Arī priekšauts ir prece eksportam 0
Viens no šīs nedēļas nogales pasākumu kopuma “Satiec savu meistaru!” interesantākajiem notikumiem ir vairāk kā 170 priekšautu izstāde Līgatnē un sestdien tur notikušais seminārs “Stāsti par priekšautiem”.
Latvijā arheoloģiskajos izrakumos iegūts gan lībiešu sievietes priekšauta fragments no 12. -13. gadsimta, gan fakti par 15. – 16. gadsimtā Ziemeļkurzemē valkātiem priekšautiem, pastāstīja vēstures doktore Anete Karlsone.
Tradicionāli priekšauts bijis gan sievietes goda tērpa sastāvdaļa, piemēram, 1792. gada zīmējumā redzams, ka līgavai Dzērbenē kāzu dienā ir grezns priekšauts, gan ikdienā valkājams apģērba gabals, gan funkcionāls amata tērpa piederums (auklei, muižas istabenei, kalējam utt).
Šefpavāram tas ir pagarš, lai gadījumā, ja ēdienu gatavojot, kas izlīst, nenotraipītos bikses, un ar divām kabatām, no kurām mazākajā glabājas spoža karote ēdiena nogaršošanai. Kokapstrādātājam priekšauta kabatai ir klapes, lai zāģējot koku, nebirst skaidas iekšā. Agneses priekšautus var pasūtīt interneta vietnē, un tā tie ir nokļuvuši pie pasūtītājiem Kanādā un Austrālijā.
Savukārt arhitektes Elīnas Skudras radīto “Vīgriežu lasītājas priekšautu”, kam lielā kabata sākas uzreiz zem krūšu daļas, noteikti novērtēs zāļu sievas. Ir tapuši arī īpaši “gaiļbiksīšu” un “āboliņa” priekšauti.
Lietišķās mākslas studija “Tīna” izveidojusi kolekciju “Tīnūžu muižas meitu košums”, kur uz sniegbalta fona ir sarkani putnu siluetu izšuvumi un klāt rakstīti pantiņi.
Skrīveru tekstilstudija “Putnu kalns” kolekcijā “Zero waste” devusi “otro mūžu” lietotiem vīriešu krekliem. Dalībnieces vēsta par kolekcijas tapšanas procesu: “Dažus kreklus izmantojam tikai nedaudz pārveidotus, citiem nogriežam lieko, pievienojam sievišķīgus smalkumus un rotājam dažādās rokdarbu tehnikās.
Priekšautu izstādes abas daļas būs apskatāmas Līgatnes kultūras centrā un atpūtas kompleksā “Zeit” līdz 7. jūnijam. Projekta noslēguma izstāde “Priekšauts stāsta” paredzēta augustā Limbažos.