniecības uzņēmumos, kas šīm iestādēm piegādā pārtikas produktus.
Pārbaudīti arī vairāk nekā 7200 zaļā iepirkuma piegādātie produkti, un no tiem aptuveni 11% neatbilst iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām.
Bioloģisko produktu vai produktu ar zaļo vai bordo karotīti vietā piegādāti produkti, kas neatbilst tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām, galvenokārt svaiga gaļa, gaļas produkti, vistu olas, milti, griķi, makaroni, piena produkti, konservēti dārzeņi, ievārījums, sulas u. c., norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa. Daudzos uzņēmumos konstatēts arī, ka augļi vai dārzeņi nav piegādāti no atbilstoša audzētāja vai arī tiem ne uz iepakojuma, ne pavaddokumentos nav norādīta izcelsme, līdz ar to nevar pārliecināties par produkta atbilstību nosacījumiem.
Vairākos gadījumos bez saskaņojuma ar iepirkuma veicēju mainīts līgumā norādītais produktu piegādātājs vai produktu izcelsmes valsts. Piegādātie produkti neatbilst arī iepirkuma tehniskajā specifikācijā produkta aprakstā noteiktajām sastāva, kvalitātes un iepakojuma prasībām. “Zaļie produkti tik tiešām ir kvalitatīvāki produkti, jo vietējos apstākļos audzis produkts ir veselīgāks. Šogad zaļā iepirkuma prasībām neatbilstošo produktu īpatsvars ir samazinājies,” priecājas I. Zepa.
Konstatētie pārkāpumi liecina, ka iestādēs netiek pietiekami kontrolēta līguma nosacījumu izpilde. “Ja uzņēmumā nav līguma dokumentācijas uz vietas, tas jau vien norāda, ka uzņēmums pat īsti nezina, ar kādiem produktiem viņam jāstrādā, kuriem produktiem jāatbilst zaļajai vai bordo karotītei, kuriem – bioloģiskajām prasībām,” uzsver PVD speciāliste.
Viņa arī norāda, ka nereti produktu neatbilstībām ir objektīvi apstākļi, piemēram, iepirkumos prasīts piegādāt Latvijas burkānus periodā, kad to Latvijā vairs nav. “Rakstot iepirkumus un runājot par zaļā iepirkuma produktiem, tomēr ir jāizvērtē, kuros gadalaikos kurus produktus pieprasīt,” secina I. Zepa.
Problēma ir arī tā, ka iepirkuma līgumos nav paredzēta vienkāršotāka sistēma, kā mainīt piegādātāju vai mainīt produktu, ja tiešām objektīvu iemeslu dēļ tos nevar piegādāt. “Bieži vien piegādātājs vienpusēji izlemj piegādāt citu produktu, neinformējot pasūtītāju. Iepirkuma līgumos ir jāparedz lielāka elastīguma iespēja.
Protams, nomaiņa nedrīkst būt pret zemākas kvalitātes produktu, bet līdzvērtīgu. Ja tas arī ir zaļās karotītes produkts, kāpēc to nevest no cita piegādātāja?” Ja PVD speciālisti konstatē, ka viena produkta vietā piegādāts kāds cits, savstarpēji vienojoties, to neuzskata par neatbilstību. Būtiski, lai izglītības iestādēs tiktu veikta ikdienas kontrole un sekotu arī rīcība, ja piegādātie produkti un ēdināšanas pakalpojumi neatbilst solītajam.
Liks atteikties no vienreizlietojamiem traukiem
“Viens no būtiskākajiem manā skatījumā ir aprites cikla skatījums, kas zināmā mērā ir izglītošanas jautājums. Visbiežāk pircējs redz cenu, taču, ja produkts ir videi draudzīgs, tad ir padomāts arī par atkritumu pārstrādi pēc šī produkta izmantošanas beigām, kā arī cik tas ir ekonomiski izdevīgs lietošanā,” uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets.
Aprites cikla skatījums nozīmē, ka izmaksas jāvērtē, sākot ar preču iegādes izmaksām, bet ņemot vērā arī to lietošanas, apkopes un aprites cikla beigu izmaksas.
Visbiežāk neskaidrības zaļajos iepirkumos rodas par piegādes attālumiem, vai audzēšanas vieta būtu tas pats, kas iekraušanas un komplektēšanas vieta. “Loģiski, ka mēs nevaram likt vienādības zīmi starp audzēšanas vietu un vairumtirdzniecības bāzi, nosakot piegādes attālumu līdz patērētājam. Šīs prasības plānojam precizēt,” skaidro VARAM ierēdnis.
Plānots arī noteikumos iestrādāt prasību par obligāto zaļo iepirkumu konferenču un pasākumu ēdināšanas iepirkumiem. “Ir lietas, ko tur var iekļaut, piemēram, piens kopējā traukā, sezonāli augļi un dārzeņi. Neizmantot vienreizlietojamos traukus,” stāsta M. Klismets.
Arī Iepirkumu uzraudzības birojs ir tādos pašos uzskatos – ja galvenais iepirkuma priekšmets ir semināru organizēšana, kurā tiek nodrošināta ēdināšana, ir jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma prasības. “Ēdināšanas pakalpojumiem zaļā iepirkuma kritēriji ir obligāti, sākot no 42 tūkstošiem eiro,” skaidro A. Irmeja.
Viņa arī piebilst, ka līdz 10 tūkstošiem eiro pārtikas piegādes iepirkumiem nepiemēro ne publisko iepirkumu likumu, ne zaļā publiskā iepirkuma noteikumus. Ja iepirkums ir robežās no 10 līdz 42 tūkstošiem eiro, tad pasūtītājs var nesludināt publisko iepirkumu, nosakot piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, taču tad viņam obligāti jāievēro visi videi draudzīgie kritēriji.
“Pārtikas piegāde parasti ir jāplāno kopā par visiem nepieciešamajiem produktiem. Ja, piemēram, skolai jāpērk dārzeņi par 30 tūkstošiem eiro un citi produkti par 30 tūkstošiem eiro, abiem šiem līgumiem jāpiemēro publiskā iepirkuma procedūra, jo kopējā summa pārsniedz 42 tūkstošus,” uzsvēra A. Irmeja.
Piegādātājam būs jāiesniedz pozitīva atsauksme
VARAM uzticējis zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izstrādi tirgus izpētes un konsultāciju kompānijai “Gateway&Partners”, kas ministrijai palīdzot gan apzināt nozarē iesaistīto viedokli, gan arī rast vidusceļu starp Briseles uzstādījumu un Latvijas specifiskajām vajadzībām. Priekšlikumi zaļā iepirkuma pilnveidošanai tiek vākti jau vairākus mēnešus.
Vispirms jau zaļo iepirkumu regulējošajos noteikumos ierosināts pastiprināt prasības par dokumentācijas uzturēšanu, proti, pārtikas piegādes vietā būs jāglabā līguma kopija, kā arī apliecinājums sadarbībai ar ražotāju vai audzētāju un produktu saraksts.
Pēc piegādātāju un PVD iniciatīvas tiek plānots arī paredzēt kārtību, kādā tiek saskaņota produktu aizvietošana ar līdzvērtīgu vai augstākas kvalitātes produktu, informē Zane Kalniņa, SIA “Gateway&Partners” projektu koordinatore.
Plānots atteikties no prasības, kas noteiktas attiecībā uz videi draudzīgu iepakojumu, jo to praksē ir grūti pārbaudīt, taču prasību par piegādes auto atbilstību “Euro5” standartam plānots saglabāt, vienlaikus stiprinot kontroles mehānismu.
Ir arī priekšlikums piegādes attālumu no izcelsmes vietas noteikt tikai vietējiem augļiem, ogām un dārzeņiem, savukārt citiem produktu veidiem piegādes attālumu rēķināt no pārtikas produktu noliktavas vietas.
“Bet tikai tādas, kas reģistrēta PVD reģistros,” precizē Z. Kalniņa. Lai varētu no iepirkuma izslēgt pretendentu, ja ar to iepriekš lauzts līgums, paredzēts prasīt piegādātājam pierādīt savu pieredzi zaļā publiskā iepirkuma izpildē un iesniegt atsauksmi. “Ja šis līgums būs lauzts, tad visdrīzāk piegādātājs nesaņems atsauksmi,” skaidro Z. Kalniņa.
Vides eksperti rosina atsevišķi izcelt tieši bioloģisko produktu piegādes, taču ražotāji norāda, ka jau šobrīd citi normatīvie dokumenti paredz, ka gan bioloģiskie, gan zaļās un bordo karotītes produkti tiek vērtēti kā paaugstinātas kvalitātes produkti.
Atsevišķa bioloģisko produktu izdalīšana arī varētu novest pie importa produkcijas masveida ieplūšanas valsts iepirkumos, jo atsevišķu produktu klāstā bioloģisko produktu vai nu vispār nav, vai saražotais apjoms ir mazs.
Tas attiecas uz maizi, pienu, gaļu un gaļas izstrādājumiem, dārzeņu pārstrādes produktiem. “Zaļā iepirkuma mērķis nav veicināt importa ieplūšanu,” piebilda Z. Kalniņa, līdz ar to šis priekšlikums netiks virzīts tālāk.
Tālāk netiek virzīts arī priekšlikums iekļaut zaļajā iepirkumā kritērijus par dzīvnieku labturību un godīgas tirdzniecības produktiem. Šo marķējumu galvenokārt izmanto no trešajām pasaules valstīm importētajiem produktiem – banāniem, kafijai, tējai, kakao, cukuram, medum, rīsiem, vīnam u. tml., tādēļ šīs prasības iestrāde noteikumos Latvijas produktus nostādītu nevienlīdzīgākā situācijā ar citu valstu produktiem, skaidro Z. Kalniņa.
Latvijā olas, neatkarīgi no dējējvistu turēšanas veida, tiek iegūtas, ievērojot labturības prasības, kas norādīts olu marķējumā. Pagaidām tiek diskutēts arī par profesionālo virtuves iekārtu iekļaušanu zaļā iepirkuma prasībās.
Tikai trauku mazgātājs redz, ko neapēd
SIA “Jūrmalas slimnīca” iepirkumu organizatore Ilva Dreimane pārstāv mazos pasūtītājus un pārtikas produktu iepirkumos nespēj konkurēt ne ar, piemēram, Austrumu slimnīcu, ne cietumu un lielajām Rīgas skolām. “Lai zaļais iepirkums Latvijā strādātu, būtu jābūt vienkāršākam normatīvo aktu regulējumam. Noteikumiem jābūt viegli uztveramiem, nesadrumstalotiem vadlīnijās, instrukcijās, skaidrojumos,” savu viedokli pauž I. Dreimane.
“Šobrīd, lai nopirktu kartupeļus, ir jāizlasa Ministru kabineta noteikumi, kaut kas no likuma, kaut kas skaidrojumā un vadlīnijās.”
Zaļā iepirkuma iedzīvināšanai svarīgs arī iestādes vadības atbalsts, kas nozīmē, ka darbinieki ir jāsūta uz apmācībām, arī virtuves vadītāji un arīdzan uztura speciālisti, lai viņi saprastu zaļā iepirkuma būtību.
“Mēs dzīvojam skaistā valstī, un mums ir jāmaina sava domāšana par labu videi nekaitīgākiem risinājumiem. Galu galā slimnīcai ir jāēd garšīgi, tāpēc produktiem ir jābūt kvalitatīviem,” piebilst I. Dreimane.
Viņa dalījās savā pieredzē VARAM organizētajos semināros, kuros analizēja līdzšinējo zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas pieredzi.
Pārtikas produktu sortiments SIA “Jūrmalas slimnīca” tiek plānots, konsultējoties ar uztura speciālistu, virtuves vadītāju un pavāriem. “Runājam arī ar trauku mazgātājiem, jo tikai viņi redz, kādi ēdieni nāk atpakaļ,” piebilst I. Dreimane.
Tiek noskaidrots, kādi produkti būs nepieciešami pacientu ēdienkartēm, kafejnīcai. Katru gadu sortimentā kaut kas mainās, jo mainās arī cilvēku uztura ieradumi, normatīvie akti un līdz ar to tiek precizētas ēdienkartes.
“Kādreiz prasīja ķieģelīša maizi, tagad prasa sēklu maizi. Ēdienkartē ievērojam sezonalitāti. No septembra vidus ir rudens ēdienkarte, kurā ietilpst dažādi sezonālie Latvijas dārzeņi: prosas biezputra ar ķirbi un kanēli, pupiņu koča, kartupeļu-puķkāpostu biezzupa.”
Pārtikas iepirkumu ietekmē arī aptaujas slimnīcas klientu vidū par apmierinātību ar ēdiena kvalitāti, izskatu.
“Sazināmies arī ar zemniekiem, lai noskaidrotu, kāda raža vietējiem dārzeņiem, kā sausums vai plūdi ietekmējuši audzēto, lai neieliktu ēdienkartē burkānus ar paaugstinātu kvalitāti, ja to vispār nav,” piebilst iepirkumu speciāliste.
Daļu produktu slimnīca iepērk elektroniskajā iepirkumu sistēmā. Tas atvieglo iepirkumu komisijas darbu, jo vairs neesot jāsēž pie sinepju burciņām un jādomā – ja bija prasīts no 120 līdz 170 g, vai 175 g derēs.
“Jo to visu ir izdarījuši elektroniskās iepirkumu sistēmas kolēģi,” pieredzē dalās I. Dreimane. Viņa norāda, ka elektroniskajā iepirkumu sistēmā operatīvi reaģē arī uz sūdzībām par atvesto preču kvalitāti.
“Mēs esam gan sūdzējušies par zivi, kur ūdens ir vairāk nekā zivs, gan par sieru, kuru nevar sagriezt,” stāsta I. Dreimane.
“Ja man vajag 30 kg selerijas sakņu, ir ļoti nepatīkami dzirdēt klausulē, ka “jūs taču esat maziņi”. Katrs piegādātājs ir svarīgs. I. Dreimane norāda uz stingru līguma izpildes kontroles nepieciešamību.
“Ja otra puse saprot, ka viņus kontrolēs, tad arī process būs normāls.” Ja konstatēti atkārtoti pārkāpumi, par kuriem sastādīti akti, līgumi tiek lauzti.
“Daļu preču pieved līdz administrācijas darba laika sākumam, proti, līdz 7 no rīta, kad neviens no mums vēl darbā nav, bet virtuve jau strādā. Pavārs neskries skatīties, ar kādu mašīnu atvesta maize, jo viņam uz plīts stāv brokastis simt cilvēkiem. “Euro5″ var izkontrolēt tikai tur, kur ir caurlaide ar iebraucamo mašīnu reģistru.”
Arī Jūrmalā mēģināts piegādāt Zviedrijas sīpolus un Nīderlandes burkānus kā audzētus Latvijā.
“Tas nebija smuki,” piebilst I. Dreimane. Ja kādreiz tiek piegādāts bez marķējuma, tad slimnīca, nebrīdinot piegādātāju, zvanot Pārtikas un veterinārajam dienestam.
I. Dreimane rosina jau sākotnēji MK noteikumos paredzēt atrunu par rīcību, gadījumā ja piegādātājs nevar piegādāt noslēgtā līguma ietvaros dārzeņus vai augļus, ja tie gājuši bojā plūdu, sausuma vai vētras dēļ. Jāparedz iespēja un veids to aizvietošanai.
Atbalsta:
