Gatavojas klimata pārmaiņām, kas ietekmēs Latvijas lepnuma – priedes – augtspēju 1
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gatavojoties klimata pārmaiņām, kas ietekmēs Latvijas lepnuma – priedes – augtspēju, meža zinātnieki jau šodien meklē iespējas priedei piešķirt īpašības, kas piemīt kokiem, kuri jau šobrīd aug tādos apstākļos, kādi pēc gadiem sagaidāmi arī pie mums.
Klimata pārmaiņas skar visas koku sugas, arī vienu no ekonomiski nozīmīgākajām – parasto priedi, kurai nākotnē Latvijā tiek prognozēts samazinājums.
Ņemot vērā augsnes īpašības, mežkopības tradīcijas un kokapstrādes rūpniecības specifiku, priežu audžu saglabāšana Latvijā ir ļoti svarīga. Lai to varētu izdarīt, nepieciešams veikt daudz pētījumu.
Viens no efektīvākajiem līdzekļiem šajā jomā ir meža selekcija. Tā nodrošina meža kapitālvērtības pieaugumu. Tomēr tikai vietējā ģenētiskā materiāla izmantošana šo procesu var ierobežot.
Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks, bioloģijas doktors Roberts Matisons: “Vietējiem klimatiskajiem apstākļiem jau sen pielāgojušās priedes nākotnē var arī nebūt pašas labākās. Tā ir problēma, kuru var risināt, ģenētiskos resursus papildinot ar kokiem no teritorijām, kur pagātnē klimatiskie apstākļi bijuši līdzīgi tiem, kādi Latvijā sagaidāmi nākotnē.”
Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā varētu šķist, jo nākotnē sagaidāma ne tikai bieži pieminētā temperatūras palielināšanās, bet arī meteoroloģisko apstākļu strauja mainība. Līdz ar to siltākam klimatam adaptējušies koki var vairāk ciest no salnām un aukstuma. Roberts Matisons: “Tāpēc selekcijas mērķis ir izveidot stādmateriālu, kas sevī ietver labākās īpašības no abām populācijām – gan vietējās, gan ievestās.”
Lai izcelsmes novērtētu un salīdzinātu, meža zinātnieki veido izmēģinājuma stādījumus.
Latvijā šādus stādījumu, kas aptver vairāk nekā 50 izcelsmes vietu, 1975. g. veidojis viens no ievērojamākajiem Latvijas mežzinātniekiem un kokaugu selekcionāriem Imants Baumanis.
Par ko šajos stādījumos liecina koki? Roberts Matisons: “Agrīnā vecumā, proti, pirmajos 20 gados, novērots vietējo Latvijas, it īpaši Kalsnavas un Andrupenes izcelsmes, pārākums gan produktivitātes, gan stumbru kvalitātes ziņā. Augsta produktivitāte vērojama arīdzan tām priedēm, kas nākušas no Vācijas ziemeļrietumiem un Polijas dienvidiem. Laikam ejot un apstākļiem kopumā kļūstot siltākiem, vietējās izcelsmes pārākums pakāpeniski mazinājās, vispirms maigāka piejūras klimata apstākļos Liepājas tuvumā esošā stādījumā, pēcāk arīdzan Latvijas centrālajā daļā esošajā Zvirgzdes stādījumā. Stumbra kvalitāte gan Latvijas vietējai izcelsmei saglabājās ievērojami labāka, kas saistīts ar iedzimtību.”
Bet kas notiks ar vietējām un ārzemju izcelsmes priedēm nākotnē, klimatam pasiltinoties, bet laikapstākļiem kļūstot mainīgākiem?
Uz šādiem jautājumiem iespējams atbildēt, izpētot koku augšanas atkarību no laikapstākļiem – analizējot gadskārtu platumu mainību dažādu izcelsmju stādījumos augošajiem kokiem. Uz jautājumu, vai šobrīd produktīvākās saglabās savu augšanas tempu, atbilde ir apstiprinoša – jā, saglabās.
Roberts Matisons: “To pamato vairāki fakti. Pirmkārt, ātraudzīgākās priedes ir mazāk pakļautas nelabvēlīgu apstākļu ietekmei, proti, tās ir spējīgas ātri un veiksmīgi atjaunot iepriekšējo augšanas gaitu.
Otrkārt, produktīvākās spēj ātri samazināt pieaugumu nelabvēlīgajos gados, taupot iekšējās rezerves, ko izmanto, lai straujāk atjaunotu pieaugumu labvēlīgos gados.
Treškārt, jau pati koksnes veidošanās ātraudzīgākajām priedēm nodrošina izcilu spēju pielāgoties apstākļu mainībai un optimāli izmantot barības vielas. Šāds īpašību kopums nodrošinās augstu pieaugumu arīdzan nākotnē.”
Pētījums tapis ar Eiropas reģionālas attīstības fonda (ERAF) atbalstu pēcdoktorantūras pētījumu programmas ietvaros (“Vietējo un introducēto koku sugu attīstības un ksiloģenēzes plastiskums mainīga klimata apstākļos”, Nr.: 1.1.1.2.VIAA/1/16/108).
