Arī Rīgas Juridiskās augstskolas rektoram būs privilēģija nezināt latviešu valodu 0
Paredzams, ka pēdējā 12. Saeimas plenārsēdē tiks pieņemts Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) likums, kas cita starpā ļaus tās rektoram nezināt latviešu valodu augstākajā līmenī.
Kā zināms, RJA un arī Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) dibinātas uz līguma pamata ar Zviedrijas valdību. Šobrīd tās ir privātas augstskolas, kur ir daudz ārvalstu studentu un mācības norit angliski.
Taču likums līdz šim noteica, ka šo augstskolu rektoriem jāzina latviešu valoda tikpat labi kā citu augstskolu vadītājiem.
REA rektoru Andresu Pālzovu valdība atteicās apstiprināt amatā atkārtoti, jo viņš nebija augstā līmenī apguvis latviešu valodu. A. Pālzovs gan bez valdības akcepta turpina vadīt augstskolu. Amatā tieši valsts valodas neprasmes dēļ netika apstiprināts arī Rīgas Juridiskajā augstskolas rektora amata kandidāts Mels Kenijs. Līdz ar to abās augstskolās šobrīd nav valdības ieceltu rektoru.
Jau pagājušajā nedēļā Saeima grozīja Rīgas Ekonomikas augstskolas likumu, nosakot, ka tās rektoram jāzina latviešu valoda tādā apjomā, lai viņš varētu pildīt savus pienākumus, taču, ja augstskola nodrošina tulkojumu, rektors valsts valodu var nezināt. Augstskolas lietvedībai un saziņai ar valsts iestādēm gan jābūt latviski.
Savukārt Rīgas Juridiskajai augstskolai īpaša likuma līdz šim nebija. Tāpēc te nepietika tikai ar šādu grozījumu pieņemšanu, lai dotu rektoram valodas zināšanu atlaides. Tika uzrakstīts jauns likumprojekts, taču tam bija iesniegts tik daudz priekšlikumu, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pagājušajā nedēļā atteicās dokumentu virzīt tālākai apspriešanai Saeimā. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija, kas bija daudz priekšlikumu autore, tos atsaukusi, tāpēc komisija šodien ķērās pie RJA likumprojekta izskatīšanas un virzīs to pieņemšanai Saeimā ceturtdienas sēdē.
Par šādu lēmumu sašutis Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, kurš neatbalstīja arī grozījumus REA likumā.
Viņš uzskata, ka nav pareizi dot “privilēģiju nezināt latviešu valodu” arī šādu īpašu augstskolu rektoriem.
“Arī šo augstskolu rektori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Jūs leģitimizēsiet to, ka var būt tādas valsts amatpersonas, kas var nezināt valsts valodu,” sacīja M. Baltiņš.
Tikmēr komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs uzskata, ka šajā gadījumā atlaides rektoriem tomēr var dot. Viņu amats ir terminēts un, ka rektors ir ārzemnieks, neesot loģiski viņam prasīt augstā līmenī apgūt latviešu valodu, ja pēc dažiem gadiem rektora amatā viņš vairs nebūs.
Pret šāda likumprojekta pieņemšanu gan bija deputāte Inguna Rībena, kura komisijas balsojumos par likumprojektu nepiedalījās.
