Arī šķaudīt jāprot. Farmaceites ieteikumi pareizai šķaudīšanai 0
Lai gan šķaudīšana ir dabiska organisma izpausme, tā tomēr nav tik nevainīga, kā varētu šķist. Viens šķaudiens var saturēt ap 100 tūkstošiem kaitīgu baktēriju, kas strauji izplatās gaisā, bieži kļūstot par dažādu saslimšanu izraisītāju. Tāpēc – īpaši gada vēsajā sezonā – ir svarīgi būt piesardzīgam un, ja pašam gadījies apslimt, parūpēties par to, lai vīruss neizplatītos tālāk citiem. Vairāk par šķaudīšanu un tās negatīvo seku mazināšanu stāsta aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
“Šķaudīšana ir aizsardzības mehānisms, ko var iedarbināt dažādi faktori. Tomēr rudenī to visbiežāk izraisa vīrusi, un tā var būt agrīns saaukstēšanās simptoms. Šo mehānismu ķermenis izmanto, tad, kad deguna dobumā vai kakla apvidū nonākuši kairinātāji – putekļi, mikrobi, dūmi vai alergēni, tādā veidā dabiski rūpējoties par to tīrību. Taču, atbrīvojoties no kairinātājiem, diemžēl tiek izplatīti arī vīrusi un baktērijas, kuri ātri vien nokļūst arī apkārtējo organismos,” stāsta Fleišmane.
Padomi, kā pareizi šķaudīt un ierobežot vīrusu izplatību
1. Lietot vienreizējās salvetes
Vienreizējās salvetes ir lielisks palīgs rudens sezonā, lai nenokļūtu neērtās situācijās, kad piemeklē negaidīts šķaudiens. Vīrusi pārvietojas gaisā, tāpēc, lai izvairītos no to izplatīšanās un pasargātu apkārtējos, šķaudīšanas brīdī nepieciešams aizsegt degunu un muti ar salveti. Svarīgi pēc tam salveti neatstāt uz galda vai somā, bet gan izmest, lai vīruss nenokļūtu uz citām virsmām.
2. Šķaudīt elkonī
Ja gadās situācija, kad šķaudīšanas brīdī vienreizējā salvete nav pieejama, jāklepo un jāšķauda elkonī, lai vīrusi netiktu nodoti tālāk, piemēram, sasveicinoties ar citiem cilvēkiem vai atverot durvis. Vislabāk šādi šķaudīt, ja uzvilkts apģērbs ar garām piedurknēm, jo tādā gadījumā vīrusi paliks apģērbā, nevis uz ādas vai gaisā.
3. Nešķaudīt plaukstās
Farmaceite skaidro – lai arī visbiežāk cilvēki šķaudīšanas brīdī degunu un muti aizsedz, izmantojot plaukstas, tas tikai palīdz pārnēsāt vīrusus. Ja tomēr nav bijušas citas iespējas, piemēram, šķaudīt salvetē vai elkonī, tad pēc šķaudīšanas obligāti jāatceras uzreiz nomazgāt rokas siltā ūdenī ar ziepēm vai izmantot antibakteriālos līdzekļus.
4. Pareizi mazgāt rokas
Roku mazgāšana pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna šņaukšanas ir obligāta – to pieaugušie māca saviem bērniem, taču paši pārsteidzoši bieži mēdz darīt pavirši. Rokas ir jāmazgā ar siltu, tekošu ūdeni un ziepēm, jo, mazgājot tās tikai ar ūdeni, vīrusus un baktērijas iespējams nomazgāt tikai daļēji. Tāpat svarīgi nesteigties un kārtīgi nomazgāt visas roku daļas – plaukstu virsmas, pirkstus, to starpas un arī nagus.
5. Ieturēt distanci
Šķaudīšana ir negaidīts un nekontrolējams process, taču, ja tā kļuvusi regulāra, nevajadzētu to ignorēt. Tādā gadījumā, lai pasargātu citus no iespējamās saslimšanas, ieteicams neuzturēties publiskās vietās un ievērot distanci, vislabāk – atpūsties mājās.
Interesanti fakti par šķaudīšanu
Šķaudot gaisa ātrums sasniedz līdz pat 160 kilometriem stundā.
Šķaudīšanu nevajag mēģināt apturēt! Nav vēlams arī aizspiest nāsis, jo tas var veicināt gļotu iekļūšanu deguna blakusdobumos un ausīs, kur var sākt attīstīties infekcija.
Guļot cilvēki nešķauda, jo nervs, kas ierosina šķaudīšanu, miega laikā arī “atpūšas”.
Viens no izplatītākajiem apgalvojumiem, ka šķaudīšanas laikā uz brīdi apstājas sirds. Tas ir mīts. Sajūtu, ka šķaudīšanas laikā uz mirkli apstājusies sirds, rada spiediena maiņas krūšu kurvī, kas, savukārt, var mainīt asins plūsmu un arī sirdspukstu ritmu.
Šķaudīt vairākas reizes pēc kārtas ir normāli. Tas saistāms ar to, ka ar vienu šķaudienu nav iespējams pilnībā iztīrīt deguna ejas no kairinātājiem.
